"Attīstībai/Par!" mudinās Kariņu risināt jautājumu par mediķu algām (11)

AP aicina Ministru prezidentu Krišjāni Kariņu (JV) un koalīcijas partnerus mediķu algām nepieciešamos papildu 60 miljonus eiro iekļaut paplašinātajā budžeta izdevumu daļā.

AP politiķis Daniels Pavļuts aģentūrai LETA apstiprināja, ka politiskais spēks mudinās jautājumu par mediķu algām risināt, raugoties uz budžeta deficīta palielināšanu.

Politiskais spēks atgādināja, ka Eiropas Komisija (EK) 20. novembrī publicēja vērtējumu par Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu budžetiem, norādot uz iepriekšējās valdības pieņemto nodokļu izmaiņu negatīvo ietekmi uz budžeta ieņēmumiem un brīdinot par riskiem. Vienlaikus tā sniedz pozitīvu atzinumu par Latvijas budžeta plānu. "Ir skaidrs, ka pat ES normu burtiska ievērošana ļautu Latvijas budžeta deficītu mazliet palielināt," norādīja AP.

Apvienībā akcentēja, ka Latvijas nākotnei daudz lielāki riski izriet no nestabilitātes veselības aprūpes sistēmā nekā no budžeta izdevumu nelielas saprātīgas palielināšanas. Latvijai ir neliels budžeta deficīts, un veselības aprūpes finansējuma palielināšana par aptuveni 0.2% IKP ir iespējama.

EK publicētajā analīzē norādīts: "No visām jomām veselības aprūpei finansējums samazinās visvairāk: par pusprocentu no IKP, līdz 3,5% IKP."

EK uzsvēra, ka veselības aprūpes finansējuma pieaugums ir izteikts nominālos skaitļos, savukārt finansējuma bāze neatspoguļo demogrāfiskās situācijas pasliktināšanos un izmaksu pieaugumu. Tas nostāda veselības aprūpi īpaši nelabvēlīgā situācijā iepretim citām nozarēm budžeta apspriešanā, akcentēja EK.

Politiskais spēks norādīja, ka lielai daļai ES valstu gan budžeta deficīts, gan valsts aizņēmums ir vairākas reizes lielāks nekā Latvijai, tomēr EK nerosina nekādas pārkāpumu procedūras pret šīm valstīm.

Pēc EK metodikas veiktās aplēses Latvijas budžeta deficīts (0,6% no IKP) ir zemāks nekā vidējais eirozonā (0,8% no IKP). Latvijas valsts parāds (36% no IKP) ir otrs mazākais eirozonā un vairāk nekā divas reizes mazāks nekā vidēji tajā (86% no IKP). AP uzsvēra, ka Latvijas budžeta deficīts ir vismaz divreiz mazāks nekā Beļģijai, Spānijai, Francijai, Itālijai, Somijai un Slovākijai.

Veselības ministre Ilze Viņķele (AP) skaidroja, ka ieguldījumi veselības aprūpē atmaksāsies cilvēku ražīgākā darbā un ilgākā mūžā jau tuvākajā nākotnē, paužot, ka neordināras situācijas prasa neordinārus risinājumus.

"Ja EK saskaņoja Latvijas budžeta izdevumu atkāpi no striktajām taupības normām 2017. - 2019. gadā, tad Latvijas valdībai un Saeimai ir jāspēj saskaņot 2020. gada budžets ar mediķu un pacientu pamatotajām gaidām, kas balstītas šīs Saeimas pieņemtajos likumos," uzskata ministre.

AP jau vistuvākajā laikā izvirzīs savus priekšlikumus apspriešanai valdībā un argumentēs par 2020. gada budžeta papildināšanu jau pārskatāmā nākotnē.

Viņķele ir iesniegusi premjeram veselības aprūpes attīstības un reformu plānus, kuri ir pieņemti gan iepriekšējā valdībā, gan pilnveidoti premjerministra Krišjāņa Kariņa (JV) valdības laikā.

"Man ir pamats optimismam, ka mums kopā ar premjeru un kolēģiem valdībā izdosies panākt pozitīvu izrāvienu Latvijas tautas veselības uzlabošanā," uzsēra ministre.

Kā ziņots, Saeima 14. novembrī galīgajā lasījumā pieņēma 2020. gada valsts budžetu, medicīnas darbinieku atalgojuma celšanai papildus piešķirot aptuveni 60 miljonus eiro.

Pērn Saeimā pieņemtais lēmums mediķu algu celšanai 2020. gadā paredzēja 120 miljonus eiro, kas nozarē strādājošo algas ļautu pacelt par vidēji 20%. Taču, koalīcijai atzīstot, ka šāda likuma pieņemšana esot bijusi kļūda, jo netika paredzēti finanšu resursi, mediķu algām izdevās rast vien aptuveni pusi nepieciešamās naudas.

Tagad vairāki pie frakcijām nepiederošie, kā arī Zaļo un zemnieku savienības deputāti izskatīšanai Saeimā iesnieguši lēmumprojektu par Viņķeles atbrīvošanu no amata.

Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība 28. novembrī nolēmusi rīkot vēl vienu protesta akciju pie Saeimas, tās laikā prasot parlamenta atlaišanu un lūdzot prezidentam atgriezt otrreizējai caurlūkošanai 2020. gada budžetu. Tikšot pieprasīta arī Viņķeles demisija.