"Vienkārši tā sagadījās..." Martinsons par Rimšēviča un TKB akcionāra tikšanos "Taureņu pirtī"

Pirmajā sēdē Rimšēviča aizstāvība izvirzīja versiju, ka viņam kā Eiropas Centrālās bankas Padomes loceklim esot imunitāte pret kriminālvajāšanu. Kā rīkoties tālāk, tiesa izlems decembra nogalē pēc prokurores skaidrojuma. Nākamā tiesas sēde paredzēta 20. decembrī, kas būs arī Rimšēviča pēdējā darba diena Latvijas Bankas prezidenta amatā.

Ierodoties uz pirmo tiesas sēdi, kukuļņemšanā un naudas atmazgāšanā apsūdzētais Rimšēvičs medijiem apgalvoja, ka vēlas ātru un atklātu lietas izskatīšanu. Tomēr viņa aizstāvji vispirms tiesai lūdza procesu skatīt slēgtās sēdēs, bet vēlāk – vērsties ar jautājumu Eiropas Savienības Tiesā, lai tā atbild, vai Rimšēviču vispār var tiesāt, jo viņš ir arī Eiropas Centrālās bankas (ECB) Padomes loceklis.

"Tas princips, kas ir nostiprināts Eiropas Savienības tiesībās, ir tāds, ka Eiropas Savienības ierēdņiem ir imunitāte pret tiesāšanu. Un tiesāšana sākās šodien," pēc sēdes žurnālistiem teica Rimšēviča advokāts Mārtiņš Kvēps.

Tiesas sēdē viņš atsaucās uz Līguma par Eiropas Savienības darbību protokolu par privilēģijām un imunitāti. Precīzi šī norma gan skan šādi: ka Eiropas Savienības ierēdņiem ir "imunitāte pret tiesvedību saistībā ar darbībām, ko viņi veikuši, pildot amata pienākumus". Apsūdzībā Rimšēvičam esot inkriminēts, ka viņš izmantojis savu dienesta stāvokli, kas ir saistāms arī ar Eiropas Centrālās bankas Padomes locekļa statusu, apgalvoja advokāts.

Prokurore Viorika Jirgena, kurai tiesa uzdeva nākamajā sēdē iesniegt argumentētu viedokli par Kvēpa lūgumu, Rimšēviča advokāta apgalvojumus noraida: "Apsūdzībā aprakstot viņa izdarīto konkrēto noziedzīgo nodarījumu saturu, kā tas viss risinājās, viņa kā ECB locekļa loma netiek pieminēta; vien pabeidzot apsūdzībā ir minēts, ka jautājums par "Trasta komercbanku" (TKB) 2016. gadā beigās ir izlemts, kā mums jau zināms, ar viņiem atņemtu licenci. Bet netiek apsūdzībā apgalvots, ka šī licence ir atņemta tāpēc, ka TKB akcionāri, kas ir kukuļdevēji, būtu maksājuši viņam tieši par to, ka Rimšēvičs veic kādas darbības saistībā tieši ar šo [ECB Padomē izlemto] licences atņemšanu 2016. gada 3. martā. (..) Apsūdzība viņam ir konkrēti par kādu likumīgu darbību neizdarīšanu vai nelikumīgu izdarīšanu tieši tajā statusā, kurā tiesības viņam piešķīra šis Latvijas Bankas prezidenta amats."

Rimšēvičs tiesas sēdē uzsvēra, ka gribot kliedēt aizdomu ēnu par vēlmi aizslēpties aiz imunitātes. Pēc sēdes savas aizstāvības lūgumu un to, kāpēc runas par imunitāti parādās tikai tagad, Latvijas Bankas prezidents gan plaši nekomentēja.

Lai gan lietu pēc būtības tiesa skatīt sāks ne ātrāk kā gada beigās, vairāki Rimšēviča iepriekš paustie publiskie apgalvojumi jau tagad izskatās apšaubāmi. Piemēram, viņa 2018. gada februārī preses konferencē paustais par uzņēmēju Māri Martinsonu, kurš tagad viņam blakus sēž uz apsūdzēto sola:

"Vārdu sakot, pazīstu, bet nevaru jums vairāk tālāk neko komentēt. Mūs nesaista nekādi ne biznesa darījumi, ne draudzības saites. Nekāda veida attiecību mūsu starpā nepastāv."

Tomēr Martinsons tagad atzīst, ka pazīst Latvijas Bankas prezidentu jau gadus divdesmit – vai nu caur bijušo biznesa partneri un Rimšēviča draugu Andri Kreisleru, vai nu caur Sandri Grasi, ar kuru kopā Martinsonam savulaik piederējusi kafejnīca Āgenskalnā. Žurnālistes Agneses Margēvičas grāmata "Brālība kvadrātā" atklāj, ka savulaik vairākos augstos amatos pabijušais Grasis ir Rimšēviča brālēns.

"Es viņu pazīstu jau vairāk nekā divdesmit gadus," par Rimšēviču "de facto" teica Martinsons. "Mēs neesam labi draugi, bet tai pašā laikā esam, varētu teikt, paziņas. Un, kā es arī minēju, citreiz mēs esam tikušies vienreiz-divreiz gadā, citreiz biežāk šo divdesmit gadu laikā. Tā kā, nu, tas nav nekāds tāds pārsteigums. (..) Es patiešām neatceros, vai nu caur Sandri, vai nu caur Andri Kreisleru. Nu caur kādu no tiem diviem cilvēkiem. Patiešām, tas bija divdesmit gadus atpakaļ, ja ne vairāk vēl."

Martinsons apsūdzēts par to, ka nodevis Rimšēvičam kukuļa piedāvājumu no TKB valdes priekšsēdētāja vietnieka Viktora Ziemeļa, par ko bijis informēts arī bankas akcionārs Igors Buimisters. Sākotnēji norunātā summa bijusi pusmiljons eiro, no kā puse nāktu pirms bankai labvēlīga Finanšu un kapitāla tirgus komisijas lēmuma, bet otra puse – pēc tam. Reāli Rimšēvičam tikuši nodoti 250 tūkstoši eiro, no kuriem Martinsons kā atlīdzību par palīdzību esot saņēmis 10 procentus jeb 25 tūkstošus eiro.

Martinsons nenoliedz, ka sarunas atpūtas kompleksā "Taureņi" Babītes pagastā, kas iesaukts par "Taureņu pirti", notika: "Es to nenoliedzu, ka mēs esam tikušies pirtī, tā ir taisnība, tur nekas nav melots. Tā ir taisnība, ka mēs esam tikušies un pārrunājuši vispār sadzīviskus jautājumus kā tādus."

Vaicāts, vai netika pārrunātas arī TKB problēmas, Martinsons apgalvo: "Par banku kā tādu man vispār nekāda interese nav bijusi. Varbūt Ilmārs ar Ziemeli tobrīd tai reizē runāja kaut ko par banku vai vēl kaut ko. Bet tas ir nesaistīts jautājums, būtībā mēs tur atpūtāmies, nevis runājām par kaut kādām bankas lietām."

Ziemeļa un Rimšēviča tikšanos organizēšanu Martinsons neatzīst, jo vispār esot redzējis Ziemeli "varbūt trīs vai četras reizes mūžā". To, kā TKB pārstāvis nonāca pirtī vienā kompānijā ar viņu un Rimšēviču, Martinsons skaidro šādi:

"Tāpēc, ka viņi arī piedalījās tajās pirtīs, tikai tur ir divas pirtis. Un vienkārši viņi gāja uz tām pirtīm pilnīgi atsevišķi no mums. Un vienkārši tā sagadījās... (..) Vienkārši mums bija savi laiki, katrs gāja savā laikā. Nu, un tad, teiksim, tādā veidā arī sanāca tā, ka arī pārrunāja to jautājumu. Bet tas arī viss ir, tā ka, nu..."

Lietā uzsākts arī process par piespiedu ietekmēšanas līdzekļa piemērošanu pret juridisko personu – savulaik Mārim Martinsonam, bet tagad viņa dēlam Mārcim Martinsonam piederošo uzņēmumu "MM investīcijas". Savukārt Rimšēvičs un Martinsons apsūdzēti noziedzīgi iegūtu līdzekļu  legalizēšanā. Vienošanās paredzējusi Rimšēviča paredzēto pusmiljonu lielo kukuli ieguldīt nekustamā īpašuma iegādē un attīstīšanā, viņam kļūstot par slēpto līdzīpašnieku.

Nekustamo īpašumu Jūrmalā, Baznīcas ielā 2 pie pašas Dubultu pludmales 2012.gadā nopirka "MM investīcijas". Pārdevējs bija Juris Apeinis, kuram tobrīd šai adresē bija restorāns "Preatore".

Par darījumu daudz stāstīt viņš nevēlas. Īpašumu esot pircis Māris Martinsons, kuru viņš pirms tam neesot pazinis: "Vienkārši restorānā bija ļoti daudz bagātu cilvēku Un es meklēju, kas pērk, un es jau arī to KNABā biju un teicu, ka viņu tas ieinteresēja un viņš nopirka."

Rimšēvičam ar pirkumu neesot bijis nekāda sakara, apgalvo Apeinis, kurš gan, vaicāts, vai Latvijas Bankas prezidentu pazīst, saka: "Nu, es viņu, protams, pazīstu, ja es 25 gadus strādāju uz banketiem." Lai gan Apeinis apgalvo, ka ar īpašuma pārdošanu Rimšēvičs nav saistīts, lietā ir kāda īpatnēja sakritība. Maijā, kad Apeinis bija sniegt liecības KNAB, viņam līdzi bija advokāts Normunds Duļevskis, kas Rimšēviču tagad aizstāv tiesā.