"Lika noņemt tetovējumus." Mājdzemdībās mirušās sievietes drauga liecība tiesas prāvā (21)

Dzemdības bijušas smagas, sieviete ik pa laikam bijusi bezsamaņā, bijuši krampji. Bērns piedzimis nosmacis, bet māte nākamajā dienā gārgusi, vēmusi zaļas gļotas un vēlāk nomirusi no vissmagākās grūtniecības toksikozes formas - eklampsijas.

Šajā tiesas procesā cietušo personu nav un neviens nekādu kompensāciju nepieprasa. Sēdes norīkotas vairākus mēnešus uz priekšu, plānots nopratināt daudzus lieciniekus, tajā skaitā arī Pirmās evaņģēliskās Jēzus draudzes garīgo līderi, apsūdzētās sievietes vīru Jāni Dāvidu.

Neļāva būt draudzē, jo ir tetovējumi

Tiesa uzklausīja mirušās sievietes drauga Andra (vārds mainīts) liecību.

Andris stāsta, ka viņu saistījušas attiecības ne tikai ar nelaiķi, bet arī ar vienu no apsūdzētajiem - sievietes tēvu. Viņš agrāk ir vēlējies iesaistīties draudzes dzīvē, taču saskāries ar virkni ierobežojumu no draudzes locekļu puses. Tostarp - vīrietim esot likts atbrīvoties no tetovējumiem, kas klāj ievērojamu daļu viņa ķermeņa.

Uz prokurores lūgumu pastāstīt, kā tieši liecinieks ir iepazinies ar mirušo un citiem Pirmās evaņģēliskās Jēzus draudzes locekļiem, viņš atbild: "Es mirušo sievieti pirmo reizi satiku 2016. gadā Zaļeniekos. Viņa bija kopā ar māsīcu (liecinieci Mariju (vārds mainīts)). Sievietes mani pamanīja, tad sākām kontaktēties. Pēc kāda laika mirusī bija pastāstījusi savam tēvam Valdim, ka esam iepazinušies, un es sāku tikties arī ar Valdi. Viņš gan man ar savu meitu aizliedza tikties."

Uz tiesneses jautājumu par to, vai mājdzemdībās mirušās sievietes tēvs abu attiecības aizliedzis, jo nav vēlējies, lai viņiem izveidojas romantisks kontakts, liecinieks atbild, ka abu starpā neesot drīkstējusi būt arī parasta draudzība, jo tas nebūtu pēc "draudzes standarta".

Viņš izteica viedokli, ka apsūdzētie "Valdis un Renārs nesaprot, ko viņi dara.

Viņiem ir likts darīt šīs lietas un ar viņiem manipulē. Jānis Dāvids manipulē ar visiem šiem cilvēkiem.

Un visas tās māju lietas, pārdošanas. Kāpēc cilvēkiem jāiet prom no savām mājām un jāiet dzīvot kopienā?"

Liecinieks atklāj, ka līdzīgus stāstus ir dzirdējis no daudziem bijušajiem draudzes locekļiem. Cik viņam zināms, draudzei piederošajās mājās dzīvo 15-20 cilvēku lielas komūnas.

"Senāk arī braucu uz draudzes dievkalpojumiem. Neko sliktu tajā laikā nevarēju pateikt. Vienkārši cilvēki iet uz baznīcu, brauc uz draudzi, aprunā Bībeles lietas, to, kas saistīts ar garīgām lietām. Kad sāku braukāt, man neviens neko neteica par tetovējumiem, taču pēc tam man sāka domas virzīt uz to, ka man vajadzētu noņemt tetovējumus.

Ieteikums esot bijis balstīts svētajos rakstos. Es tam piekritu, jo domāju, ka tad mani uzņems draudzē.

Ieguldīju tajā savu naudu. Ņēmu nost ar lāzeri," stāsta jaunais vīrietis un piebilst, ka tas neesot izdevies - lai pilnībā likvidētu tetovējumus būtu bijuši nepieciešami vairāki gadi.

Liecinieks uzskata, ka "tādēļ mani neuzņēma draudzē un es nevarēju tikties ar mirušo sievieti. Jānis Dāvids viņiem visu laiku "zombē smadzenes".

Cilvēkus noved tik tālu, ka viņi vairs nesaprot, ko dara. Cilvēks nevar uzturēties ārpasaulē, nevar lietot internetu, televīziju. Vienīgais, ko var darīt - visu laiku lasīt Bībeli.

Labi, nesaskatu neko sliktu tajā (garīgajās praksēs), bet, ja visu laiku borē smadzenes tikai par Bībeli, tad laika gaitā var no tā visa sajukt prātā".

Tā gan neesot bijis vienmēr. Mirusī lieciniekam Andrim atklājusi, ka pirms 2015. gada, kad pār draudzi kontroli uzņēmies "pravietis" Jānis Dāvids, draudzē nav valdījuši tik stingri ierobežojumi un viennozīmīgas interpretācijas par to, kā katram cilvēkam jādzīvo.

Tas sievieti skāris ļoti personīgi - viņas tēvs Valdis esot bijis viens no septiņiem "draudzes ganiem". Sieviete bija teikusi, ka grib, lai atgrieztos viņas "vecais tētis", jo pēc Jāņa Dāvida nākšanas pie varas viņš esot stipri izmainījies.

Draudzē pēkšņi parādījušies dažādi ierobežojumi.

"Nevarēja nekur braukt, īsti ne ar vienu kontaktēties. Pilnībā nedrīkst kontaktēties ar tiem, kas nav draudzē, jo tas nestiprinot [ticību]," atklāj vīrietis.

Andris tiesā stāstīja, ka viņam bija aizliegts tikties ar nu jau mirušo sievieti. "Biju pilnīgs pretstats tam, kas ir draudze. Es esmu ārpasaule."

Uz prokurores jautājumu, kā Andris uzzinājis, ka viņa draudzene mirusi, vīrietis stāsta, ka skumjo faktu viņam pavēstījusi apsūdzētās radiniece, kurai ir liecinieces statuss šajā procesā - Marija. 

"Viņa man zvanīja, ziņoja, ka mana draudzene ir nomirusi dzemdībās mājās. Viņa sīkāk pastāstīja, ka tas noticis te Jelgavā. To viņai paziņoja cilvēks, kurš bija tajā laikā draudzē," atklāja Andris, kurš ar mājdzemdībās mirušo iepazinies 2016. gada vasarā. 

"Biju atbraucis no Anglijas, sācis dzīvot Latvijā, tad iepazinos, redzēju, ka viņa atbraukusi uz Zaļeniekiem. Viņa tobrīd dzīvoja Svētē. Draudzējāmies kādus divus gadus, varbūt arī vairāk," stāstīja Andris. 

Tajā laikā Andris ticies arī ar sievietes tēvu - Valdi. "Tas bija Zaļeniekos, tikāmies par tām garīgajām lietām, es vēl neko daudz nezināju, kas tā par draudzi, kas notiek, vienkārši sākām tikties. Viņa man sākumā pašā neteica to visu, pēc kāda laika posma pateica, ka ir draudzē."

"Ārpasaules cilvēki neatbilst"

Puisis atklāj, ka sākumā viņam nekas neesot ticis uzspiests. "Tas bija it kā paša vēlme. Bet pēc kāda laika - jā, es sapratu, ka mani nevar uzņemt, neesmu gana labs, man ir tetovējumi." 

Pēc kāda laika parādījusies prasība - lai draudzētos ar viena "draudzes gana" meitu, nepieciešams noņemt tetovējumus. "Ārpasaules cilvēkus nedrīkstēja, tie neatbilst," atklāja Andris. 

Jautāts, kā viņš uzzinājis, ka draudzes locekļiem nav ļauts apmeklēt ārstus, skatīties televīziju, viņš stāsta: "To man teica draudzene. Sākumā, cik saprotu, vēl ļāva lietot telefonus, pēc tam stingrāk sāka [kontrolēt]. Sāka koriģēt, lai nebūtu draudzes cilvēkiem tieša kontakta [ar citiem]."

Andris pabijis arī mājdzemdībās mirušās sievietes mājās.

"Kad viņa aizmuka no mājām, mēs ar Mariju bijām pakaļ viņas mantām. Viņa vairs nevarēja izturēt draudzē. Viņa nolēma aiziet no mājām. Tas lēmums, ja cilvēkam visu laiku zvana, nemitīgi raksta dienām un naktīm, kā psiholoģiskais terors, cilvēkam visu laiku smadzenes skalo, skalo, nevar vairs izturēt, aizgāja atpakaļ," stāsta Andris. 

Viņš atklāj, ka zvanītāji bijuši sievietes vecāki. "Un vēl viens cilvēks, kas brauca ar viņu runāt. Neatceros vārdu. Andis? Uzvārdu nezinu. Tāds vecs vīrs jau.

Viņa teica, ka pados ziņu, kad aizgāja atpakaļ mājās. Bet tā arī viņa pazuda, nekādu ziņu vairs nedeva. Gribēju tikt e-pastā viņas, zināju paroles. Bet rādījās, ka tas konts ir dzēsts, vairāk neeksistē," tiesā stāstīja puisis. 

Dzemdībās mirusī sieviete bijusi aizbēgusi vien uz divām dienām. "Kopumā attiecības uzturējām divus gadus apmēram. Šad tad atbrauca pa kluso uz Zaļeniekiem."

Uz prokurores jautājumu, kā puisis uzzinājis, ka sieviete ir precējusies, Andris norādīja: "Uzzināju tad, kad Marija paziņoja, ka viņa nomira". 

Jautāts, kāpēc agrāk nav gājis uz policiju, puisis skaidroja: "Kurš man būtu ko ticējis, ja aizietu? Neesmu bijis tur tik ilgi, to pieredzējis tik ļoti, varu pateikt tikai saviem vārdiem, ko zinu, esmu pieredzējis". 

Puisis arī esot centies painteresēties kā draudzenei klājas. "Biju aizbraucis līdz Svētei, viņu nesatiku. Biju aizbraucis līdz mājām, tur neviens nebija uz vietas. Negribēju iet un klauvēt."

Jautāts, vai draudzene ir dalījusies informācijā par dzemdību procesiem draudzē, Andris teica: "Tajā laikā viņa neko par dzemdībām nebija teikusi, bet - ja esi apslimis, salauzta roka, nedrīkst iet pie ārsta, jāļauj tam notikt garīgā ceļā, kad sadzīst un pāriet. Jānodarbojas ar garīgām lietām.

Par dzemdībām tajā laikā neatceros, ka runājām. Man bija sarakstes kādreiz ar viņu, bet viņa tik ilgi bija pazudusi, visu izdzēsu, lai pašam nav tik grūti ap sirdi. Es tikai zinu, ka viņa teica, ka dosies atpakaļ pie vecākiem. Es sāku teikt pretī Valdim, lai neklausa to Dāvidu, tad mani atstūma.

Tas cilvēks māk manipulēt, tie cilvēki ir kā marionetes. Ar viņiem var viegli manipulēt". 

Uz tiesneses jautājumu, kāpēc puisim izveidojies tāds priekšstats, viņš stāsta, ka, viņaprāt, "tas, kas pēdējā laikā noticis, ir skaidri redzams, ka manipulē, tā nav cilvēku griba. Viņš pasaka - tā jābūt.

Viņš sevi uzskata par vadoni… Kā viņš pasaka, tā arī būs.

Man viņa arī to pašu teica - kā viņš pasaka, tā ir, tēvs arī klausa viņa teiktajam, viss notiek pēc viņa diktētā".

Andris stāstīja arī par attiecībām ar mirušās sievietes radinieci un to, kā viņai uzspiestas kāzas ar vīrieti, ar kuru Marija nav vēlējusies būt kopā. 

"Ar cilvēku nekas nesaista, bet vienkārši saliek kopā. Tajā laikā, kad viņu salika kopā ar vienu puisi, tajā laikā viņi abi aizmuka no turienes. Es īsti neatceros par vecākiem, vai tie aizgāja pirms vai pēc tam. Arī Marijas vecāki un brālis, māsa aizgājuši no draudzes," atklāja Andris. 

Jautāts, no kā nācis vēstījums par neatļautu medicīnisko palīdzību, Andris norādīja, ka "neesot tik gudrs", taču "šad tad pārlasot Bībeli". "Manuprāt, Bībelē ir teikts, bet neesmu pārliecināts."

"Nesaprotu vienu lietu - es satikos ar Valdi. Ja jau viņiem ir tik svarīgi garīgās lietas un viss notiek bez ārstiem, kāpēc man vajadzēja braukt noņemt tetovējumus, braukt pie ārstiem? Sanāk, ka es varēju pie ārstiem ar lāzeri ņemt nost tetovējumus," neizpratnē ir Andris. 

Puisis tāpat liecinājis, ka Marija atklājusi, ka tad, ja draudzes locekļiem bijis sekss, noteikti bijis arī jādzemdē bērnu. "Nezinu, kur un kā tas pieņemts, vai tie ir viņu uzskati - nezinu".

Apsūdzēto Valda un Renāra aizstāvji tiesā vaicāja - vai Andris uzskata, ka abi ir sabiedrībai bīstami, agresīvi. Liecinieks sacīja: "Valdis - nē. Man pret viņu nekas nekad nav bijis. Bet redziet, viņi ir tik dziļi iekšā tajā visā, ka diemžēl vairāk nesaprot, kas notiek īsti, ja visu laiku ar tevi manipulē, tevi visu laiku terorizē ikviens, kas domā, ka ir pārāks par visiem".

Aizstāvji tāpat tiesā vaicāja, vai Andrim pašam ir zināms par tiesā skatītajiem diviem nāves gadījumiem. "Nē, tieši konkrēti, bet, cik man stāstīja Marija, to arī atstāstīju, tas cilvēks, kurš bija tajā laikā draudzē, viņš to zina," atklāja puisis. 

Tie, kuriem izdevies aiziet

Pēc sēdes tiesas nama gaiteņos vēl uzkavējās daži bijušie draudzes locekļi, kuri savā starpā un ar sanākušajiem žurnālistiem apsprieda savu pieredzi. Viņi stāsta, ka bezierunu pakļaušanās un izolācija no ārpasaules ir pašreizējo draudzes locekļu ikdiena.

Šāds "stingrais režīms" nav bijis vienmēr – vēl pirms pāris gadiem draudzes locekļi tikušies kopīgās sanāksmēs, taču ārpus tām viņiem bijis darbs un citas nodarbes. Izmaiņas esot pienākušas 2015. gada rudenī, kad draudzes vadību pārņēmis "pravietis" Jānis Dāvids. Kopš viņa stāšanās reliģiskā līdera lomā, draudzes locekļi pēdējos pāris gadus nedrīkstot strādāt - viņi visu savu laiku pavada draudzē, taču iztiek no līdzekļiem, kas iegūti no viņu īpašumu pārdošanas. "Garīgais līderis" tāpat kontrolējot arī to, kā draudzes locekļi precas savā starpā. Bijušie draudzes locekļi tāpat atklāj, ka organizācijā šīs nav bijušas pirmās mājdzemdības, tiesa, nav informācijas par to, vai tajās piedalījušies kādi medicīnas darbinieki.

Pret draudzes locekļiem esot izvirzītas dažādas represijas - ja viņi ir "bijuši slikti", garīgais "līderis" varējis draudzes locekļiem nozīmēt gavēšanu vai citus aizliegumus. Klātesošie izteikuši viedokli, ka vīrietim piemītot pārliecināšanas spējas, kas tikpat kā līdzinās hipnozes spējām. Draudzes bijušie locekļi izteikušies, ka visu laiku jutuši bailes.

Vīrietis redzot vīzijas un runājot mēlēs. Viņš esot minējis, ka uz Zemes parādīšoties uguns stabi un grēcinieki degšot. Sanākušie nevar apliecināt, vai šādas darbības turpinās arī tagad, jo viņu tuvinieki un draugi, kas ir palikuši draudzē, ir draudzes līdera iespaidā ir pilnībā pārtraukuši kontaktus ar ārpasauli. 

Uz žurnālistu jautājumiem par to, kāpēc draudzes locekļi nepamet šo organizāciju, viņi atbild - uz kurieni tad viņiem iet? Šiem cilvēkiem neesot ticības, ka kāds viņus ārā gaida, viņiem šķietot, ka viņi nonāks nelaimē un nabadzībā. Tas ir morāli smagi, turklāt cilvēkiem tiek iegalvots, ka visi, kas ir aizgājuši, ir ļoti slikti cilvēki. Tiem, kuri organizāciju tomēr pametuši, neiet viegli - ir vajadzīgs laiks, lai adaptētos ārpasaules diktētajiem noteikumiem.

Kāda bijusī draudzes locekle atklājusi stāstu par vīrieti, kurš ticis izslēgts. Viņš pārdevis savu mašīnu, taču pēc pirkuma pamanījis, ka pircēja dokumentos figurē cipari "777", kas pēc draudzes mācības esot "velnišķīgs skaitlis", tādēļ naudu sadedzinājis un vairāk nekā gadu dzīvojis ar minimāliem līdzekļiem. Kad vīrietis vēlāk atkal uzņemts draudzē, viņš bijis tik izkāmējis, ka tikpat kā nav spējis pacelt neko smagu. Kāds žurnālists atklāja, ka draudzes dalībnieku starpā esot rīkotas "kratīšanas" - cilvēku īpašumā neesot drīkstējušas būt ne rotaslietas, ne piemiņas lietas, kā arī fotogrāfijas un bērnu mantiņas.

Klātesošie izteica vēlmi uz apsūdzēto sola redzēt tieši draudzes līderi, taču bijušie draudzes locekļi izteikuši domu, ka tas nenotiks - ne tie, kuri "pravieša" ietekmē pārdevuši savus īpašumus, ne tie, pret kuriem vērstas represijas, pēc sanākušo domām, nekādu darbību nav spējīgi uzsākt, jo ir iebiedēti.

Portāls "Apollo" arī turpmāk piedāvās sekot līdzi šim tiesas procesam.