Latvija varētu ierindoties naudas atmazgātāju valstu "pelēkajā sarakstā"

Par to, ka Latvija iekļūs šajā sarakstā liek domāt situācija Islandē. Islande nesen tika iekļauta valstu "pelēkajā sarakstā", taču situācija šajā valstī tiek vērtēta kā labāk par Latvijas šī brīža situāciju. Eksperti uzskata, ka šis lēmums ļoti ietekmēs valsts ekonomiku. 

Jau kopš pagājušā gada, kad sākās "ABLV Bank" darbības pārtraukšana, Latvijas finanšu sistēmai tiek pievērsta īpaša uzmanība.

Latvijas cīņai ar naudas atmazgāšanu seko līdzi divas organizācijas. Eiropas Padomes ekspertu komitejas "Moneyval" vērtējums par likumdošanas sakārtošanu ir gaidāms jau decembrī. Taču februārī pasaules naudas atmazgāšanas apkarošanas organizāciju galvenā struktūra "FATF" lems, vai Latviju iekļaut šajā sarakstā, kas liecina, ka valstij ir nopietnas problēmas ar naudas atmazgāšanu un terorisma finansēšanu.

No ASV saņemtajām ziņām, pieaug bažas, ka februārī pieņemtais lēmums Latvijai būs negatīvs.

"Risks pastāv, protams. Līdz brīdim, kamēr mēs nesaņemsim gala ziņojumu, līdz tam tas risks būs uz galda," ziņojis Saeimas Budžeta komisijas priekšsēdētājs Mārtiņš Bondars.

"Nav pamata būt pesimistiem, mums ir pamats būt piesardzīgiem, jo tas par Islandi bija pārsteigums," skaidrojis finanšu ministrs Jānis Reirs.

Ministrs norāda, ka progress gada laikā ir liels, bet vai ar to pietiks ASV bāzētai organizācijai "FATF".

Latvijā vēl nesen cauri gāja viens procents no visām ASV dolāra transakcijām, šobrīd visi darījumi notiek eiro. Ja agrāk puse no no bankas klientiem bija nerezidenti, tad tagad to ir ap 10 procentiem. 

Par naudas atmazgāšanu bankām var atņemt licenci. Pieņemts legāls prezumpcijas likums, kas liek klientam pierādīt finanšu avotu legālu izcelsmi, ne vairs bankai. Uz robežas katru nedēļu tiek aizturēti cilvēki ar lielu skaidrās naudas daudzumu. Rodas jauna problēma, bankas baidoties no soda, atsakās uzņemties vismazāko risku.

"Ir situācijas, kad vēstniecības darbiniekiem neatver kontus, kad uzņēmējiem, kuriem ir legāls bizness uz trešajām valstīm, ļoti nopietni jānopūlas, lai dabūtu kontu Latvijā, nemaz nerunājot par maksājumiem," skaidro Reirs.

Tomēr ne tikai likumdošana rada bažas par Latvijas iekļaušanu "pelēkajā sarakstā". Joprojām nav nevienas tiesas prāvas ar notiesājošu spriedumu naudas atmazgāšanas lietā. "ABLV Bank" lietā izmeklēšana joprojām turpinās.

"Šinī brīdī prasās diezgan asa reakcija, un, iespējams, tie lēmumi vairāk ir jāpieņem riskos balstīti, ko mums pārmet partneri no "Moneyval", ka iepriekš FKTK nebalstīja savus lēmumus uz riskiem izvērtētu procesu," norāda Ministru prezidenta parlamentārā sekretāre Evika Siliņa.

Reires arī uzsver, ka Latvijai šobrīd nav "plāna B", gadījumā, ja valsts tiek iekļauta naudas atmazgātāju valstu sarakstā. Pelēkajā sarakstā šobrīd atrodas 12 valstis, piemēram, Jemena, Zimbabve, Sīrija, Pakistāna un citas. Latvijas ekonomika no šāda lēmuma ciestu.

"Ir izskanējis septiņu līdz astoņu procentu IKP samazinājums četru, piecu gadu laikā. Tas ir ļoti būtiski, tā ir praktiski stagnācija," min Reirs.

Tieši lēmuma pieņemšana ir viens no iemesls, kādēļ premjers Krišjānis Kariņš atsakās runāt par budžeta deficīta palielināšanu. 

"FATF" Latvijai svarīgo lēmumu paredzējusi paziņot 17. februārī.