ECT nolēmusi, ka Šveice nedrīkst deportēt kristietību pieņēmušu afgāni (2)

Pastāv risks, ka Afganistānā, kur vairums iedzīvotāju ir musulmaņi, cilvēki, kas pārgājuši kristietībā, var tikt pakļauti valdības vai grupējumu vajāšanām, norādīja Strasbūrā bāzētā tiesa.

Afganistānas Gazni provinces šiītu ģimenes atvase 2012.gadā ieradās Šveicē un lūdza patvērumu.

Kā skaidroja afgānis, viņš no savas valsts aizbēdzis pēc tam, kad par viņu radušās aizdomas, ka viņš ir kristietis, un kad viņš savā ciematā bija izdalījis Bībeles.

Šveices Federālā Administratīvā tiesa piekrita imigrācijas dienesta atzinumam, ka afgāņa apgalvojumi neizklausās pēc patiesības, tomēr uzskatīja, ka viņš patiesi pārgājis kristietībā pēc ierašanās Šveicē.

Tiesa norādīja, ka viņu nevajadzētu deportēt uz viņa dzimto reģionu, bet nogādāt Afganistānas galvaspilsētā Kabulā, kur dzīvo viņa tēvoči un brālēni, kas par viņa pāriešanu kristietībā neko nezina.

ECT savukārt norādīja, ka Šveices spriedumā nav ņemts vērā tas, kā viņš varēs savu reliģiju piekopt, nebaidoties par vajāšanām.

"Prasības iesniedzējam var nākties dzīvot melos, un viņam var nākties atteikties no visiem kontaktiem ar citiem savas reliģijas cilvēkiem, bažījoties, ka viņu var atklāt," skaidroja ECT.

Par kontroli Afganistānā turpina cīnīties Rietumu atbalstītā Kabulas valdība un talibu islāmistu kustība.

2018.gadā Eiropas Savienības valstīs patvērumu lūdza vairāk nekā 40 000 Afganistānas pilsoņu. Vēl lielāks pieteikumu skaits par patvēruma piešķiršanu tika saņemts tikai no Sīrijas pilsoņiem.