Ekstravaganti mājdzīvnieki, kas prasa lielas rūpes. Ar ko jārēķinās topošajiem rāpuļu īpašniekiem

Pirms iegādes jāveic pamatīga izpēte

Pirmkārt, rāpuļa iegāde nedrīkst būt spontāns lēmums. "Piemēram, aizeju uz veikalu, vēlos Ziemassvētkiem bērnam dāvanu - tas ir sliktākais, kas var notikt," stāsta  Dr. Černova, "jo pētījumi rāda, ka 75% no visiem rāpuļiem un abiniekiem, kas ir nopirkti, pirmā dzīves gada laikā iet bojā."

Tas ir tādēļ, ka dzīvniekiem nav bijuši nodrošināti pareizie dzīves apstākļi, kā arī rāpuļi "nekliedz, neraud, viņi neizrāda sāpes", tādēļ ir grūti pamanīt, ja dzīvniekam kaut kas kaiš. Taču, dzīvojot nepiemērotos apstākļos, cieš dzīvnieka imunitāte, un viņi var saslimt un nomirt.

Tādēļ pirms rāpuļa iegādes ir jāveic pamatīga literatūras izpēte par konkrēto sugu, ko plānots iegādāties, norāda veterinārārste. Tāpat arī ir jāsagatavo mājoklis, kas prasa papildu izmaksas.

"Parasti cilvēks domā, ka viņš nopirks savu mājdzīvnieku un ar to arī visas izmaksas beigsies. Bet tā ir tikai maza daļa īstenībā," stāsta Dr. Černova.

Kopējais tēriņu apjoms atkarīgs no sugas, piemēram, vislielāko ieguldījumu prasa ūdens bruņurupuči, kam nepieciešams arī ūdens filtrs. Visiem rāpuļiem būs nepieciešamas sildīšanās lampas vai sildīšanās virsmas, jo viņi ir aukstasiņu dzīvnieki, taču klimats pie mums ir vēss. Nepieciešamas arī ultravioletās gaismas lampas.

"Mums jāmēģina nebrīvē imitēt tos apstākļus, kādos viņi dzīvo savvaļā, jo katra suga ļoti specifiski pielāgojusies - tādam mitrumam, konkrētai temperatūrai, dienasgaismai," paskaidro veterināre.

Jārēķinās, ka tas nebūs vienreizējs ieguldījums, jo lampas un filtri jāmaina regulāri. Tāpat nedrīkst aizmirst, ka dzīvnieks augs, tādēļ vēlams uzreiz noskaidrot, kāds būs pieauguša rāpuļa izmērs, jo no tā atkarīgs, cik liels terārijs būs nepieciešams.

"Šīs lietas jāiegādājas un jāizpēta, kuras būtu vislabākās, jau pirms dzīvnieka iegādes, un, ja liekas, ka tās izmaksas būs par lielu, tad varbūt nevajag to dzīvnieku," norāda speciāliste. 

Savukārt izvēloties, kurā telpā turēt rāpuļa terāriju, jāatceras, ka viņi ir apveltīti ar ļoti jūtīgām maņām uz vibrācijām un troksni, tādēļ vēlams, lai dzīvnieks var dzīvot kādā klusākā vietā.

Jārēķinās arī, ka rāpuļi nebūs mīļdzīvnieki - ar laiku viņi atpazīs, piemēram, saimnieka smaržu, un jaunā dzīvesvieta viņiem asociēsies ar ēdienu un drošību, tomēr emocionālas saites ar citiem viņi neizveidos. Ja mājās dzīvojoša ķirzaka izvēlēsies, piemēram, gulēt uz saimnieka krūtīm, visticamāk, dzīvnieks to dara, jo meklē vietu, kur sasildīties, nevis siltu jūtu vadīts, kā to mēdz darīt suņi un kaķi.

Ja lemts par rāpuļa iegādi, tas jādara zooveikalā vai pie privāta audzētāja, kas var ar dokumentiem apliecināt, ka dzīvnieka izcelsme ir legāla. Ja šādus dokumentus nevar uzrādīt, tad labāk dzīvnieku nepirkt, jo daudzi tiek tirgoti nelegāli. Likums arī Latvijā aizliedz mājās turēt krokodilveidīgos dzīvniekus un čūskas.

Jānoskaidro, vai būs pieejams speciālists

Pirms rāpuļa iegādes nav nepieciešams veikt speciālas pārbaudes vai vakcinācijas, taču veterinārās apskates vēlams veikt vismaz reizi gadā.

"Arī veterinārārstus vajadzētu pirms dzīvnieka iegādes jau noskaidrot, vai ir kaut kur dzīvesvietas tuvumā, vai vispār jūsu pilsētā ir tuvumā kāds veterinārārsts, kurš ir gatavs ar rāpuļiem strādāt," stāsta veterinārārste, piebilstot, ka Latvijā šādu speciālistu skaits ir neliels, tādēļ jārēķinās, ka pēc mājdzīvniekiem nepieciešamās palīdzības, ļoti iespējams, nāksies braukt uz Rīgu.

Pašam īpašniekam arī ieteicams uzkrāt "datubāzi" par savu mājdzīvnieku – kā viņš aug un attīstās. Nedrīkst arī aizmirst, ka rāpuļi var pārnēsāt slimības, kas ir kaitīgas cilvēkiem, piemēram, salmonelozi, tādēļ ieteicams katru reizi pirms un pēc rāpuļa ņemšanas rokā nomazgāt rokas.

Pamanot, ka dzīvniekam varētu būt kāda kaite, nepieciešams uzreiz vērsties pie speciālista un vismaz konsultēties pa telefonu, jo jārēķinās, ka rindā pie veterinārārsta, kas strādā ar rāpuļiem, var nākties gaidīt vairākas dienas. Tāpat var mēģināt konsultēties ar kādu, kam ir bijusi veiksmīga pieredze, audzējot rāpuļus, vai kādu no Latvijas zoodārziem. Reizēm rāpuļa veselības uzlabošanai var pietikt tikai ar dzīves apstākļu pielāgošanu konkrētajai sugai.

Rāpulis nebūs tipisks mājdzīvnieks

Rāpuļi arī ne pārāk labi sadzīvo ar citiem mājdzīvniekiem, jo viņi nemāk nolasīt cits cita emocijas un ķermeņa signālus. Rāpulis var iekampt gan saimniekam, gan citam dzīvniekam, ja jutīsies apdraudēts. Tāpat interesi par jauno iemītnieku citi mīluļi var izrādīt netipiskā veidā.

"Suns var arī mēģināt palaizīt to bruņurupuci, pagaršot, jo viņš nesaprot, kas tas ir," stāsta eksperte.

Tam savukārt var sekot bruņurupuča kodiens.

Labāk rāpuļi sadzīvojot ar putniem, jo dzīvnieki pārstāv katrs savu "nišu" un ir diezgan vienaldzīgi viens pret otru.

Atšķirībā no daudziem citiem dzīvniekiem rāpuļiem nav nepieciešama uzmanība no saimnieka, neskaitot, protams, barības un piemērotas vides nodrošināšanu. Tomēr, ja nu gadījumā tiek pieņemts lēmums, ka rāpulim mājoklī vairs īsti nav vietas, to nedrīkst vienkārši palaist savvaļā.

Pirmkārt, liela daļa rāpuļu savvaļā aizies bojā. Otrkārt, tie, kas spēs izdzīvot, var kļūt par invazīvām sugām un kaitēt vietējai ekosistēmai. Piemēram, Latvijā kopš iestāšanās Eiropas Savienībā ir aizliegta sarkanausu bruņurupuču tirdzniecība, tomēr tie regulāri tiek atrasti savvaļā.

Jāatceras arī, ka Latvijas likumdošana aizliedz nebrīvē turēt savvaļas dzīvniekus, tādēļ, ja rodas ideja, piemēram, noķert un kā mājdzīvnieku paturēt, piemēram, purva bruņurupuci vai sila ķirzaku, pirmkārt, tas ir pretlikumīgi, otrkārt, arī dzīvniekam tādējādi tiek radīts lieks stress un kaitējums.

Rāpuļi ir sarežģīti uzturami mājdzīvnieki - kaut gan tiem nav nepieciešama īpaša uzmanība vai pieķeršanās, pirms dzīvnieka iegādes nepieciešama rūpīga sagatavošanās, kuras laikā arī jāatbild uz pašu galveno jautājumu - vai cilvēks ir gatavs ieguldīt līdzekļus, kas nepieciešami, lai rāpulim nodrošinātu pienācīgus dzīves apstākļus.

Raksts tapis sadarbībā ar "PetCity".