Raidījums: Latvijas Bankas prezidenta amata kandidāta sieva strādā Šķēles un Šlesera firmu vadībā (23)

Koalīcijas partneri sola līdz otrdienai, 3. decembrim, vienoties par kopīgu Latvijas Bankas prezidenta amata kandidātu. Pašlaik partijām ir divi favorīti, kuriem ir lielākais atbalsts koalīcijā. 

Visi kandidāti sola samazināt Latvijas Bankas darbinieku skaitu un tēriņus. Taču bankas prezidenta ietekme nevis samazināsies, bet gan augs, jo drīzumā plānota Finanšu un kapitāla tirgus komisijas pievienošana centrālajai bankai. 

Vēl pagājušajā nedēļā par reāliem pretendentiem uz Latvijas Bankas prezidenta amatu uzskatīja trīs. Pirmdien, 25. novembrī, parādījās ceturtais. Partiju sadarbības padomē Jaunās konservatīvās partijas (JKP) politiķi iebilda, ka sarakstu vajadzētu papildināt. Gatis Eglītis ieteica tajā iekļaut "Altum" vadītāju Reini Bērziņu.

"Būtībā tā sanāca tajā koalīcijas sēdē tāda nesaprašanās, mums palika trīs kandidāti - Šteinbuka, Kazāks un Cērps." raidījumam sacīja Eglītis.

"Mēs uzskatījām, ka tas saraksts var tikt papildināts, bet mēs nebijām vienīgie, bija divi politiskie spēki, kas piekrita, ka šis kandidātu saraksts ir jāpalielina."

Kurš bija otrais, Eglītis atklāt nevēlējās, taču viņš nenoliedza, ka tā, iespējams, bijusi Nacionālā apvienība (NA).

"Tas virmoja gaisā, teiksim tā, tas nebija tur tā formalizēts. Mēs zinājām, ka viņam interese ir, ka viņš būtu gatavs piedalīties tādā izvērtējumā," sacīja politiķis.

Bērziņa kandidatūras pievienošanu atbalstīja NA, bet citi koalīcijas partneri par pēdējā brīža papildinājumu nebija apmierināti. Kā profesionāli viņu vērtējot augstu, bet izglītība un pieredze neatbilst tai, ko sagaida no centrālās bankas vadītāja un Eiropas centrālās bankas (ECB) padomes locekļa.

"Mēs redzējām, ka Bērziņa kungam ir Šveices Biznesa skola un arī starptautiskās grāmatvedības sertifikāts Londonā," "Nekā personīga" pauda Saeimas deputāts Aleksandrs Kiršteins (NA). 

"Tas ir tas, kas ir vajadzīgs, bet, mūsuprāt, arī galvenais nav darbs Latvijā, lai gan, protams, tas arī svarīgs, bet monetārā politika, ko realizē Eiropas Centrālā banka, ir jāatzīst, ka ar Eiropas Savienības monetāro politiku un Eirozonu pašreiz ir diezgan lielas grūtības."

Eglītis piebilda, ka visiem kandidātiem ir kaut kādas "astītes": "Viens tur ir makšķerējis kopā ar esošo centrālās bankas prezidentu, viens tiek vainots par kaut kādām neizdarībām attiecībā uz banku sektora uzraudzību pirms 10 gadiem, citam vēl kaut kas."

Cik Eglītim zināms, Bērziņš aktīvi nedarbojas politikā un nepārstāv kādas intereses.

Bērziņš pēc "Tautas partijas" līdera Andra Šķēles ieteikuma bija ievēlēts partijas valdē, kandidējis 2010. gada vēlēšanās "Pa labu Latviju" sarakstā. 36 gadus vecais Bērziņš bijis vairāku lielu valsts uzņēmumu vadībā.

Pēdējos četrus gadus viņš vada valsts uzņēmumu "Altum", ko izveidoja, apvienojot Hipotēku banku, Lauku attīstības fondu un Latvijas garantiju aģentūru. 

"Tā man liekas, bija labēja partija, cik es atceros, tā nebija partija, kas neko nesaprot tautsaimniecībā. Tā ka tas jau drīzāk ir pluss," "Nekā personīga" pauda Kiršteins.

Pats Bērziņš nenoliedz, ka ir ticies ar dažādiem cilvēkiem, tai skaitā politiķiem, kas šobrīd nodarbojas ar uzņēmējdarbību, taču "nevienam ne pa labi, ne pa kreisi nav kādas atlaides vai priekšrocības, vai kaut kādas diskriminācijas".

Runājot par savu profesionālo darbību, Bērziņš "Nekā personīga" pastāstīja, ka kopš 2015. gada "apjomi ir auguši par 70%, darbinieku skaits ir samazināts par 20%". 

"Vidēji tas nozīmē divreiz lielāks apjoms uz darbinieku. Es ticu, ka kaut ko līdzīgu var izdarīt arī Latvijas Bankā," sacīja Bērziņš.

Tomēr saistība ar Šķēli un Šleseru nav tikai "Altum" vadītāja pagātne. Viņa dzīvesbiedre Jūlija Bērziņa ir padomes priekšsēdētāja "Rīgas tirdzniecības ostā" un citos abu ekspolitiķu ģimenēm piederošos tranzītbiznesa uzņēmumos.

Viņiem "Rīgas tirdzniecības osta" pieder caur firmu "MCH Investīcijas". Tieši šis uzņēmums šobrīd gaida FKTK un Eiropas Centrālās bankas atļauju iegādāties banku "Meridian Trade Bank". Izpētījuši Bērziņa politisko pagātni, JKP centās norobežoties no partijas biedra izteiktā priekšlikuma un apgalvo, ka tā nav bijusi frakcijas ideja.

"Jūs jau ziniet manu attieksmi pret oligarhiem, un es personiski negribētu, lai Latvijas Bankas prezidents būtu da ar jelkādām saitēm siets ar viņiem, un oligarhiskā pagātnē arī, protams, ir šķērslis, lai es personiski varētu balsot par kādu tādu kandidātu," raidījumam sacīja JKP Saeimas frakcijas priekšsēdētāja Juta Strīķe.

Savukārt "Attīstībai/Par" (AP) ieteiktā Fiskālās disciplīnas padomes locekle Inna Šteinbuka savas izredzes tikt izvēlētai vērtē zemu. Augstos amatos Eiropas Komisijā, Starptautiskajā Valūtas fondā uz citās vietējās un starptautiskās iestādēs strādājušo Šteinbuku divas frakcijas pat neaicināja uz tikšanos.

Politiķi pie izslēgtas kameras izteikuši aizdomas, ka makroekonomiste būs pārāk pretimnākoša atsevišķām bankām.

"Šobrīd izveidojas tāda paradoksāla situācija, ka Latvijas stratēģiju finanšu sektora jomā nosaka uzraugi," "Nekā personīga" pauda Šteinbuka. 

"Protams, ja starptautiskie partneri vai starptautiskās institūcijas izsaka bažas par to, ka pie mums tās naudas atmazgāšanas mašinērija ir tik ļoti labi attīstīta un to vajag piebremzēt, protams, ka tas ir jāaizpilda. Bet nedrīkst iešūpoties galējībā, ka līdz ar to mēs arī nedosim ekonomikai skābekli."

Šteinbuka arī pauda, ka viņai "neviens neesot teicis kaut kur pieteikties oficiāli", piebilstot, ka "viss process viņai liekoties relatīvi dīvains", jo neesot skaidrs, kādi kritēriji tiek ņemti vērā.

Ceturtdien koalīcijas partijas grasījās vienoties par kopīgo kandidātu. Politiķi ļoti centās tikšanos rīkot slepus no žurnālistiem, bet neizdevās ne noslēpties, ne vienoties.

Līdz pašu nospraustajam termiņam, piektdienai, koalīcijas partneri par kopīgu Latvijas Bankas amata kandidātu vienoties nespēja. Tā vietā sarunu laiks pagarināts līdz otrdienai. Vienīgais, par ko vienošanās ir panākta, ir kandidātu saraksta saīsināšana līdz divām personām.

NA un AP piekāpās un piekrita neuzstāt un Šteinbukas un Bērziņa kandidatūrām, ja Cērpam vai Kazākam izdodas savākt visu piecu partiju atbalstu. 

Latvijas centrālās bankas prezidenta amata kandidātu pieteikt var jebkuri desmit deputāti, tomēr koalīcija uzstāj uz vienotu lēmumu. Viņi uzskata - ja līdz balsošanai nonāks vairāki kandidāti, būs augsne darījumiem starp koalīcijas partijām un ar opozīciju. 

"Mēs esam ļoti ieinteresēti, lai balsojumā būtu ne koalīcijas kandidāts, bet lai katrs, kurš balso, paņemtu uz sevi politisko atbildību," raidījumam sacīja "Saskaņas" deputāts Andrejs Klemetjevs, piebilstot, ka balsojot plenārsēdē, viņaprāt, tiktu apstiprināts spēcīgāks kandidāts.

Klementjevs uzskata, ka tiks izvirzīts "kompromisa kandidāts" - pirmais FKTK vadītājs Uldis Cērps, kurš amatā tika apstiprināts divas reizes.

Abas reizes virzītājs bija "Tautas partijas" finanšu ministrs, kā arī Latvijas Bankas prezidents - pirmajā reizē Einars Repše, otrajā - Rimšēvičs. Pusgadu pirms 2008. gada finanšu krīzes Cērps uzvarēja konkursā uz amatu Zviedrijas Finanšu inspekcijā un Latviju pameta. Šoruden viņš pats publiski paziņoja, ka vēlas kļūt par Latvijas Bankas prezidentu.

Cērps uzskata, ka viņa pieredze un prasmes atbilst tām, kas nepieciešamas Latvijas Bankas prezidentam. Cērpa apstiprināšanas pretinieki savukārt uzskata, ka viņš pārāk ilgi bijis ārpus Latvijas. Viņam arī atgādina, ka finanšu krīzes dziļumā un "Parex" krahā līdzvainīga ir arī Cērpa vadītā FKTK.

Ceturto kandidātu - ilggadējo "Swedbank" galveno ekonomistu Mārtiņu Kazāku - Latvijas Bankas padomes locekļa amatā apstiprināja pirms gada. Kā centrālās bankas prezidenta kandidātu viņu slavē par izcilu izglītību, bet kā mīnusu norāda pieredzes trūkumu vadītāja amatā. Viņa kandidatūras pretinieki pauž aizdomas par Rimšēviča ietekmi uz kolēģi Latvijas Bankas padomē.

Ja arī līdz otrdienai koalīcijai nebūs skaidrs savs kandidāts, tad opozīcijā esošie ZZS situāciju izmantos, lai iniciatīvu ņemtu savās rokās.

"Teorētiska iespēja vienmēr pastāv, kaut kā jau tas jautājums būs jārisina, un, ja nevarēs koalīcija vienoties, ko viņi ir teikuši un solījuši kārtējo reizi sabiedrībai, kaut kā ir jārisina," raidījuma pauda Zaļo un Zemnieku savienības Saeimas frakcijas priekšsēdētāja vietnieks Raimonds Bergmanis.

Nākamā gada pavasarī pilnvaru termiņš beigsies arī Latvijas Bankas viceprezidentei Zojai Razmusai. Saeimas deputāti pieļauj, ka viņas vietā padomes locekli varētu nemeklēt un par centrālās bankas viceprezidenti pēc apvienošanās iecelt FKTK vadītāju.