Kad Tomam Patersonam ceļojuma laikā Ēģiptē kļuva slikti, viņam un viņa sievai šķitis, ka viņš ir apēdis ko nelāgu. Vīrietis tobrīd pat nenojauta, ka viņš ir inficējies ar pret antibiotikām imūnu baktēriju un viņu no drošas nāves paglābs viņa sievas neatlaidība un samērā nepopulāra ārstniecības metode, vēsta BBC.
Cīņas sākums - rokasspiediens
"Vai kāds Stefai ir pateicis, ka viņas vīrs mirs?"
Tas bija jautājums, kuru Stefānijai Stratijai nebija jādzird. Viņa šo jautājumu pa ausu galam sadzirdēja pēc tam, kad viņas kolēģiem šķita, ka viņa jau ir nolikusi klausuli.
Stefānija, infekcijas slimību epidemioloģe, zināja, ka viņas vīrs, Toms Patersons, ir smagi slims - vīrietis jau kādu laiku gulēja medicīniski izraisītā komā -, taču viņu tāpat šokējis tas, ka viņas kolēģi sievietes dzīvesbiedram neredz iespējamu izveseļošanos.
"Pie sevis domāju - dievs, nē, neviens nedrīkst mirt. Sapratu, ka, ja viņš patiešām mirst, man kaut kas ir jādara. Ja to nespēj modernā medicīna, to vajadzēja spēt man," atminējusies Stratija.
Pa Toma asinsriti klejoja neskaitāmas pret antibiotikām imūnu baktēriju kolonijas un ārsti ātri izsmēla visas iespējas, kā paturēt vīrieti pie dzīvības. Stefānija medicīniskajā literatūrā bija lasījusi, ka dažkārt cilvēki komā dzird, kad ar viņiem runā. Viņa izlēma Tomam uzdot izšķirošo jautājumu - vai viņš vēlas dzīvot?