Šodienas redaktors:
Dace Otomere
Iesūti ziņu!

Raidījums: Armijas bruņumašīnu būtiskākos remontus joprojām neveic Latvijā (5)

Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Bruņumašīna "CVR(T)" NATO militāro mācību laikā.
Bruņumašīna "CVR(T)" NATO militāro mācību laikā. Foto: EPA/Scanpix

Latvijas armijai piegadāto bruņumašīnu "CVR(T)" būtiskākos remontus joprojām veic Lielbritānijā, nevis Latvijā, vēsta Latvijas Televīzijas raidījums "De facto".

Kā atzīmē raidījums, kad Latvija sāka īstenot vērienīgo armijas mehanizācijas projektu, paralēli tika uzstādīts mērķis pēc iespējas vairāk iesaistīt vietējo industriju. Tomēr kopš 2016. gada, kad armijai tika piegādātas pirmās bruņumašīnas "CVR(T)", līdz pat šim brīdim augsta līmeņa remonti šīm kaujas mašīnām Latvijā netiek veikti.

Pirms pieciem gadiem Latvijas un Lielbritānijas valdības vienojās par 123 britu armijas izmantoto, "BAE Systems" izstrādāto kaujas kāpurķēžu bruņumašīnu "CVR(T)" iegādi. Pirms nonākšanas Latvijā, bruņumašīnas tika atjaunotas un aprīkotas.

Slēdzot šo līgumu, Latvijas puse vēlējās iespējami lielāku vietējo uzņēmumu iesaisti, lai krīzes situācijās mazinātu atkarību no ārzemju piegādātājiem.

"Tādas ir mūsu vadlīnijas arī visu bruņoto spēku attīstības nākotnē, kad mēs iesaistīsim Latvijas uzņēmējus un tādā veidā attīstīsim Latvijas militāri rūpniecisko kompleksu," 2016. gadā teica tā laika aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis (ZZS).

Šobrīd bruņumašīnu ikdienas uzturēšanas un remontdarbus karavīri veic paši, bet augstāka līmeņa darbi aizvien vēl ir britu uzņēmuma pārziņā.

"Tās nav, protams, dienas, tās ir nedēļas, bet tā konkrētā loģistikas ķēde mums ir skaidra, mēs zinām, kā nosūtam uz remontiem šāda tipa mezglus, un mēs arī esam sagaidījuši atpakaļ iepriekš nosūtītos mezglus, kuri ir atjaunoti un jau darbojas, ir uzstādīti atkal attiecīgai tehnikai, lai viņi varētu turpināt savu darbību," stāstījis NBS Kaujas nodrošinājuma bataljona komandieris majors Andžejs Zarakovskis.

Sākotnēji, kamēr apgūtas krājumu veidošanas nepieciešamības, remonti aizņēmuši daudz laika, bet pamazām situācija kļuvusi labāka. Atbildīgie noraida bažas, ka dārgā tehnika būtu stāvējusi dīkā, gaidot remontu.

Aizsardzības ministrijas iepriekš sniegtā informācija liecināja, ka uzņēmumam "BAE Systems" jānodrošina augstākā līmeņa remonta iespējas Latvijā. Līdz 2016. gada beigām "BAE Systems" bija uzdots izvēlēties Latvijas uzņēmumu, kas nodrošinātu šāda līmeņa remontu Latvijā.

Izvērtēšana ieilgusi un tikai 2018. gada jūlijā noslēgts līgums ar "Auto Kada" grupas uzņēmumu "Zemgales remonta centrs" (ZRC) par potenciālo sadarbību. Uzņēmuma finanšu direktors Ivars Ozoliņš norādījis, ka pagaidām ZRC neveic praktiski nekādus bruņumašīnu remonta darbus.

"Mēs turpinām sadarbību ar Latvijas Aizsardzības ministriju un Latvijas Drošības un aizsardzības industriju federāciju, lai rastu iespējas Latvijai veikt transportlīdzekļu apkopi uz vietas," apgalvojis britu uzņēmums "BAE Systems", kas tagad saucas "Rheinmetall BAE Systems Land".

Aizsardzības ministrijā uzsver, ka tai šobrīd ir svarīgi panākt, lai vietējais uzņēmums būtu tiesīgs veikt kaujas mašīnu kapitālo atjaunošanu pirms nākamā darba cēliena, kas būs jau pēc dažiem gadiem.

"To, ko mēs esam lūguši, un ko līdz šim līmenim BAE arī ir izpildījuši - viņi ir iesaistījušies, atraduši šo vietējo ražotāju un nodevuši zināmas zināšanas. Protams, ka tās ir tikai tās pamatzināšanas, kas ir pirmais līdz trešais līmenis. Un to ceturto līmeni, kas kapitālajiem remontiem un augstāk - mēs pašlaik risinām jautājumu, kādā veidā ilgtermiņā nodrošināt šo kapitālo remontu īstenošanu šeit, Latvijā. Protams, mums nav intereses, lai šīs bruņumašīnas tiek transportētas uz Lielbritāniju," teicis Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs Jānis Garisons.

Šobrīd tiekot meklēti risinājumi, kā veidot sadarbību ar uzņēmumiem, kas nākotnē iegūtu ekskluzīvas tiesības uz noteikta veida darbu veikšanu militārajā jomā, un kā notiktu to kontrole. Tie varētu būt regulāri auditi, noteikta maksimālās peļņas likme un tamlīdzīgi. Šī procesa sakārtošanai patlaban tiek grozīts Mobilizācijas likums.

Aktuālākās ziņas
Nepalaid garām
Uz augšu