"Pašbilde, kas atklāja, ka bērnībā tiku nozagta." Sievietes pārsteidzošais ceļš pretī savai identitātei

Meitenes reiz kopīgi uzņēmušas pašbildi un parādījušas to saviem draugiem. Paziņas sākuši jokot, ka Mišē vajadzētu kārtīgi padomāt, vai viņa gadījumā nav adoptēta, ko viņa, protams, nemaz nav ņēmusi vērā. Tad meitenes devušās mājās uz parādījušas bildes saviem vecākiem. Mišē māte piezīmējusi, ka meitenes patiešām izskatās ļoti līdzīgas, savukārt viņas tēvs atcerējies, ka Kassidijas tēvam pieder elektroierīču veikals, kurā viņš mēdz iepirkties.

Kassidijas mājās gan valdījis neparasts saspringums. Viņas vecāki, Seleste un Morns Nērsi, savai meitai lūguši abu meiteņu nākamā tikšanās reizē uzdot jautājumu - kurā datumā Mišē ir dzimšanas diena?

Nākamajā dienā meitenes ir satikušās un Mišē atklājusi, ka viņa patiešām ir dzimusi šajā datumā.

Negaidīts pagrieziens

Pāris nedēļas pēc sarunas Mišē tika izsaukta uz skolas direktora kabinietu. Tur meiteni gaidījuši divi sociālie darbinieki, kuri meitenei pastāstījuši stāstu par Zefāniju Nērsu - trīs dienas vecu meitenīti, kuru pirms 17 gadiem bija nozaguši no slimnīcas.

Mišē uzmanīgi klausījusies, taču joprojām nav sapratusi, kādēļ viņai to stāsta. Tad sociālie darbinieki atklājuši savu versiju - Mišē patiesībā varētu būt pazudusī Zefānija. Mišē iebildusi, sakot, ka viņa ir dzimusi citā slimnīcā, taču sociālie darbinieki atbildējuši, ka slimnīcas arhīvā neesot ziņu par viņas dzimšanu.

Lai arī meitenei šķitis, ka ir pieļauta kāda absurda kļūda, viņa ir piekritusi DNS testam.

"Es pilnībā uzticējos mātei, kas bija mani uzaudzinājusi - viņa man nekad nemelotu, jo īpaši par to, kas es esmu un no kurienes nāku. Biju pilnībā pārliecināta, ka testa rezultāti būs negatīvi," stāstījusi meitene.

Viņas cerības gan palikušas neattaisnotas. Nākamajā dienā DNS testa rezultāti apstiprinājuši, ka Mišē Solomona ir tas pats cilvēks, kas no slimnīcas nolaupītā Zefānija Nērsa.

"Es biju šokā. Pēkšņi biju zaudējusi kontroli pār savu dzīvi," atklājusi Mišē.

Stāsts neticamā ātrumā pāršalca visus valsts medijus. Mišē Solomonas dzīve bija neatgriezeniski mainījusies. Atklājuma triecienam pievienojies vēl viens - viņa trīs mēnešus - līdz savai 18. dzimšanas dienai -, nav drīkstējusi atgriezties savās mājās. Meitenei bija jāpaliek sociālās aprūpes namā. 

Drīzumā meiteni gaidījis vēl viens trieciens - Lavona Solomona, sieviete, kuru viņa visu savu dzīvi bija uzskatījusi par māti, tika arestēta. Mišē atminējusies, ka "tas mani pilnībā salauza. Man bija tik daudz jautājumu viņai. Nevarēju noticēt, ka patiesībā esmu bijusi piederīga pavisam citai ģimenei".

Meitene bijusi klāt, kad nopratināts vīrietis, kuru viņa visu savu dzīvi bija uzskatījusi par savu tēvu. "Es redzēju uztraukumu viņa sejā, redzēju ar asinīm pielijušās acis. Es biju pārbijusies. Mans tēvs ir maigs un mīļš, taču viņš tāpat ir mana klints. Bija šausminoši redzēt, kā citi viņam liek izturēties kā mazam bērnam," stāstījusi meitene.

Policija iztaujājusi vīrieti. "Mišē ir mana meita - kā gan viņa varētu nebūt? Es nekādā veidā nepiedalījos šajā," teicis vīrietis. 

Policija tā arī nav atradusi pierādījumus tam, ka Maikls Solomons būtu jebkādā veidā bijis saistīts vai zinājis par apstākļiem, kuros Mišē nokļuvusi viņu ģimenē. Vīrietis esot bijis pārliecināts, ka viņa sieva ir stāvoklī. Tiek uzskatīts, ka Lavona ir piedzīvojusi spontāno abortu un vairākus mēnešus izlikusies, ka joprojām ir stāvoklī, tad sagaidījusi piemērotu mirkli un nolaupījusi Zefāniju Nērsu, vīram sakot, ka viņas dzemdības notikušas pārāk strauji, lai viņš varētu pievienoties.

Melu cena

Lai arī Selestes un Morna Nērsu ģimenē dzimuši vēl trīs bērni, viņi nekad nav pārtraukuši meklēt savu pirmdzimto meitu - Zefāniju. Viņi katru gadu esot svinējuši viņas dzimšanas dienu, arī tad, kad pāris šķīries. Viņiem nebija ne mazākās nojausmas, ka viņu vecākā meita dzīvos vien piecu kilometru attālumā un bieži vien skraidīs pa futbola laukumu vien pāris metrus no Nērsu ģimenes mājām.

Mišē pirmo reizi satika savus bioloģiskos vecākus policijas iecirknī, sociālo darbinieku ielenkumā. Viņi meiteni esot apskāvuši un sākuši raudāt, taču pati Mišē nav jutusies ne atvieglota, ne laimīga.

"Man bija sajūta, ka vajadzētu just līdzi šiem cilvēkiem, taču es īsti nejutu neko. Man nebija sajūtas, ka man viņu būtu pietrūcis," stāstījusi meitene ar "dubulto identitāti".

Mišē atradusies neapskaužamā situācijā. Viņa bija satikusi savus īstos vecākus, taču viņi meitenei bija pilnīgi sveši. Cilvēki, kas viņu bija audzinājuši un mīlējuši visu bērnību, atradās milzīgā stresā un sievietei, kuru Mišē bija uzskatījusi par savu mammu, draudēja cietumsods.

Lavonas Solomonas tiesas prāva sākās 2015. gada augustā. Sieviete pilnībā noliegusi savu vainu. Viņa atzinusi, ka vairākas reizes centusies iznēsāt bērnu, taču viņai tas neesot izdevies, tādēļ viņa izlēmusi bērnu adoptēt. Viņa stāstījusi, ka Mišē viņai iedevusi kāda sieviete, vārdā Silvija, kura Lavonai ir sniegusi konsultācijas auglības uzlabošanai. Speciāliste esot teikusi, ka bērns piedzimis kādai jaunai meitenei, kas bērnu neesot vēlējusies paturēt. Izmeklētāji tā arī nav atraduši liecības, kas apstiprinātu šīs Silvijas eksistenci.

Lavonu pēc 20 gadiem ir atpazinis arī kāds notikuma aculiecinieks. Pierādījumi ir bijuši neapstrīdami un 2016. gadā sieviete ir notiesāta uz desmit gadiem par nolaupīšanu un krāpšanu. Tiesnese esot nosodījusi to, ka sieviete prāvas gaitā nav izrādījusi nožēlu.

"Man šķita, ka mirstu. Nevarēju saprast - kā es spēšu turpināt savu dzīvi bez mātes, kas vienmēr ir bijusi man blakus?", atminas Mišē.

Samierināšanās un dzīve ar skatu uz priekšu

Gandrīz gadu pēc patiesības atklāšanas meitene beidzot ir varējusi apciemot Lavonu cietumā. Pirmajā reizē viņas drīkstējušas sazināties tikai caur stiklu. Mišē atminas, ka "redzēju savu māti cietumnieces uniformā un nespēju beigt raudāt".

Meitene esot vēlējusies uzzināt, kas tad patiešām bija noticis liktenīgajā dienā, kad viņa nokļuvusi Solomonu ģimenē.

"Teicu viņai, ka tas, ka patiesībā piederu citām asinīm, citai ģimenei, tas, ka viņa atņēmusi viņiem iespēju audzināt mani un man - pavisam citu likteni, mani sāpina. Teicu, ka, ja viņa vēlas turpmāk ar mani uzturēt uzticībā balstītas attiecības, viņai vajadzēs būt pilnīgi patiesai," atminējusies meitene.

Lavona atbildējusi, ka reiz viņa visu pastāstīšot.

Sieviete joprojām nav atzinusi savu vainu. Mišē saka, ka netic Lavonas teiktajam, taču tas viņu pārlieku nenomāc. Viņa ir pārliecināta, ka "piedošana ļauj sirdij sadzīt. Dzīvei jāturpinās. Viņa zina, ka esmu viņai piedevusi un zina, ka es viņu joprojām mīlu".

» Pamosties no rīta un neatcerēties, ka tikko esi laidusi pasaulē bērnu. Atmiņu zaudējušie, kas katru dienu sāk no jauna

Kopš negaidītā atklājuma ir pagājuši četri gadi. 2015. gadā meitenei dota iespēja pārvākties pie saviem bioloģiskajiem vecākiem, taču viņa to ir noraidījusi. Tā vietā viņa atgriezusies savās vecajās mājās, pie vīrieša, kas viņu visu dzīvi bija audzinājis kā savu meitu.

Mišē diemžēl nav spējusi uzturēt attiecības ar savu bioloģisko ģimeni. Viņa atklājusi, ka brīžiem pat jutusi "naidu", jo viņu dēļ sieviete, kuru viņa bija uzskatījusi par savu māti, atradās cietumā.

Nu Mišē pašai ir divi bērni. Viņa joprojām dzīvo vecāku mājās un regulāri apciemo savu māti cietumā, kas atrodas 120 kilometru attālumā. Ģimene joprojām gaida Lavonas atgriešanos.

Mišē Solomona ir izvēlējusies paturēt savu "neīsto" vārdu. Neskatoties uz traumējošo atklājumu, viņa stāstījusi, ka nu izjūt iekšēju mieru pret abām savas identitātes "daļām".

"Man šķiet, ka sākotnēji ienīdu Zefāniju. Viņa ieradās manā dzīvē ar negaidītu spēku, bez uzaicinājuma. Man bija jāpieņem, ka "Mišē" bija daļa no meliem. Nu es ar to esmu apradusi. Varat mani saukt par Zefāniju vai Mišē, abi varianti der," stāstījusi meitene.