"Viņa tā lidoja un tā staroja." "Napoleona-miesnieka" upures draudzene publicējusi saraksti, kas sniedz ieskatu abu attiecībās (6)

Jevgeņija Lukjanova un Anastasija Ješčenko no 2014. līdz 2016. gadam dzīvoja vienā istabā kopmītnēs. Viņa draudzeni raksturoja kā gudru, atsaucīgu un talantīgu meiteni.

No publicētās sarakstes var secināt, ka Ješčenko par romānu ar pasniedzēju pastāstījusi 2015. gada janvārī. Sokolovs nav gribējis, lai par viņu attiecībām uzzina studentes vecāki.

"Bet mammai un tētim neesi teikusi?" jautāja Lukjanova.

"Nē, neesmu teikusi. Vēl ir par agru. Tā Sokolvs teica," atbildēja Ješčenko.

Divus gadus vēlāk Anastasija sūdzējās par spriedzi attiecībās ar pasniedzēju. Lukjanova sociālajā tiklā "VKontakte", kur publicēta sarakste, rakstījusi, ka draudzenei mīļotā dēļ nācies studēt par Napoleonu, piedalīties notikumu rekonstrukcijās un jāt ar zirgu pa akmeņiem. Turklāt Ješčenko vairāk interesējusi Krievijas vēsture 20. gadsimta sākumā.

"Mazāk jūties kā tu pati?" pirms diviem gadiem jautāja Lukjanova. Draudzene atbildēja apstiprinoši un piebilda, ka tas ir pasniedzēja dēļ.

"Es vienmēr baidījos tajā atklāti atzīties, tagad es mēģinu to izlabot un darīt to, ko es kā es visvairāk nevaru nedarīt," rakstīja meitene.

2017. gada decembrī Ješčenko un Sokolovs bija aizbraukuši uz Čehiju.

"Prāga - tas ir kā bērnības sapnis, ceļojums pasakā, kaut arī mēs tur bijām vien pāris dienas. Un aizbraucām daļēji nejauši. Mazāk kā pirms nedēļas nopirkām biļetes. Cenšos "vienkārši dzīvot", kaut gan man nekad tas nav paticis, un saglabāt sevi, kā tu rakstīji," sieviete rakstīja draudzenei.

Jauno gadu viņi sagaidīja šķirti - Sokolvs to svinēja ar meitām, ar kurām Anastasija nekontaktējās, jo pasniedzējs to neesot vēlējies.

"Es esmu mājās, es nolēmu, ka viņam labāk būs svinēt svētkus ar bērniem. Kaut gan tas ir ļoti sāpīgi, bet, šķiet, pareizi," rakstīja Ješčenko.

2018. gada jūnijā viņa Lukjanovai rakstīja, ka Sokolova sieva zinot par viņu romānu: "Viņa visu zina, bet viņai ir tik ērti. Beigu beigās tam jebkurā gadījumā jābūt viņa lēmumam."

Tāpat viņa arī dalījās ar saviem nākotnes plāniem. "Plus, aspirantūrā nemaz, ja iestāšos, neiešu pie [Sokolova], jo viņš ir zinātņu kandidāts. Lai Dievs dod, mums viss būs labi." 

"Vakar pusdienu baidījos piezvanīt pasniedzējam. Jā, es arī par to domāju. Būt godīgam un darīt kaut ko citiem, bet viss pārējais... Vienalga beigas visiem vienādas, un dvēsele, negribas viņu nogalināt," Ješčenko rakstīja šā gada 21. maijā.

Lukjanova apgalvo, ka Anastasija it visā atbalstījusi Sokolovu un viņu ļoti mīlējusi.

"Stāstīja, apskāvusi plīša lāci, kā viņi ar Sokolovu bradājušu pa Ņevu un kā viņš skrējis pie viņas, bet viņam no kājas nokritis zābaks. Nastja ļoti novērtēja sarunas ar viņu. Viņa tā lidoja un tā staroja, ka likās, no Sokolova puses ir tas pats," raksta Lukjanova.

Viņu uzjautrina tas, ka ir daži, kas cenšas Sokolovu attaisnot. Lukjanova atgādināja, ka medijos pieejamā informācija vēsta, ka Ješčenko nošāva, kamēr viņa gulēja.

"Viņš nogalināja un sazāģēja cilvēku. Ļoti labu cilvēku," pabeidza Lukjanova.

Portāls "Apollo" jau vēstīja, ka sestdienas, 9. novembra, rītā Krievijas pilsētā Sanktpēterburgā no upes izvilkts Sanktpēterburgas Valsts universitātes pasniedzējs un vēsturnieks Oļegs Sokolovs, kura mugursomā pēc tam atrastas nogrieztas sievietes rokas.

Sokolovs ir galvenais aizdomās turamais absolventes Anastasijas Ješčenko slepkavībā un upē viņš atradies, jo, iespējams, vēlējies izdarīt pašnāvību, vēsta portāls "Postimees".

Pēc Sokolova teiktā viņa rīcība tiktu paskaidrota ar vēstuli, ko viņš atstājis mājās kopā ar testamentu.

Iespējams, studente Jesčenko tika nošauta no tuva attāluma 7. novembrī Sokolova dzīvoklī. Viņi abi dzīvoja kopā. Slepkavības motīvs varētu būt meitenes naidīgās attiecības ar vēsturnieka meitām.

Pēc mīļotās nonāvēšanas Sokolovs jau nākamajā dienā, 8. novembrī, pie sevis uzņēmis viesus, slēpjot mirušās ķermeni. Sestdien vīrietis nolēma atbrīvoties no līķa un nopirka zāģi, lai to sadalītu. Procesa laikā viņš piedzīvojis krampjus un apreibinājies ar alkoholu.

Saskaņā ar avotu teikto, 9. novembra naktī viņš iemeta somu ar meitenes kājām upē, un no rīta pats Sokolovs tika izvilkts no upes ar upura rokām mugursomā.

Pēc dažu avotu teiktā viņš mēģinājis sievietes fragmentus noslīcināt, taču neveiksmīgi. Saskaņā ar citiem avotiem skolotājs jau bija ļoti piedzēries un iekrita ūdenī. Pasniedzējs dzīvoja pāri ceļam pie krastmalas.

Sanktpēterburgas Valsts universitātes studenti sacīja vietējiem medijiem, ka Sokolovs "vienmēr bija nedaudz impulsīvs", bet "nebija nekādu satraucošu starpgadījumu", un izteica cerību, ka informācija par viņa līdzdalību slepkavībā ir aplama.

Citu viedokli sniedz kāds cits absolvents. 

"Viņš ir traks, uzskatīja sevi par Napoleona reinkarnāciju. Viņš tiešām bija tirāns. Visi viņu uzskatīja par slimu cilvēku," pavēstīja Vēstures fakultātes absolvents.

Vēsturnieks Jevgeņijs Ponaseņkovs, kuram bija konflikts ar pasniedzēju Sokolovu par viņa apsūdzībām par plaģiātu, runāja arī par Sokolova mīlestību pret "morālo rekonstrukciju".

"Viņš teica, ka ir dēls Napaleonam. Viņš ir traks," atzīmējis Ponaseņkovs, minot, ka brīdinājis Sanktpēterburgas Valsts universitātes vadību par Sokolova "izturēšanos" un atkārtoti lūdza viņu atlaist, taču neviens neuzklausīja viņa argumentus.

2018. gadā viens no studentiem, ar kuru Sokolovam arī bija ciešas attiecības, uzrakstīja paziņojumu pret viņu, apsūdzot viņu par nežēlīgu piekaušanu. Meitene stāstīja, ka vēsturniece tikusi piesieta pie krēsla un viņai draudēts izkropļot seju ar degošu dzelzi, un, mēģinot aizbēgt, viņš mēģinājis viņu nožņaugt.

"Visi zināja, ka viņš dzīvo kopā ar Anastasiju. Visa universitāte zināja, ka viņš viņu pavedināja, ka viņi dzīvo kopā. Es teicu, ka būs tāpat kā ar to meiteni, kuru viņš sita īrētā dzīvoklī.

Es jautāju rektoram un dekānam - atlaist viņu, lai viņi sazinās ar šo meiteni - viņi mani neklausīja," sacīja Ponaseņkovs.

Turklāt pagājušajā gadā Sokolova lekcijā tika piekauts students, kurš viņam uzdeva jautājumu par plaģiātu. Universitātes ētikas komisija tikai nosodīja skolotāju, sakot, ka pasniedzējs ir sabojājis universitātes tēlu.

Bijušais Sokolova students un kursabiedrs Ješčenko Vasilijs Kuņins sestdien, 9. novembrī, sociālajā tīklā "Facebook" rakstīja, ka pasniedzējs "jau iepriekš parādīja neiecietības un ārprātības pazīmes".

Kuņins pieminēja tās pašas epizodes - uzbrukumu studentam un meitenes piekaušanu.

Vēstures zinātņu doktors, Krievijas Zinātņu akadēmijas Dienvidu zinātniskā centra kazaku laboratorijas vadītājs, profesors Andrejs Veņkovs, runājot par Sokolovu, atzīmēja, ka viņš "ir devis milzīgu ieguldījumu mūsu zinātnes attīstībā," bet "visu to laiku viņš spēlēja rekonstrukcijas un visu mūžu bija izlicies, pastāvīgi parādoties Napoleona ģenerāļa tērpā un pieprasījis, lai viņu uzrunātu kā Napoleonu."

"Viņš izturējās kā karā. No Eiropas Dzīvnieku aizsardzības biedrības pret viņu bija pretenzijas, jo pilsētā jājis ar zirgu," stāstīja Veņkovs.

Pēc Dmitrija "Goļina" Pučkova teiktā nesen Sokolovam tika izvirzītas apsūdzības par plaģiātu.

Pēc baumām par slepkavību Sokolova vārds pazuda no Krievijas Militārā vēstures biedrības zinātniskās padomes locekļu saraksta. "Google" kešatmiņā joprojām ir pieejama lapas kopija, kurā norādīts, ka Sokolovs ir visas Krievijas militāri vēsturiskās sociālās kustības prezidents.

Savukārt Krievijas Militārā vēstures biedrības zinātniskās padomes priekšsēdētāja padomniece Irina Kaznačeva sacīja, ka Sokolovs nav organizācijas biedrs.

"Sokolova vārdu dzirdu pirmo reizi. Kad viņi par to rakstīja, es nesapratu, kā viņš ir piesaistīts mums. Tagad mēs cenšamies sazināties ar zinātniskās padomes priekšsēdētāju Vladimiru Čurovu," viņa sacīja.

Kaznačeva skaidroja, ka zinātniskajā padomē ir daudz dažādu zinātnieku, jo militārvēsturiskās sabiedrības galvenais uzdevums ir konsolidēt militāros vēsturniekus, kuri raksta vai runā par attiecīgo tēmu. 63 gadus vecais Sokolovs ir vēstures pasniedzējs un Napoleona eksperts, kurš 2003. gadā saņēmis Francijas Goda Leģiona ordeni.

"Viņš ir atzinis savu vainu," paziņoja Sokolova advokāts Aleksandrs Počujevs.

Pasniedzējs nožēlojot izdarīto un sadarbojoties ar izmeklētājiem.

Izmeklētājiem Sokolovs teicis, ka nošāva savu mīļāko strīda laikā, tad nozāģēja viņai galvu, rokas un kājas, vēstīja vietējie mediji.

Policija Sokolova dzīvoklī atrada 24 gadus vecās Anastasijas Ješčenko līķa fragmentus un asiņainu zāģi. Sokolovs kopā ar savu bijušo studenti ir sarakstījis vairākus darbus.

Advokāts pieļāva, ka Sokolovs, kurš slimnīcā ārstē ķermeņa atdzišanu, nozieguma brīdī bijis stresa vai emocionālas nestabilitātes stāvoklī. "Viņš tomēr ir gados vecāks cilvēks," teica Počujevs.

Tiek pieļauts, ka Sokolovs nejauši iegāzies Moikā, kad dzērumā mēģinājis atbrīvoties no nogrieztajām rokām.

Tiek ziņots, ka pēc atbrīvošanās no līķa Sokolovs plānojis uzvilkt Napoleona tērpu un izdarīt pašnāvību Petropavlovskas cietoksnī.

Sokolovs pasniedza Sanktpēterburgas Valsts universitātē, kuru savulaik beidzis arī Krievijas prezidents Vladimirs Putins, un bijis pietuvināts Krievijas varas eliti.

Viņš bijis pasniedzējs arī Parīzes Sorbonnas Universitātē, kā arī sarakstījis vairākas grāmatas par franču imperatoru Napoleonu Bonapartu, bijis vēstures konsultants vairākām filmām un piedalījies vēsturiskos Napoleona laika karu inscenējumos.

Gan Sokolovs, gan Ješčenko studēja Francijas vēsturi, un viņiem patika vēsturiski kostīmi, Sokolovam parasti tērpjoties kā Napoleonam.

Kāds Sokolova kolēģis viņu raksturoja kā aizrautīgu sava darba entuziastu, bet vienlaikus emocionāli nestabilu personu, kurš pārāk daudz lietojis alkoholu.

Universitātē pasniedzēja attiecības ar studenti bijušas "visiem zināms noslēpums".

Daudzi tagad pauž neapmierinātību, ka amatpersonas, jo īpaši universitātes vadība, nav reaģējusi uz Sokolova nereti agresīvo rīcību.

Medijos izskanējis, ka 2008. gadā Sokolovs piekāvis un draudējis nogalināt citu sievieti, bet nekad par to nav bijis oficiāli apsūdzēts.