Lielstraupes pils vārds ir diezgan labi zināms gan arhitektūras un vēstures dārgumu cienītājiem, gan tiem, kuri atminas, ka vēl pavisam nesen šajās karaliskajās telpās ar atkarības žņaugiem cīnījušies simtiem Straupes narkoloģiskās slimnīcas pacienti. To, kāda noskaņa šajā vēsturiskajā vietā valda tagad, atklāj pilsētvides pētnieku biedrības "Grauzti" pārstāvji.
Vēsturei pa pēdām
"Ņemot vērā, ka jau no 2018. gada 1. janvāra Lielstraupes pilī, beidza darboties narkoloģiskā slimnīca, un šī ēka uz laiku zaudēja aktīvo pielietojumu, mūs - pilsētvides pētniekus (angļu valodā - "urban explorers") šī vieta interesēja jau sen," stāsta biedrības pārstāvis.
Kopš 13. gadsimta šī pils piederēja baroniem fon Rozeniem, kas tajā saimniekoja līdz pat 1939. gadam. Tieši viņi saglabāja pils senatnīgo arhitektonisko stāstu - arī atjaunojot pēc nodedzināšanas 1905. gadā. Lai gan līdz 1959. gadam muižas pilī atradās mašīnu traktoru stacijas pārvalde un traktoristu kopmītnes, pilij paveicās - tā netika izdemolēta un pārtaisīta "atbilstoši padomju cilvēka vajadzībām".
Sešdesmitajos gados pilī iekārtojās psihoneiroloģiskā slimnīca, pēc tam Straupes narkoloģiskā slimnīca. Pēc vairāk nekā 50 pilī pavadītajiem gadiem, 2017. gada beigās slimnīcas kolektīvs sakravāja koferus un pārcēlās uz Strenču psihoneiroloģisko slimnīcu.
Pilsētvides pētnieki atklāj, ka "pils atjaunota vairākkārt, pēdējā lielākā rekonstrukcija notikusi 1905. gadā pēc ugunsgrēka, ievērojot vēsturisko autentiskumu un saglabājot tikai šai celtnei raksturīgo noskaņu, tomēr nelieli pārbūves darbi veikti arī 20. gadsimta 90. gados un pat 21. gadsimtā. Sākotnēji militāriem mērķiem celtā pils vēlāk pārbūvēta par muižu. Padomju gados, no 1949. līdz 1959. gadam, muižas pilī atradās un darbojās Lielstraupes mašīnu traktoru stacijas pārvalde, bet no 1963. gada līdz pat mūsdienām, pili izmantoja medicīniskām vajadzībām.