Viņš neizslēdza, ka ātrums ar kādu Latvija zaudē ārstus varētu pieaugt, ja netiks nodrošināts solītais atalgojuma pielikums.
Kalējs arī apgalvoja, ka no aptuveni 200 jaunajiem ārstiem, kuriem nākamgad plānots stāties rezidentūrā, nu jau teju puse saka, ka Latvijā nestrādās.
Latvijas jauno ārstu pieprasījums ārzemēs esot ļoti liels - gan pirms rezidentūras, gan pēc tās. Viņš minēja, ka, piemēram, rezidentiem ārzemju slimnīcās rezidentūra tiek apmaksāta tāpat kā dzīvošana, bet ienākumi uz rokas ir ap 2000 eiro.
Slimnīcu biedrības vadītājs arī atgādināja, ka Eiropas Savienības Tiesa kādā lietā ir nospriedusi, ka ārsta izglītība nepieder valstij, bet pieder indivīdiem, un viņš ar to var darīt, ko grib.
Kā vēstīts, saskaņā ar pērn Saeimā pieņemto lēmumu, mediķu algu celšanai nākamajā gadā būtu bijis jāparedz 120 miljonus eiro, kas nozarē strādājošo algas ļautu pacelt par vidēji 20%. Taču, koalīcijai atzīstot, ka šāda likuma pieņemšana esot bijusi kļūda, jo netika paredzēti finanšu resursi, mediķu algām izdevies rast vien aptuveni pusi nepieciešamās naudas.