Daļa opozīcijas parakstījušies par Viņķeles demisijas pieprasījumu (9)

Viņš arī parakstījies par demisijas pieprasījumu, un politiķis prognozē, ka tuvākajā laikā nepieciešamie paraksti tikšot savākti. Demisijas pieprasījumam nepieciešams savākt vismaz desmit deputātu parakstus.

Deputāts norādīja, ka papildu komentāri jau publiski izskanējušajai informācijai par nepieciešamību Viņķeli atbrīvot no amata esot lieki. Ministres demisiju plānots prasīt, ņemot vērā neizpildītos solījumus mediķiem par atalgojuma palielināšanu pilnā apmērā, kāds noteikts likumā, kā arī ar šo jautājumu saistīto budžeta apspriešanas "farsu".

Likumi ir jāpilda arī Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa (JV) "kliķei", pauda Gobzems.

Partijas "Saskaņa" frakcijas priekšsēdētāja biedrs Valērijs Agešins aģentūrai LETA sacīja, ka frakcijā jautājums par iespējamo Viņķeles demisijas pieprasīšanu vēl netika apspriests. Patlaban frakcijā iniciatīva nav saņemta, savukārt, ja tāda tiks saņemta, par to tiks lemts partijas frakcijas sēdē. Tuvākā frakcijas sēde paredzēta trešdien, 20. novembrī.

Kā ziņots, Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA) 28. novembrī nolēmusi rīkot protesta akciju pie Saeimas, tās laikā prasot parlamenta atlaišanu un lūdzot prezidentam atgriezt otrreizējai caurlūkošanai 2020. gada budžetu. Tikšot pieprasīta arī Viņķeles demisija.

Viņķele otrdien žurnālistiem sacīja, ka arī turpmāks mediķu spiediens ir nepieciešams, tomēr nav skaidrs Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības protesta vēstījums.

Viņķele skaidroja, ka budžeta veidošana nav veselības ministres, bet gan visas valdības atbildība.

"Lai kā man gribētos, es nevaru viena nolemt par budžeta sadalījumu. Līdz ar to LVSADA protestu uzskatu vairāk par simbolisku rīcību, vai arī arodbiedrībai nebija dūšas prasīt visas valdības demisiju," sacīja Viņķele.

Lūgta vērtēt situāciju, ja Valsts prezidents Egils Levits atsauktos arodbiedrības prasībai un atgrieztu 2020. gada budžetu otrreizējai caurlūkošanai, veselības ministre skaidroja, ka LVSADA kā nacionālā trīspusējā dialoga partnerim vajadzētu būt "pietiekami zinošam" normatīvo aktu aprites regulējumā, kas skaidri un gaiši pasaka, ka budžetu, kas pieņemts steidzamības kārtā, nevar atgriezt izskatīšanai Saeimā.

Savukārt, atbildot uz jautājumu, vai ministre arī gaidāmajā protestā solidarizēsies ar mediķiem, kā to darīja iepriekšējā protesta akcijā, Viņķele atzina, ka šis ir jautājums par protesta vēstījumu.

"Man ir skaidrs, ar kādu vēstījumu startē Latvijas Ārstu biedrība un Latvijas Jauno ārstu asociācija, bet to pašu nevaru teikt par LVSADA prasībām.

Tomēr, runājot par protestiem, spiediens joprojām ir nepieciešams, lai nākamgad, veidojot 2021. gada budžetu, mēs nenonāktu situācijā, kad ir vajadzības un solījumi, bet nav konkrēta finansējuma avota.

Tāpēc būs kritiski svarīga mediķu klātbūtne 2021. gada budžeta un gaidāmās nodokļu politikas izstrādē," piebilda veselības ministre.

Jau vēstīts, ka Saeima 14. novembrī galīgajā lasījumā pieņēma 2020. gada valsts budžetu, medicīnas darbinieku atalgojuma celšanai papildus piešķirot aptuveni 60 miljonus eiro.

Pērn Saeimā pieņemtais lēmums mediķu algu celšanai 2020. gadā paredzēja 120 miljonus eiro, kas nozarē strādājošo algas ļautu pacelt par vidēji 20%. Taču, koalīcijai, atzīstot, ka šāda likuma pieņemšana esot bijusi kļūda, jo netika paredzēti finanšu resursi, mediķu algām izdevās rast vien aptuveni pusi nepieciešamās naudas.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) savukārt sola kļūt prasīgāks pret ministriem, tos aicinot sabiedrībai skaidrot savus pieņemtos lēmumus.

Otrdien pēc valdības sēdes, komentējot gan plānoto administratīvi teritoriālo reformu, gan problēmas veselības aprūpes nozarē, premjers žurnālistiem uzsvēra, ka viņš kļūs prasīgāks pret saviem ministriem, lai tie vairāk skaidrotu savu darbu.

"Es dzīvoju mūsu sabiedrībā, lasu medijus, runāju ar cilvēkiem. Esmu izpratis vienu lielu trūkumu, proti, šajā informācijas laikmetā dzīvojam ar nepilnu informāciju.

Es nevaru atbildēt, kā nodrošināt pilnīgu informāciju, bet varu atbildēt par to, lai manas valdības ministri skaidro to, ko mēs darām," pauda Kariņš.

Kā vienu no pozitīviem skaidrojoša darba piemēriem administratīvi teritoriālās reformas kontekstā Ministru prezidents minēja otrdien valdībā izskatīto Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas sagatavoto pamatojuma projektu "Reģionālās politikas pamatnostādnes 2021.-2027. gadam". Tajā ietverts risinājums par līdzekļu novirzīšanu reģioniem, lai izlīdzinātu starp reģioniem valdošo nevienlīdzību.

Līdzīgu skaidrojumu premjers sagaida no veselības ministres Ilzes Viņķeles (AP) par situāciju veselības aprūpes jomā.

Vaicāts par sākto parakstu vākšanu par Saeimas atlaišanu, Kariņš atzina, ka viņam šajā jautājuma ir maz kas sakāms, jo tā ir demokrātiski brīva izvēle.