Brīdina, ka lielo lietavu dēļ var ievērojami celties ūdens līmenis upēs

Viņa stāstīja, ka HES apsaimniekotājiem un īpašniekiem izsūtītās vēstulēs VVD atgādina, ka situācijās, kad ir augsts plūdu risks, precīzi jāievēro HES ūdenskrātuves ekspluatācijas noteikumi un drošuma programma un jārīkojas atbilstoši tajā paredzētajai kārtībai. 

Novērtējot iespējamo plūdu apmērus, savlaicīgi jāatbrīvo aizsprosta ailas, nepieļaujot ūdens līmeņa celšanos virs kritiskās atzīmes, nu nepieciešamības gadījumā jāpazemina ūdens līmeni līdz atzīmei, kas norādīta ūdens resursu lietošanas atļaujā, stāstīja Bukleviča.

VVD pārstāve atgādināja, ka HES ir jānodrošina diennakts dežūras, lai darbinieki operatīvi regulētu ūdens līmeni, kā arī apzināt iekārtas, kuras varētu izmantot elektroenerģijas piegādes pārtraukuma gadījumā, proti, mehāniski aizvaru pacēlāji, sūkņi, kas darbojas bez elektrības. Būtiski arī savstarpēji saskaņot to HES darbību, kas atrodas un strādā kaskādē.

Kā ziņots, Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra (LVĢMC) izplatītā aktuālā prognoze tuvākajām dienām liecina, ka daļā valsts teritorijas vienā dienā nolīs visa mēneša norma un pastāv augsts plūdu risks.

Arī pirms gaidāmā straujā ūdens līmeņa kāpuma Amatā ir pietiekami daudz ūdens sekmīgai laivošanai, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra dati.

Atbilstoši prognozēm, kas pieejamas Plūdu riska informācijas sistēmā, tuvākajās dienās Amatā pie Melturiem ūdens līmenis sasniegs aptuveni 1,7 metru atzīmi, un tik augsts ūdens līmenis laivotāju iecienītajā upē nav bijis kopš 2017. gada septembra. Nedēļas otrajā pusē ūdens līmenis Amatā kritīsies un, iespējams, noslīdēs zem laivošanai nepieciešamās robežas.

Tuvākajās dienās ūdens līmenis kāps visās upēs, vietām sasniedzot augstāko atzīmi, kāda šajos datumos jebkad novērota. Vietām iespējama palieņu un citu zemāko vietu applūšana, bet nav gaidāmi plaši plūdi.

Sagaidāms, ka vismazāk līs Daugavpilī un citviet Latgales dienvidos. Pārējā Latvijā nokrišņu summa kopš lietavu sākuma pagājušās nedēļas nogalē līdz šīs nedēļas vidum sasniegs vidēji 50-80 milimetrus.

Novembra norma jeb vidējais nokrišņu daudzums valstī, kas šajā mēnesī reģistrēts iepriekšējās desmitgadēs, ir 62 milimetri. Turklāt jāņem vērā, ka arī septembrī un oktobrī bija visai daudz nokrišņu, it īpaši Kurzemē un Vidzemē, tādēļ augsne vietām jau ir pārmērīgi mitra.

Visticamāk, šīs nedēļas otrajā pusē nokrišņu būs maz. Nav izslēgta iespēja, ka nedēļas vidū daļu valsts pārklās sniega sega, kas veicinās gaisa temperatūras periodisku noslīdēšanu zem nulles un straujāku lietus uzplūdu atkāpšanos.