Patlaban amatpersonas plašāk nekomentēja, kāda veida sodi pārkāpējiem tiks pastiprināti. Ķuzis uzskata, ka naudas sods ir ļoti efektīvs līdzeklis, ja līdzās pastāv efektīvs mehānisms tā piedziņai. Saskaņā ar likumu naudas soda nesamaksāšanas gadījumā personai ir jādodas uz cietumu. Tomēr administratīvajā atbildībā šādas kārtības nepastāv un nelegālie cigarešu tirgotāji administratīvos naudas sodus nemaksā.
Ķuža ieskatā mazumtirdzniecības gadījumā pie pirmās pārkāpuma reizes gan brīvības atņemšana nebūtu samērīgs sods.
Atgādinot, ka kriminālatbildība sākas no 50 000 cigaretēm, Valsts policijas priekšnieks vērsa uzmanību, ka šāds cigarešu daudzums ir diezgan liels, kuru fiziski vienam cilvēkam ir grūti pārvietot.
"Jānodala divas daļas - vairumtirdzniecība un mazumtirdzniecība. Ja šodien liekam akcentu uz vairumtirdzniecību un regulāri aizturam kontrabandistus, tad šāda rīcība nenes augļus attiecībā uz mazumtirdzniecību. Pie mazumtirdzniecība apjomiem policija izmanto vien administratīvā pārkāpuma protokolus un rezultātā nonākam pie tā, ka soda mērķis netiek sasniegts," norādīja Ķuzis.
Iekšlietu ministrijas valsts sekretārs Dimitrijs Trofimovs savukārt uzsvēra, ka centrāltirgus gadījums apliecinājis, ka administratīvo sodu sistēma nestrādā, lai gan policija, robežsardze un muita atbilstoši saviem resursiem visus spēkus velta liela apmēra kontrabandas apkarošanai.
"Patlaban Valsts ieņēmumu dienesta vadībā notiek intensīvs darbs pie akcīzēs preču nelegālās apkarošanas plāna īstenošanas un visi dienesti uzrāda pietiekami nozīmīgus rezultātus, bet ir skaidrs, ka cigarešu tirgošana tiek saistīta ar pastāvīgu pieprasījumu, tāpēc kopumā problēma ir skatāma divās daļās, līdz ar to sadaļā par cigarešu realizāciju ceram uz efektīvu risinājumu," uzsvēra Trofimovs.