24 gadi bez saules gaismas. Elizabetes Fritzlas ciešanu pilnā dzīve sava tēva pagrabā (3)

Elizabete nezināja, ka raupjās pagraba sienas ir viss, ko viņa redzēs vēl nākamos 24 gadus. Meitenes tēvs meloja gan savai sievai, gan policijai, kas pēc ilgstošas izmeklēšanas aizmirsa par pazudušās Elizabetes lietu.

Tiesa, viņas sagūstītājam nebija nekādu nodomu aizmirst par savu upuri un, diemžēl, nākamo 24 gadu laikā Elizabetei nācās paciest asinis stindzinošus pāridarījumus.

Fritzlu ģimene uzskatīja, ka Džozefs katru dienu devās uz pagrabu, lai strādātu pie viņa izveidoto ierīču rasējumiem. Ik pa laikam viņš tur palika arī pa nakti, taču tas nevienam neraisīja papildus jautājumus - viņa sieva priecājās, ka ir apprecējusies ar tik čaklu un uzņēmīgu vīrieti.

Dzīve pazemē

Par to, kāds briesmonis mitinās mājas sienās, zināja tikai nolaupītā Elizabete. Džozefs viņu apciemoja vismaz trīsreiz nedēļā, lai gan pārsvarā viņš pie jaunietes devies katru dienu.

Pirmos divus gadus viņš Elizabeti vienkārši turējis ieslodzījumā. Tad sākusies izvarošana, kas, kā vēlāk noskaidrojās, bija sākusies, kad meitene bija 11 gadus veca.

Otrajā nebrīves gadā Elizabete palika stāvoklī, taču zaudēja bērnu grūtniecības 10. nedēļā. Vēl pēc diviem gadiem viņa palika stāvoklī otrreiz un šoreiz bērns piedzimis - 1988. gada augustā pasaulē nāca Elizabetes meita Kērstina. Vēl pēc diviem gadiem pasaulē nāca dēls - Stefans.

Kērstina un Stefans auga kopā ar savu māti ieslodzījumā - Džozefs viņiem regulāri nesa ēdienu un ūdeni. Elizabete bērnus centās izglītot cik vien labi spēja un mēģināja viņu nožēlojamajā eksistencē ieviest vismaz kaut kādas normalitātes pazīmes.

Nākamo gadu laikā Fritzla dzemdēja vēl piecus sava tēva bērnus. Viens no tiem palika dzīvot pagrabā, viens mira īsi pēc savas piedzimšanas, taču trīs no bērniem tika paņemti Elizabetes vecāku apgādībā. Mirušo bērnu Džozefs vienkārši sadedzinājis mājas krāsnī.

Džozefs bija izplānojis, kā paņemt bērnus aprūpē, neradot pārlieku lielas aizdomas. Lai noslēptu savus nodarījumus no sievas, vīrietis inscenēja katra bērna atrašanu - dažkārt bērns tika "atrasts" krūmos, citreiz - uz mājas sliekšņa. Katrā reizē bērns bijis kārtīgi ietīstīts autiņos ar vēstuli, kurā Elizabete it kā atklāj, ka nevar parūpēties par bērnu, tādēļ nodod viņu savu vecāku audzināšanā.

Savādā kārtā sociālie dienesti neizvirzīja papildus jautājumus un katru reizi ļāva Rozmarijai un Džozefam atrastos bērnus paturēt. Atbildīgie dienesti uzskatīja, ka tā ir pieņemama prakse, jo Fritzlu pāris tika uzskatīti par bērnu vecvecākiem.

Liktenīgais pagrieziens

Pavērsiens notika 2008. gadā, kad saslima Elizabetes pirmdzimtā meita Kērstina. Elizabete lūdza savam tēvam, lai viņš meiteni aizved pie ārsta.

Kērstinas veselības stāvoklis strauji pasliktinājās un Elizabete vairs nespēja par viņu parūpēties. Džozefs negribīgi piekrita - viņš izveda meiteni no pagraba un piezvanīja ātrajai palīdzībai, apgalvojot, ka viņam ir zīmīte no Elizabetes, kas paskaidro notikušo.

Policija Kērstinu nopratināja veselas nedēļas garumā un publiski lūdza atsaukties viņas ģimeni, kas, protams, nenesa nekādus rezultātus. Likumsargiem visbeidzot radušās aizdomas par Džozefa rīcībām un viņi atkal atvēruši pazudušās Elizabetes lietu. Viņu pirmais pavediens ir bijis Fitzlu meitas vēstules - tajās otrreizējā pārbaudē konstatēta virkne nesakritību.

Grūti spriest, kas visbeidzot motivēja Džozefu Fritzlu 2008. gada 26. aprīlī tomēr atbrīvot no ieslodzījuma arī paša meitu - sirdsapziņa vai policijas izdarītais spiediens. Sieviete pēc 24 gadu nebrīves pirmoreiz atkal redzēja debesis un uzreiz devās uz slimnīcu, lai apciemotu savu slimo meitu. Tur viņu pamanījis slimnīcas personāls, kas izsaucis policiju.

Elizabeti tajā pašā vakarā nogādāja policijas iecirknī un nopratināja par viņas meitas slimību un viņas prombūtni. Pēc tam, kad sieviete no policijas saņēmusi solījumu, ka viņai nekad vairs nebūs jāredz viņas tēvs, Elizabete Fritzla atklāja stāstu par savu 24 gadus ilgo ieslodzījumu.

» "Lietas atrisinājumam esam tuvāk nekā jelkad!" Pazudušās Madelēnas Makanas noslēpums

Sieviete paskaidroja, ka viņas tēvs viņu vairāk nekā divas desmitgades bija turējis pagrabā, kur Elizabete iznēsāja septiņus Dzozefa bērnus. Viņa tāpat atklāja to, ka viņš naktīs esot devies pie sievietes ar pornogrāfiskām filmām un neskaitāmas reizes izvarojis viņu. Tāpat atklājies, ka Elizabete no vīrieša rokas cietusi jau kopš 11 gadu vecuma.

Pēc pāris stundām tika aizturēts arī pats Džozefs. Pēc aresta no pagraba tikuši atbrīvoti arī pārējie Elizabetes bērni. Džozefa sieva Rozmarija uzreiz pameta mājas - viņa apgalvoja, ka viņai nebija ne jausmas par notiekošo.

Visus šos gadus neko nebija nojautuši arī mājas pirmajā stāva dzīvojošie kaimiņi - savādos trokšņus, kas ik pa laikam nāca no pagraba, Džozefs skaidroja ar vecām caurulēm un salūzušu ūdens sildītāju.

Pašlaik Elizabete Fritzla ir ieguvusi jaunu identitāti un dzīvo slepenā Austrijas ciematā, kurš plašākai publikai ir zināms tikai kā "Ciemats X". Viņas mājas atrodas nemitīgā videokameru un policistu uzraudzībā. Fritzlu ģimene ir aizliegusi jebkādus sižetus viņu mājas tuvumā un nesniedz nevienu interviju. Pēdējā publiski pieejamā Elizabetes Fritzlas fotogrāfija uzņemta tad, kad meitenei bijuši 16 gadi.