/nginx/o/2018/08/29/11322502t1h50ca.jpg)
:format(webp)/nginx/o/2019/11/28/12773771t1h4c00.jpg)
Tallinā, Austrumviru apriņķī, šajā pavasarī tika atrasta unikāla vikingu laikmeta piespraude - metāla aizdare drēbēm, kas kalpo arī kā ornaments, vēsta portāls "Postimees".
Igaunijā atrasta unikāla vikingu laikmeta rota
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Apģērba priekšmets datēts ar agrīnajā vikingu laikmetā, un līdz šim, Igaunijā ir atrasts tikai viens šāds rotaslietu elements.
Piespraude, kas pirms simtiem gadu tika izgatavota Gotlandes salā, tika atrasta šī gada pavasarī.
Kā ziņu aģentūrai BNS sacīja Tallinas Universitātes Arheoloģijas fakultātes pētnieks, arheologs Mauri Kiudsū, atrastā piespraude tika atlieta bronzā. Piespraude bija labi saglabājusies. Uz tās bija iecirtumi, kas, visticamāk, radās lauksaimniecības darbu laikā. Piespraudei nebija aizbīdņa, kas, visticamāk, bija izgatavots no dzelzs.
Pēc arheologa teiktā, piespraudes tehniskā ieviešana norāda, ka tā, visticamāk, tika izgatavota vikingu laikmeta agrīnajā periodā.
Piespraude tika atrasta teritorijā, kurā vikingu laikmetā Igaunijā bija atsevišķa ferma. Kā skaidroja Kiudsū, Austrumu maršruts savulaik kursēja gar Igaunijas ziemeļu krastu - tirdzniecības ceļu, kas bija īpaši nozīmīgs vikingu laikmetā.
Kiudsū ierosināja, ka atrastā piespraude varētu piederēt sievietei, kura dzimusi Gotlandē, bet pēc tam pārcēlusies uz Virumaa.
Atsevišķi šāda veida saktu atradumi tika reģistrēti Polijas ziemeļaustrumos, modernajā Kaļiņingradas apgabalā, Latvijas Kurzemē un vienā no senajiem apbedījumiem Vjainas šauruma krastos pie Igaunijas rietumu krasta.
Tādējādi Igaunijā atrasta piespraude ir viens no retākajiem eksemplāriem, turklāt tā ir viena no skaistākajām sieviešu piespraudēm, kāda jebkad ir atrasta Igaunijā, piebilda Kiudsū.
Savukārt šī gada vasarā zinātnieki Baltijas jūras dzelmēs atraduši vēl kādu unikālu artefaktu - senu Renesanses laikmeta kuģi, kas jūras dzelmē nogulējis apmēram 500 gadus.
Arheologi uzskata, ka kuģis būvēts 15. gadsimta beigās vai 16. gadsimta sākumā, kad dzīvojuši Kristofors Kolumbs un Leonardo da Vinči.
Cerība atrast ko vērtīgu parādījusies pirms 10 gadiem, kad Zviedrijas Jūras administrācijas sonārs reģistrējis anomālu attēlu uz rada ekrāna. Taču tikai tagad uzņēmums, kurš pētījis, kā izbūvēt zemūdens gāzes caurules, ar robota kameras palīdzību uzņēmis attēlu, kas atklājis šo noslēpumaino artefaktu.
Arheologu darbu vadījis Sauthemptonas universitātes speciālists Rodrigo Pačeko-Ruiss. Viņaprāt, kuģis ir lieliski saglabājies - no ķīļa līdz pat klājam.
Kuģa garums ir apmēram 18 metri. Uz kuģa atrasti arī saglabājušies ieroči. Visticamāk, atrastais kādreiz bijis tirdzniecībai paredzēts kuģis.
Kāds ir kuģa nosaukums un kādai valstij tas pieder, pagaidām neesot skaidrs. Tomēr zinātnieki cer izpētīt koksni, lai saprastu - kad tieši kuģis būvēts un pirmoreiz pacēlis enkuru.