Šodienas redaktors:
Marina Latiševa

Foto: Rīgā pabeigta 29 miljonus eiro vērtā muzeju krātuve (2)

Foto: Valsts Nekustamie ipašumi

Valsts AS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) ir pabeigusi un nodevusi ekspluatācijā muzeju krātuvi Rīgā, Pulka ielā 8, kuru lietos Latvijas Nacionālais vēstures muzejs (LNVM), Latvijas Nacionālais mākslas muzejs (LNMM), Rakstniecības un mūzikas muzejs (RMM) un Rīgas Kino muzejs, portālu "Apollo" informēja VNĪ.

Foto: Valsts Nekustamie ipašumi

Projekta arhitektoniskais risinājums tika uzticēts "Arhitektu birojam Krasts" un arhitektei Renātei Truševskai, kompleksa būvniecības darbus veica būvuzņēmējs "ReRe meistari 1". Kopumā projektā investēti 28,7 miljoni eiro.

"Vairāk nekā 30 000 kvadrātmetru lielā krātuve glabās apjomīgāko Latvijas vēstures liecību un mākslas priekšmetu kolekciju vienuviet - aptuveni divus miljonus Latvijas muzeju kolekciju vienību, kam pievienosies aizvien jauni krājumi," informēja VNĪ valdes priekšsēdētājs Andris Vārna.

Kā uzsver VNĪ, "projekts precīzi atklāj valsts stratēģiju kultūras mantojuma saglabāšanas jomā un tā ilgtspējas nodrošināšanā". Krātuve nodrošināšot četru valsts muzeju specifiskās vajadzības Latvijas nacionālo dārgumu glabāšanai 21.gadsimtam atbilstošos apstākļos.

Ēkas ārpusei ir vienots arhitektonisks risinājums, vizuāli nenodalot atsevišķus muzejus, tomēr tehniski tā ir sadalīta trīs muzeju blokos ar atsevišķu, visiem vienotu publisko daļu. Katra muzeja telpas funkcionē neatkarīgi no pārējās ēkas. Vienlaikus visas inženiersistēmas ir integrētas kopējā mājas inženierkomunikāciju tīklā, to monitoringu un pārvaldību nodrošina ēkas vadības un automatizācijas sistēma.

Foto: Valsts Nekustamie ipašumi

Katram muzejam tiks nodrošinātas atsevišķas, no citiem muzejiem neatkarīgas telpas - muzeju krātuves, biroja telpas, restaurācijas darbnīcas, noliktavu telpas, koplietošanas, apmeklētāju un atpūtas telpas. Savukārt kopīgajā ieejas zonā, kompleksa centrā, muzeju krātuves darbiniekiem un apmeklētājiem paredzēta plaša ieejas zāle ar reģistrācijas galdu, izstāžu zāles, lasītavas un citas apmeklētāju telpas.

Ēka ir būvēta no saliekamā dzelzsbetona konstrukcijām, tai ir trīs stāvi, tehniskais bēniņu stāvs un viens pagrabstāvs tehniskajām telpām. Ēkas krātuvju telpās griestu augstums un plašās durvis pieļauj lielizmēra krājumu izvietošanu. Mazāka izmēra krājumiem ir izbūvētas divlīmeņu krātuves, tādējādi ievērojami palielinot krātuvju lietderīgo platību. Krājumu drošību krātuvēs un restaurācijas telpās nodrošina Baltijā vērienīgākā automatizētā gāzes dzēšanas sistēma. Biroju un darba telpās ir augsti un plaši logi ar skatu uz blakus esošo Dzegužkalnu, kā arī apzaļumoto, labiekārtoto un apmeklētājiem brīvi pieejamo ēkas teritoriju.

Restaurāciju telpas ir aprīkotas atbilstoši restauratoru izvirzītajām prasībām, tajā skaitā ar specifisku aprīkojumu un īpašām putekļu un gāzu nosūces sistēmām. Ēkā ir arī telpas ar īpašām klimata prasībām un aukstuma kameras. Tajās tiks veiktas tehnoloģiskas darbības ar krājumiem, kā arī to uzglabāšana. Te tiks glabāti, piemēram, kino krājumi.

Pirms muzeju krājumu pārvešanas, sadarbojoties ar muzejiem, krātuves ir nodrošinātas ar stacionāro aprīkojumu, bīdāmo un nekustīgo plauktu sistēmām un izvelkamiem gleznu sietiem. Sekojot aktuālajām tendencēm, ēkas būvdarbu laikā ir palielināts velosipēdu novietņu skaits, sakārtots Pulka ielas asfalta segums un apgaismojums, kā arī izgaismota labiekārtotā teritorija. Muzeju krātuves teritorijā ir darbinieku un publiskā autostāvvieta, ir nodrošināta vides pieejamība.

Foto: Valsts Nekustamie ipašumi

Jaunuzceltā muzeju krātuve atrodas līdzās vēsturiskajai Dzirciema apbūvei - 19.gadsimta beigās pilsētplānā iezīmētajā Pulka ielā. Netālu no objekta atrodas vairākas nozīmīgas apkaimes vietzīmes: Dzegužkalns - augstākais Rīgas dabiskais paugurs, 1939.gadā uzstādītais piemineklis 1. bruņotā diviziona Autotanku pulka karavīriem. VNĪ domā, ka labiekārtotā krātuve veicinās Dzegužkalna apkārtnes attīstību.

Ēkas atklāšana notiks 11. decembrī plkst. 13, un tajā piedalīsies Valsts prezidents Egils Levits, kultūras ministrs Nauris Puntulis (VL-TB/LNNK), finanšu ministrs Jānis Reirs (JV), LNVM direktors Arnis Radiņš, RMM direktore Iveta Ruskule, Kino muzeja vadītāja Ieva Andžāne, LNMM direktore Māra Lāce, VNĪ vadība, kā arī muzeju darbinieki, Latvijas un Baltijas valstu kultūras nozares eksperti.

VNĪ šobrīd īsteno 85 infrastruktūras attīstības projektus apmēram 180 miljonu eiro apmērā un strādā pie 25 jaunām projektu idejām. Attīstības jomā šogad pabeigta ēka Kalnciema ielā 14 divu prokuratūras struktūrvienību vajadzībām, pabeigti telpu Lomonosova ielā 9, Rīgā pielāgošanas darbi Valsts probācijas dienestam, Kultūras ministrijas mājvietas - ēku kompleksa atjaunošana K. Valdemāra ielā 11A, Latvijas un Baltkrievijas robežšķērsošanas vietas "Silene" modernizācijas, kā arī nule ekspluatācijā nodota vērienīgā muzeju krātuve Pulka ielā.

Uzņēmums nodrošina nekustamo īpašumu apsaimniekošanu un pārvaldību apmēram 450 nekustamajiem īpašumiem ar 1200 ēkām 1,1 milj. kvadrātmetru platībā un vairāk nekā 4000 zemes īpašumu 10 miljonu kvadrātmetru platībā.

Aktuālākās ziņas
Nepalaid garām
Uz augšu