Latvijā augsts aplokšņu algu risks ir šķirtiem vīriešiem un pensijas vecuma cilvēkiem

Pētījumā atklāts, ka Latvijā katram desmitajam iedzīvotājam ir grūtības laikus norēķināties par parādsaistībām, kas tiem izveidojušās pret valsti, privātajiem kreditētājiem vai preču un pakalpojumu sniedzējiem.

Lielākais risks aplokšņu algu saņemšanai ir ekonomiski aktīviem šķirtiem vīriešiem vecumā no 25 līdz 40 gadiem, kuri izvairās no alimentu maksāšanas un to piedziņa tiek veikta ar zvērinātu tiesu izpildītāju starpniecību. Augsts risks aplokšņu algu saņemšanai ir arī cilvēkiem vecumā pēc 65 gadiem, jo algotais darbs ir papildu ienākumi pensijai, bet vienlaikus tas var būt ierobežojums pabalstu saņemšanai, secināts pētījumā.

Viens no pētījuma autoriem Juris Stinka informēja, ka patlaban valsts ir ieviesusi stingrākas prasības kredītu ņēmēju maksātspējas izvērtēšanai, taču kreditēšana nav vienīgais veids, kā iedzīvotājiem var izveidoties parādi. Pēc viņa paustā, vairāk nekā 70 000 iedzīvotāju ir nodokļu parādi, vairāk nekā 40 000 - parādi Uzturlīdzekļu garantiju fondam.

"Ja pašlaik valsts noteiktā summa, no kuras nevar veikt piedziņu, ir 430 eiro mēnesī, savukārt uzturlīdzekļu piedziņas gadījumā 215 eiro, bet nabadzības riska slieksnis 2017.gadā bija 367 eiro, tiek radīta ļoti liela motivācija parādniekam iziet no legālās aprites. Arī tiesu izpildītāju aptaujas dati parādīja, ka vidēji 47% parādnieku, pret kuriem sākta piedziņa, slēpj savus ienākumus, to skaitā 28% būtiski samazinās alga, 36% samazinās ienākumi bankas kontā," skaidroja Stinka.

Pētījuma līdzautore Ināra Pētersone norādīja, ka ārpustiesas piedzinēji ar parādnieku var vienoties par brīvprātīgu parādu atmaksu līdz pat 20 gadiem, taču ar Valsts ieņēmumu dienestu - lielākoties līdz trim gadiem. Taču, būtu jāpilnveido normatīvi, kas iestādēm bez īpaša apgrūtinājuma un izmaksām sniegtu iespēju jebkurā parāda iekasēšanas stadijā, arī tad, ja lieta nodota zvērināto tiesu izpildītājam, vienoties ar parādnieku par reālu parāda atmaksas grafiku.

Uzturlīdzekļu garantijas fonda dati liecina, ka no 41 000 parādnieku strādā gandrīz 9000, no kuriem 46% saņem algu, kas mazāka par 430 eiro. Pētījuma autori ieskatā, lai parādniekus atgrieztu legālajā darba tirgū, ir jārada iespēja legāli strādāt un ļaut vienoties ar kreditoru par parāda saprātīgu atmaksas grafiku, atstājot parādnieka rīcībā vismaz tik daudz līdzekļu, kas ļauj apmierināt elementāras vajadzības, minēja pētījuma autori.

"Ir jāpārskata summa, no kuras nevar veikt piedziņu uzturlīdzekļu parādniekam, pretējā gadījumā tas turpinās stimulēt nelegālo darbu un aplokšņu algas darbspējīgu cilvēku vidū. Liela daļa no šiem cilvēkiem strādā nelegāli, nemaksā nodokļus, bet izmanto to pašu infrastruktūru, ko tie, kuri maksā nodokļus, turklāt no šiem nodokļiem tiek maksāti arī uzturlīdzekļi nodokļu nemaksātāju bērniem," klāstīja Pētersone.

Viņa uzsvēra, ka vajadzētu izvērtēt, vai nav nepieciešams ieviest mehānismu, kad pie noteiktiem nosacījumiem, piemēram, parādniekam, kurš sabiedrībai parādā par nesamaksātiem nodokļiem, nesamaksātiem uzturlīdzekļiem bērniem, veicot noteikta apjoma sabiedrisko darbu, daļa no parāda tiek "atprečota".

Vienlaikus pētījuma autori atzīmēja, ka nepieciešams lielāks un mērķtiecīgāks valsts un pašvaldības atbalsts, maznodrošinātiem iedzīvotājiem nonākot kritiskā situācijā, piemēram, neatliekamu veselības problēmu risināšana, dzīvesvietas zaudēšana, nepieciešams izvērtēt, vai nav jāievieš bezprocentu sociālie aizdevumi.

Turklāt ieteikts pilnveidot jau izveidotajos dažādajos valsts, pašvaldību, komersantu reģistros uzkrātās informācijas apmaiņu, efektīvāku tālāku datu izmantošanu, kas palīdzēs objektīvāk novērtēt fizisko personu parādu apmēru, struktūru, paradumus, izstrādāt un likumdevējam piedāvāt efektīvākas metodes precīzāk mērķētām iedzīvotāju grupām parādu atgūšanai.

Pētījums "Iedzīvotāju parādsaistību apjoms un ietekme uz aplokšņu algu izplatību Latvijā" veikts laika periodā no šā gada 1. jūlija līdz 11. oktobrim. To veica Stinka un Pētersone.

BASE ir nevalstiska biedrība, kas apvieno valsts pārvaldes, uzņēmēju un akadēmiskos ekspertus ar mērķi veidot kvalitatīvu un konstruktīvu piedāvājumu ēnu ekonomikas problēmas risināšanai valstī. Par biedrības mērķiem noteikta ilgtspējīga valsts tautsaimniecības izaugsme un godīgas, konkurētspējīgas uzņēmējdarbības vides veidošana.