Daļa onkoloģijas pacientu spiesti pēc zālēm braukt uz Igauniju, jo tur tās maksā par 1000 eiro lētāk (10)

Ar sistēmas absurdu paciente Sondra Zaļuma saskaras ik dienu. Spēkā esošie likumi paredz segt Sondrai zāles pat par deviņiem tūkstošiem eiro mēnesī, taču šīs zāles viņai nepalīdz.

Zāles, kuras ir uz pusi lētākas un palīdz viņas vēža mutācijai, valsts nesedz. Viena deva, kas vajadzīga Sondrai, Latvijā maksā piecus tūkstošus eiro. Viņa atklāj, ka Igaunijā šīs zāles ir daudz lētākas. 

Lai taupītu ziedotāju naudu, paciente brauc šīs zāles saņemt Tartu.

"Igaunijā uz vienu devu es šobrīd varu ietaupīt līdz pat vienu tūkstoti eiro," skaidroja Sondra.

Zāļu ievadīšana vēnā prasa 30 minūtes, kopumā zāļu saņemšanai Sondra velta veselu dienu.

"Arī ar visiem papildus izdevumiem par ceļu un par braukšanu, un par paēšanu, tomēr sanāk pat lētāk nekā to darīt šeit pat uz vietas," minēja sieviete. 

Latvijas ārsti zina, ka Sondra un citi melanomas pacienti ir spiesti doties uz Igauniju, tāpat viņi zina, ka nākamnedēļ ir labdarības koncerts, kurā tiks vākti līdzekļi, lai šīs zāles vispār varētu nopirkt.

"Onkoloģiskajiem pacientiem zālēm jābūt valsts apmaksātām.

Tas nav normāli un atbalstāmi, ka tiesiskā valstī pacientam jālūdzas līdzekļi, lai izdzīvotu," skaidro Latvijas onkologu ķīmijterapijas asociācijas vadītāja Iveta Kubada.

Organizācijas "ziedot.lv" vadītāja Rūta Dimanta min divus iespējamos variantus, kādēļ varētu būt novērojama šādu cenu starpība.

"Vai nu igauņi māk labāk vest pārrunas ar farmācijas kompānijām, vai arī farmācijas kompāniju pārstāvniecības Latvijā ir alkatīgākās," "Panorāmai" sacīja Dimanta, piebilstot, ka drošu atbildi sniegt nevar, jo pat ar šo ikdienā nestrādā.

No Baltijas valstīm Latvijā ir augstākais aptieku uzcenojums kompensējamajiem medikamentiem, secināts Konkurences padomes (KP) tirgus uzraudzībā, kurā salīdzinātas atsevišķu biežāk pirkto valsts kompensējamo un nekompensējamo zāļu cenas Baltijas valstīs.

KP vadītāja Skaidrīte Ābrama pirmdien, 25. novembrī, žurnālistiem skaidroja, ka KP veiktajā uzraudzībā tika mēģināts salīdzināt 53 medikamentu cenas Baltijas valstīs, taču vairāk nekā 30 medikamentiem nav izdevies iegūt ražotāju cenas.

"Kopumā varējām salīdzināt 18 zāļu cenas Latvijā un Lietuvā un no šīm zālēm 15 medikamentu ražotāju cenas Latvijai bija zemākas vai vienādas ar Lietuvu, taču aptiekās par deviņiem no šiem medikamentiem pircēji maksāja vairāk nekā Lietuvā. Ar Igauniju salīdzinājām 19 medikamentus un 16 no tiem ražotāju cenas Latvijai bija zemākas vai vienādas ar Igauniju. Tomēr 10 no šiem 16 medikamentiem aptiekās Latvijā maksāja dārgāk nekā Igaunijā," stāstīja Ābrama.

KP secinājusi, ka kopumā Latvijā kompensējamiem medikamentiem lieltirgotavu un aptieku uzcenojumi ir augstākie zālēm, kuras aptiekā var nopirkt līdz aptuveni 35 eiro.

"Lai arī zāļu ražotāji Latvijai nosaka zemākās cenas Baltijā, tomēr pircēji šo zemo cenu nesaņem un aptiekās maksā augstāko cenu.

Latvijā lieltirgotavām un aptiekām nav noteikti uzcenojuma griesti kā kaimiņiem, tas ir nesamērīgi," sacīja Ābrama.

Viņa piebilda, ka valsts regulācijas mehānisms dod iespēju lieltirgotavām iegūt maksimālu uzcenojumu kompensējamām zālēm.

KP ieskatā valstī būtu jāpārskata zāļu cenu veidošanas mehānismu, un to varēja izdarīt jau sen. Kā vienu no risinājumiem KP rosina ieviest fiksētu maksu par katru pārdotu iepakojumu. Tāpat ar uzcenojuma sadalījumu būtu jāmazina aptieku atkarība no lieltirgotavām.

"Iespējams, ka varētu paredzēt arī pacienta līdzmaksājuma maksimālo apmēru. Pārskatot uzcenojumu, īpaši būtu jāņem vērā cenu segmentu līdz 50 eiro, jo tās ir biežāk pirktākās zāles. Tāpat būtu nepieciešams ieviest vienotu cenu veidošanas mehānismu kompensējamām un nekompensējamām zālēm, kā arī ierobežot atlaižu piešķiršanas sistēmu," piebilda Ābrama.

Viņa arī pieļāva, ka atsevišķos gadījumos būtu jādomā, kā izslēgt lieltirgotavu posmu un aptiekas zāles varētu pirkt tieši no ražotāja.

KP padomniece konkurences politikas jomā Dita Dzērviniece piebilda, ka valsts daudz resursu ieguldījusi, nospiežot uz leju ražotāju cenu, bet nav veltīta pietiekama uzmanība gala cenai patērētājam.

Dzērviniece sacīja, ka līdz šim valsts vairāk bijusi ieinteresēta savā maciņā nevis patērētāja maciņā.

"Pārskatot cenu veidošanas mehānismu, iespējams, ka ne visas aptiekas būs rentablas. Tomēr KP cer, ka valsts šo situāciju atrisinās, varbūt aptieku un lieltirgotavu peļņa samazināsies, bet pircēji par zālēm maksās mazāk," sacīja Dzērviniece.