Šodienas redaktors:
Pauls Jānis Siksnis

Daudzās nozarēs Latvijā IT risinājumi ir ļoti zemā līmenī. LIKTA sāk kampaņu "Gudrā Latvija" (2)

Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Ilustratīvs attēls
Ilustratīvs attēls Foto: Pixabay

Nepieciešamība pēc tehnoloģijām un informāciju tehnoloģiju (IT) risinājumiem ir visās nozarēs, īpaši vidējo un mazo uzņēmumu segmentā, intervijā aģentūrai LETA sacīja Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācijas (LIKTA) prezidente Signe Bāliņa.

Viņa atklāja, ka šogad LIKTA ir sākusi kampaņu "Gudrā Latvija", jo rādītāji par to, kā Latvijas uzņēmumi izmanto tehnoloģijas un cik tie ir digitalizēti, ir ļoti zemi. Kampaņas sākumā LIKTA aptaujāja nozaru asociācijas, lai uzzinātu viņu vērtējumu. 

"Galvenie faktori [zemajiem digitalizācijas rādītājiem] ir divi - viens ir zināšanu trūkums par iespējām, kādas šodien ir, otrs ir finanšu trūkums," skaidroja Bāliņa 

Tajā pašā laikā Bāliņa uzsvēra, ka finansējums bieži vien nebūtu izšķirošais, ja uzņēmumi zinātu par iespējām, kādas mūsdienās ir pieejamas. 

"Tehnoloģijas pēdējos gados attīstās ļoti strauji un digitālie risinājumi, tostarp arī specifiski risinājumi konkrētām nozarēm, vairs nebūt nav tik dārgi. Tādēļ mums ir mērķis ar šo kampaņu likt uzņēmējiem aizdomāties par to, kādus procesus var digitalizēt un kā biznesu var vadīt labāk," teica LIKTA vadītāja.

Jautāta, vai finanses ir tik otršķirīgs faktors, Bāliņa atzina, ka, "protams, tas viss maksā, tomēr uz finansējuma trūkumu asociācijas ir norādījušas daudz mazāk".

Viņa norādīja, ka galvenais faktors ir zināšanu trūkums. Problēma neattiecas uz lielajiem uzņēmumiem, kā arī daudziem vidējiem un mazajiem uzņēmumiem, kuri ir digitalizēti. 

"Bet nereti ir arī situācijas, kad ikdienas darbos mēs pat neaizdomājamies, ko varētu darīt citādāk - ātrāk, efektīvāk, labāk. Tieši tādēļ mēs gribam uzrunāt uzņēmumu vadītājus, lai viņi atrod laiku, lai vienkārši apstātos un padomātu, ko var darīt citādāk un kur var palīdzēt tehnoloģijas," skaidroja LIKTA prezidente. 

Kā sacīja Bāliņa, nepieciešamība pēc tehnoloģijām ir visās nozarēs. 

"Iedomāsimies kaut vai veidu, kā uzņēmumi komunicē ar saviem klientiem. Ja es savus pakalpojumus mūsdienās nepiedāvāju tajos digitālajos kanālos, kuros ir sastopami mani klienti, es viņus nespēju sasniegt," viņa atzīmēja.

Runājot par nozarēm, kurām digitalizācija "klibo" īpaši izteikti, LIKTA prezidente sacīja, ka līdz gada beigām šīs kampaņas laikā cer aptaujāt vairākus tūkstošus uzņēmumu un tad vērtēt arī pa nozarēm. Pēc viņas teiktā, patlaban par digitāliem sektoriem var uzskatīt bankas un apdrošinātājus, kur digitālā transformācija jau ir veikta. Arī lielajos uzņēmumos ir daudz risinājumu. 

"Taču, ja mēs lūkojamies uz mazo un vidējo uzņēmumu segmentu, tad puse no aptaujātajām nozaru asociācijām atzina, ka ieviesti ir tikai pamata risinājumi, piemēram, grāmatvedības programmas. Turklāt ir arī tādi uzņēmumi, kuri joprojām tikai domā par IT risinājumu ieviešanu. Ja mēs atgriežamies pie jautājuma, kādēļ vispār IT risinājumi ir nepieciešami, tad pamatā tas ir ātrums. Ātrums, kādā es saņemu informāciju, lai varētu pieņemt biznesa lēmumus, ātrums, kādā es varu komunicēt ar saviem klientiem un sadarbības partneriem," uzsvēra Bāliņa. 

Jautāta, kā ir ar digitālo risinājumu drošību, Bāliņa norādīja, ka pieņēmums, ka "viss, kas ir digitālā vidē, nav droši", ir mīts. 

"Ja mēs paši nedarām muļķības, tad daudz kas digitālajā vidē ir daudz drošāks nekā fiziskajā vidē. Piemēram, ja mums tikai vienā eksemplārā ir dokumenti un tie pazūd vai tiek sabojāti, tās ir milzīgas problēmas. Digitālajā vidē tas nav iespējams," norādīja Bāliņa, piebilstot, ka tādēļ arī Latvijā arvien vairāk izmanto mākoņpakalpojumus, kad datiem ir iespējams piekļūt no ikvienas vietas.

Vienlaikus Bāliņa atzīmēja, ka katram jābūt gudram un par drošību jārūpējas. 

"Piemēram, nezin cik reizes jau ir stāstīts, ka neviena banka jums nekad nelūgs e-pastā vai īsziņā sūtīt savas piekļuves paroles internetbankām. Taču vienmēr atrodas cilvēki, kuri uz šādu krāpšanu uzķeras," teica LIKTA vadītāja.

LETA jau ziņoja, ka kampaņā "Gudrā Latvija" plānots mudināt uzņēmējus ieviest jaunākās tehnoloģijas. Uzņēmumu izglītošanā kopā ar LIKTA piedalās informācijas un komunikācijas tehnoloģijas (IKT) nozares uzņēmumi "Edisoft", "Microsoft Latvia", "Lursoft", "Visma" un "Elva Baltic". Kampaņa ilgs divus līdz trīs gadus.

LIKTA ir profesionāla nevalstiska organizācija, kas izveidota 1998. gadā un aptver visu Latvijas IKT nozari - informācijas tehnoloģiju un programmatūras jomu, telekomunikācijas un pakalpojumu sektoru. LIKTA mērķi ir veicināt informācijas sabiedrības attīstību, IKT izglītības pilnveidi un nozares izaugsmi Latvijā. LIKTA apvieno nozares organizācijas un uzņēmumus, kā arī individuālos biedrus un citas asociācijas.

Redaktors iesaka
Nepalaid garām
Uz augšu