"Mēs uzrunāsim bezdarbniekus, lai viņi nevis sēdētu mājās uz pabalstiem, bet ietu un meklētu darbu. Tas ir simbolisks, nevis reāls samazinājums. Mums ir pakāpeniski jāpārveido cilvēku profili no saņēmējiem uz radītājiem.
Tas ir simbolisks solis pakāpeniski samazināt pabalstu ilgumu, lai mums nebūtu jādebatē par to, no kurām valstīm veicināt imigrāciju," sacīja Kariņš.
Politiķis uzsvēra, ka valsts vēlas, lai bezdarbnieki atgrieztos darba tirgū, jo "darbs viņus gaida".
Finanšu ministrs Jānis Reirs (AP) sēdē sacīja, ka lēmums samazināt bezdarbnieka pabalsta ilgumu uz vienu mēnesi ir kompromiss.
Reirs pastāstīja, ka panāktais rezultāts ir kompromiss, jo sākotnējais variants esot bijis cits - pabalsta ilguma samazināšana līdz sešiem mēnešiem, vienlaikus apsverot iespēju atsevišķām kategorijām tādu nemaz nepiešķirt. Ministrs skaidroja, ka sociālajās iemaksās iezīmēta virkne "ļoti pamatīgu lietu", piemēram 1% veselības aprūpei.
Ministrs skaidroja, ka samazinoties bezdarbnieka pabalsta līdzekļiem, slimības pabaltam tie pieaugs par 30 miljoniem eiro.
"Pēc [opozīcijas] loģikas būtu jāpalielina slimības pabalstiem nodoklis, bet mēs šādu ceļu neiesim. Māmiņu algām arī nav palielināts sociālais nodoklis ne par vienu procentu. Tāpēc pieņemti citi līdzsvarojošie mehānismi, lai nodrošinātu visu nozaru darbību," sacīja Reirs.
Nodarbinātības valsts aģentūras dati liecina, ka oktobra beigās Latvijā bija 52 651 reģistrēts bezdarbnieks, bet aģentūrā bija reģistrētas 31 700 brīvas darba vietas.
Visvairāk bezdarbnieku oktobra beigās bija Rīgas reģionā - 19 361 cilvēku un Latgalē - 15 779 cilvēku. Rīgas pilsētā darbu meklē 11863 cilvēku, Kurzemē - 6847 cilvēku, Vidzemē - 4917, bet Zemgalē - 5747 cilvēku.