:format(webp)/nginx/o/2019/09/30/12611254t1h5d8f.jpg)
Valsts prezidents Egils Levits prasījis, lai politiķi maina sistēmu, kad netiek pildīti likumā noteiktie solījumi dažādu jomu pārstāvjiem. Ja minētie likumi tiks svītroti, tas var izraisīt plašu pārstāvošo jomu speciālistu neapmierinātību, kas savukārt var kaitēt pašiem deputātiem, vēsta TV3 raidījums "Nekā personīga".
Likumos ierakstītie tukšie solījumi par gaidāmo naudas pieaugumu skolotājiem, mediķiem un zemniekiem ir izdevīgi lobijiem un politiķiem. Arodbiedrības var uzstāt uz likuma pildīšanu, deputāti atrunāties, ka prasības jau ir likumā, tik valdība tos nepilda. Prezidents Egils Levits tagad prasa šo sistēmu mainīt.
"Tas ir sliktas likumdošanas piemērs, piemēri, vairāki tādi likumi, un es domāju šī prakse ir jābeidz, jo mēs redzam arī no pašreizējām prasībām, ka tas rada tikai neizpratni un tas rada vilšanos par to, ka šie solījumi netiek izpildīti. Un, ja ir solījums, tad ir jābūt izpildei," sacīja Levits.
Prezidents uzskata, ka ja politiķiem Saeimā ir vēlme kādu nozari vairāk atbalstīt, tie savu lēmumu var pieņemt, piemēram, politiskas deklarācijas formā. Tā neradot maldīgu iespaidu, ka valsts to var atļauties.
Ja deputāti izpildīs valsts prezidenta aicinājumu, tas var satracināt skolotājus, zemniekus, zinātniekus, ceļu būvētājus un sportistus, kam deviņos likumos nākamajos trīs gados apsolīti valsts kasē neesoši 3 miljardi.
Pēc Finanšu ministrijas datiem, lielākās summas bez seguma sasolītas likumā Par autoceļiem 1 miljards, 217 miljoni, Augstskolu likumā pusmiljards (514 miljoni), Lauksaimniecības un lauku attīstības likumā 463 miljoni, Veselības aprūpes finansēšanas likumā 430 miljoni, Zinātniskās darbības likumā 308 miljoni, Izglītības likumā 130 miljoni, Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā 16 miljoni, Sporta likumā 3,2 miljoni un Valsts Kultūrkapitāla fonda likumā 100 tūkstoši.
Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece sacīja, ka esot apspriests veids, kā to vislabāk paveikt.
"Ir vēlme vai nodoms budžeta komisijai izveidot nodokļu politikas apakškomisiju, kura strādātu un raudzītos pie tā, kā valstī var iekasēt vairāk nodokļus, kur ir šīs rezerves," raidījuma pauda Mūrniece.
Jaunās apakškomisijas vadīšanu nolemts uzticēt "KPV LV" frakcijas deputātei Ivetai Benhenai-Bēkenai. Vēl ceturtdien viņa par uzticēto bīstamo misiju revidēt "tukšo solījumu likumus" neko nezināja.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas šefs Mārtiņš Bondars ir pārliecināts, ka likumi nav jālabo un, viņaprāt, kļūdās valsts prezidents.
"Budžeta komisija un vispār neviena komisija nerosina kādu likumu mainīt. To dara deputāti un deputātu grupas. Tā kā tas ir deputātu un deputātu grupu jautājums," pauda Bondars.
Uz Izglītības, kultūras un zinātnes komisiju attiecas četri "tukšo solījumu" likumi. Iebildumi varētu nākt no pedagogiem, augstskolām, sportistiem un zinātniekiem.
Komisijas vadītājs Arvils Ašeradens cer sagaidīt atrisinājumu no Satversmes tiesas, kur pēc opozīcijas pieteikuma ierosināta lieta par 2019. gada valsts budžetā noteiktā finansējuma apjoma studijām valsts dibinātās augstskolās atbilstību valsts pamatlikumam.
"Protams, vieglāku situāciju nepadara arī uzsāktā parakstu vākšanas procedūra, jo tas izraisīs zināmu viļņošanos sabiedrībā," sacīja Ašeradens, piebilstot, ka vispirms būtu ieteicams sagaidīt juristu viedokļus, kā Saeimai pareizi rīkoties.
/nginx/o/2018/08/29/11322502t1h50ca.jpg)