Šodienas redaktors:
Pauls Jānis Siksnis

Tiesa noliedz kritiku par gauso Zolitūdes traģēdijas krimināllietas virzību (2)

Foto: Ieva Čīka/LETA

Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesa noliedz atsevišķu personu publiski pausto kritiku par gauso Zolitūdes traģēdijas krimināllietas virzību, turklāt tiesas ieskatā šīs personas mēģina vairot savu pozitīvo publicitāti uz cietušo personu rēķina, tādējādi maldinot sabiedrību.

Viens no Zolitūdes traģēdijas krimināllietas tiesnešiem Erlens Ernstons šodien žurnālistiem uzteica procesa dalībnieku disciplinētību, ierodoties uz visām tiesas sēdēm, neskatoties uz aizņemtību citos procesos.

Savukārt tiesas priekšsēdētāja Adrija Buliņa norādīja, ka patlaban nav pamata uzskatīt, ka 26. novembrī paredzētā tiesas sēde nenotiks. Tiesai gan kļuvis zināms, ka sasirgusī tiesnese Dzintra Zemitāne, visticamāk, tuvākajā laikā neatgriezīsies darbā. Ja šāds apstāklis piepildīsies, tad Zemitāni varētu aizstāt ar rezerves tiesnesi, kas šajā gadījumā būtu tiesnese Anita Grāvīte. Tas nozīmē, ka lietas iztiesāšana turpināsies un tiks pabeigta jaunā tiesas sastāvā.

Ernstons vērsa uzmanību, ka atbilstoši likumam "Par tiesu varu" ikvienai valsts iestādei, sabiedriskajai un politiskajai organizācijai, citām juridiskajām un privātajām personām ir pienākums respektēt un ievērot tiesu neatkarību un tiesnešu neaizskaramību, kā arī nav pieļaujama nekāda tiesas spriešanas ierobežošana, iespaidošana, ietekmēšana vai citāda prettiesiska iejaukšanās tiesas spriešanā neatkarīgi no tā kādā nolūkā un ar kādu ieganstu tas tiek darīts.

"Vienlaikus šajā sakarā ir atzīmējams, ka publiskajā telpā ir vērojama atsevišķu personu neakceptējama vēlme vairot savu pozitīvo publicitāti uz cietušo personu rēķina, tādējādi maldinot sabiedrību, ka lieta tiek novilcināta un tamlīdzīgi. Būtu uzteicama šo personu vēlme iedziļināties lietas virzībā regulāri, nevis tikai atsevišķās dienās, jo tas uzlabotu objektīvāku faktu atspoguļošanu par procesa norisi un tādējādi radītu lielāku izpratni sabiedrības un cietušo personu apziņā," uzsvēra Ernstons.

Viņš gan nenosauca tās personas, kuras tiesas ieskatā mēģina vairot savu publicitāti uz cietušo personu rēķina.

Tiesneši arī apliecināja, ka ņemot vērā to, ka lietas pabeigšanas termiņš ir saistīts ne tikai ar tās apjomu, juridisko sarežģītību, iesaistīto personu attieksmi un citiem objektīviem apstākļiem, neesot iespējams prognozēt konkrētu lietas pabeigšanas laiku. Tomēr, raugoties optimistiski, tiesa pieļauj, ka lietu pirmās instances tiesā varētu pabeigt iztiesāt 2020. gada pirmajā pusē.

Kā ziņots, šodien aprit seši gadi kopš Zolitūdē, sabrūkot lielveikalam "Maxima", dzīvību zaudēja 54 cilvēki, bet vairāki desmiti guva smagus ievainojumus. Policija un prokuratūra pirmstiesas izmeklēšanu veica aptuveni divus gadus, savukārt tiesas process patlaban ilgst trīs gadus un septiņus mēnešus. 

Tiesneses Zemitānes darbnespējas dēļ kopš septembra vidus nav notikušas ieplānotās Zolitūdes traģēdijas krimināllietas tiesas sēdes, taču tagad nākamā tiesas sēde paredzēta 26. novembrī. 

Jūnijā prokururatūra pabeidza savu debašu runu, izsakot arī viedokli par apsūdzētajam piemērojamā soda veidu un mēru. Tiesas debates ir viens no noslēdzošajiem posmiem lietas izskatīšanas procesā.

Tikmēr Zolitūdes traģēdijā cietušo biedrība "Zolitūde 21.11." uzskata, ka ir vērojama tiesas procesa vilcināšana, tāpēc, protestējot pret ilgo iztiesāšanas procesu, biedrība šogad nerīkos Zolitūdes traģēdijas piemiņas pasākumus.

Vienlaikus biedrības pārstāvji šodien plkst. 17.30 pulcēsies traģēdijas norises vietā. Pēc biedrības pārstāves un Saeimas deputātes Regīnas Ločmeles-Luņovas (S) teiktā, līdzi, visticamāk, tiks ņemti arī plakāti, kuri tika izmantoti, protestējot pie tiesas nama šī gada oktobrī.

Aktuālākās ziņas
Nepalaid garām
Uz augšu