"Tāpat kā mūzika, arī latviskais ir sajūta… " Grupa "Raxtu Raxti" par Tautas mūzikas orķestra rašanos

Šādā sastāvā latviešu folkloras motīvi, mijoties ar laikmetīgiem muzikāliem risinājumiem, iegūšot jaunu “elpu”, skanējumu un noskaņu bagātību. Samērā oriģināli un pilnīgi noteikti intriģējoši. Par ideju radīt Tautas mūzikas orķestri, par tā plāniem un pats galvenais, ko ar to visu autori mums mēģina pateikt, stāsta paši “Raxtu Raxtu” mūziķi.

Nesen izskanēja ziņa, ka muzikālā apvienība “Raxtu Raxti” sapulcinājusi Tautas mūzikas orķestri, kā radās šī ideja?

Ideja radās pagājušajā gadā, kad tika svinēta Latvijas simtgade. Trīs gadus pēc kārtas veidojām 18. novembra svētku lielkoncertus Ķīpsalas halē, kur otrajā daļā neatņemama sastāvdaļa bija dūdu un bungu grupa “Auļi”.

Pagājušajā gadā iepauzējām, taču bija skaidrs, ka šo tradīciju turpināsim. Muzikālā pieredze, saspēlējoties ar “Auļiem”, radīja impulsu jaunām idejām un izaicinājumiem.

Pēdējā laikā Latvijas mūzikā par modes kliedzienu bija izveidojies pašmāju mūziķu uzstāšanās ar orķestri. No pieredzes zinām - tā ir brīnišķīga sajūta, kas ienes jaunas krāsas, sajūtas, jaudu un enerģiju, tas ir kas īpašs. Mums radās ideja izveidot savu orķestri, un kas tāds Latvijā, balstoties uz pieejamo informāciju, vēl nav bijis.

Ar ko šis orķestris ir tik īpašs un atšķirīgs no citiem?

Tradicionālās kultūras nozares pasākumos bieži kopā muzicē, piemēram dančus sanāk spēlēt liels muzikantu skaits, un lielākoties spēlēšana notiek, balstoties uz zināmo melodiju vai improvizāciju. Mūsu Tautas mūzikas orķestrim tiek rakstītas speciālas aranžijas, instrumentācijas, lai varētu izcelt katra instrumenta individuālo skanējumu, ko veido instrumenti, kas sastopami gan latviešu, gan citu valstu kultūrās, kā arī ir pa kādam akadēmiskam instrumentam.

Kā piemērus varu nosaukt kokles, dūdas, ķeltu arfa, rata lira, ģīga, cimbole. Šīs kopā sanākšanas galvenā vērtība ir dažādu paaudžu, pieredžu muzikālā apvienošana, kas vēl aktīvi dzīvo tradicionālajā kultūrā, kad ir iespēja vienam no otra mācīties, iedvesmot un pārmantot.

Kas ir Tautas mūzikas orķestra dalībnieki, kā tie tika izraudzīti?

Orķestrī apvienojušies mūziķi, kas savas prasmes un individuālo muzicēšanas stilu ir kopuši darbojoties folkloras kustībā, muzicējot dažādās mūzikas grupās un apvienībās, arī kā solo mākslinieki.

Jāsaka, ka orķestra mūziķi meistarīgi pārvalda ne tikai tautas mūzikas lauciņu, lielākajai daļai ir akadēmiskās mūzikas izglītība, kas nav noteicošais, bet, protams, svarīgs aspekts, lai varētu sarunāties vienā valodā.

Ar visiem šiem mūziķiem atsevišķi esam iepriekš muzicējuši, bet nu varam to darīt visi kopā vienuviet.

Ko mēs dzirdēsim Tautas mūzikas un “Raxtu Raxtu” izpildījumā Latvijas svētku lielkoncertos Ķīpsalas hallē?

Koncerta otrajā daļā dzirdēsiet 15 pilnīgi jaunas instrumentācijas, kas speciāli veidotas Tautas mūzikas orķestrim Emīla Zilberta vadībā. Starp tām būs populārākās Imanta Kalniņa dziesmas, kas “Raxtu Raxtu” repertuārā ir kopš grupas pirmsākumiem, kā piemēram “Karsta mana jauna dziesma”, “Puiša dziesma”, “Rakstu rakstus”. Dziedāsim arī visiem labi zināmās tautasdziesmas “Es izjāju prūšu zemi”, “Noriet Saule vakarā” un citas. Piemēram “Bēdu manu lielu bēdu” radīsim uz vietas - gan mūziķi, gan klausītāji. Visa šī daļa veidota no populārākajām mūsu dziesmām, tāpēc koncerta otrajā daļā visus aicināsim dziedāt līdzi, tā godinot Latviju svētkos.

Kāds ir galvenais vēstījums, ko “Raxtu Raxti” un Tautas mūzikas orķestris vēlas nodot saviem klausītājiem un koncertu apmeklētājiem?

Cik maz tomēr vajag, lai cilvēks būtu laimīgs! Izņemot to, ka mūsu tik daudz uz skatuves… Ar to nāk prātā patriotiskas sajūtas. Tas ir brīnišķīgi, ka dzīvojam tik skaistā zemē, ka ģimene mūsos ir ieaudzinājusi un uzturējusi latvisko garu. Tas ne vienmēr ir saistīts ar tradīciju kopšanu un pārzināšanu. Tāpat kā mūzika, arī latviskais ir sajūta. Vēlme ar to dzīvot, nodot to klausītājiem, saviem bērniem, nākamajām paaudzēm.

Katrs orķestra mūziķis ikdienā uztur latvisko garu mūsu sabiedrībā, bieži vien mēs to pat nepamanām, bet vēlme svētkos dziedāt, uzvilkt tautastērpu, lepoties ar latvietību lielā mērā ir atkarīga no šiem un vēl citiem pašaizliedzīgiem brīnumcilvēkiem.

Mūzika, spēcīgie dainu un latviešu autoru teksti, instrumentu spēle ir viens no veidiem kā dalīties un paust savu latvisko sajūtu. Tam nav sakara ar laiku, telpu, modi, naudu, lētāku vai dārgāku šovu vai nepārtrauktu ekshibicionēšanos, vēlmi būt aktuālam vai pamanāmam. Mūsu valsts, ģimenes, labie cilvēki mums apkārt ir vērtības, kuru dēļ mēs esam, radām un dalāmies.

Vai Tautas mūzikas orķestris ir sapulcināts tikai uz šo projektu jeb gaidāma arī kāda plašāka muzikāla darbība?

Viennozīmīgi šis ir skaists, bet arī dārgs projekts, kas mūs ierobežo tīri finansiāli. Mūsu interesēs, protams,ir darīt visu iespējamo, lai to varētu redzēt un dzirdēt arī klausītāji ārpus Rīgas.

Latvijas svētku lielkoncertos Ķīpsalā pirmajā daļā “Raxtu Raxti” uzstāsies paši ar savu programmu, kas tajā gaidāms?

Par tradīciju nu jau kļuvis uz svētku koncertiem sagatavot ko jaunu. Arī šogad pirmajā daļā varēs dzirdēt pirmatskaņojumus divām jaunām dziesmām. Tāpat būs vairāki skaņdarbi no pēdējā albuma “Vēstījums rakstos”, kas tika radīti par godu deju uzvedumam ar tādu pašu nosaukumu “Vēstījums rakstos”, bet šoreiz, protams, bez dejas.

Katra šī kompozīcija nes savu vēstījumu un dzīvo savu dzīvi ārpus uzveduma. Ar dainu palīdzību katrā dziesmā tiek izdziedāta latviskā dzīvesziņa, kas aktuāla arī mūsdienu pasaulē un labi raksturo latvisko mentalitāti.

Sekojot līdzi ziņām, pārņem sajūta, ka “Raxtu Raxtiem” šis ir bijis ražens un piepildīts gads, kādas ir spilgtākās šīs vasaras atmiņas no koncertiem?

Diez vai šis gads ir bijis īpaši darbīgāks vai raženāks kā pārējie. Visi darbojamies arī citos muzikālos projektos, un kur nu vēl neredzamā, bet nozīmīgākā dzīves sastāvdaļa- bērni, kuru mums visiem kopā ir ļoti daudz, un kas prasa milzu enerģiju. Koncertu un ikdienas dzīves sabalansēšana prasa lielus fiziskos un emocionālos resursus, tāpēc šī vasara bija liels pārbaudījums savām spējām. Skaistākais šajā visā ir apziņa, ka, lai arī kurā pasaules malā mēs atrastos, mēs varam būt mēs paši, spēlēt savu mūziku, darīt kādu laimīgāku.

Mūsu mūzika dzīvo savu dzīvi, arī ārpus Latvijas robežām, radošās idejas kūsā, atliek tik turpināt iesākto.