Aizdomās par transportlīdzekļa vadīšanu alkohola reibumā policija Ziemeļkarolīnas štatā ASV apturēja kādu vīrieti. Viņš apgalvoja, ka nav dzēris. Vīrieša asinīs tik un tā tika konstatēts alkohols. Tikai vēlāk atklājās, ka pie reibuma vainojami nevis grādīgie dzērieni, bet gan reta slimība, kuras dēļ vīrieša organisms dabīgā veidā pats ražoja alkoholu, vēsta "The Science Times".
Viņa organisms ražoja alkoholu. Vīrieša cīņa ar slimību, kuras dēļ viņš visu laiku bija reibumā (6)
Kad aptuveni 45 gadus veco vīrieti apturēja policija, viņš atteicās alkohola līmeni noteikt ar alkometru, tādēļ tika nogādāts slimnīcā. Tur viņam veica analīzes, kurās noteikta 2 promiļu alkohola koncentrācija asinīs. Vīrietis apzvērēja, ka konkrētajā vakarā it nemaz nav dzēris, tomēr ārsti viņam nenoticēja.
Vīrieša problēmas bija sākušās 2015. gadā. Viņš regulāri izjutis simptomus, kas parasti saistīti ar alkohola reibumu, kaut gan 20 gadus no grādīgajiem bija atturējies. Lai izvairītos no likuma pārkāpšanas, pirms sēšanās pie stūres vīrietis ar alkometru pārbaudīja alkohola līmeni izelpā. Mediķi savukārt bija sākuši uzskatīt, ka viņš slēpj savu alkoholismu, vēstīts šī gada oktobrī publicētā gadījuma analīzē.
Taču Ričmondas Universitātes Medicīnas centra Ņujorkā pētnieki noskaidroja, ka vīrietis sacījis patiesību. Alkohols vīrieša asinīs nebija nonācis, dzerot alu vai kokteiļus. Viņa gremošanas traktā bija rauga baktērijas, kas vīrieša apēstos ogļhidrātus pārvērta alkoholā. Viņa organisms dabiskā veidā brūvēja alu.
Pēc plašiem izmeklējumiem tika noskaidrots, ka vīrietim ir ārkārtīgi rets medicīnisks stāvoklis - autobrūvēšanas sindroms (auto-brewery syndrome) vai ABS, kas pazīstams arī kā zarnu fermentācijas sindroms. Šī sindroma gadījumos kuņģa-zarnu traktā esošās rauga šūnas uzņemtos ogļhidrātus pārvērš alkoholā. Process notiek kuņģī un daļā tievās zarnas.
ABS gadījumi ir ārkārtīgi reti sastopami. To pirmo reizi aprakstījuši Japānas zinātnieki 70. gadu sākumā un pēdējās trīs desmitgadēs fiksēti vien daži saslimšanas gadījumi, rakstīts "International Journal of Clinical Medicine" publicētā pētījumā. Liela daļa gadījumu novēroti bērniem un pusaudžiem. Zinātniskajā literatūrā par to lielākoties runāts klīnisko gadījumu aprakstos.
Viens no pētījuma autoriem Fahads Maliks norādīja, ka šādiem pacientiem ir tipiskas alkoholisma pazīmes - ķermeņa un elpas smaka, gaitas izmaiņas un miegainība. Ārēji pacienti izskatās apreibuši, bet šīs slimības gadījumā viņus var ārstēt ar pretsēnīšu medikamentiem.
Vīrietis no Ziemeļkarolīnas, kurs identitāte netiek atklāta, tika ārstēts ar šādiem medikamentiem. Ārstniecības rezultāti nebija tik labi, kā bija cerēts, tādēļ viņa tante vīrietim ieteica meklēt palīdzību Ohaio štatā. Tur viņa pamata laboratorijas testu rezultāti bija normas robežās, tomēr vīrieša izkārnījumos tika atrasti divu rauga sēņu paraugi.
Viens no tiem bija saccharomyces cerevisiae - raugs, ko izmanto, brūvējot alu un vīnu, kā arī cepšanai.
Vīrietis tika ārstēts Ohaio klīnikā, viņam tika ieteikta no ogļhidrātiem brīva diēta, kā arī uztura bagātinātāji. Izmantotās metodes sākotnēji bija iedarbīgas, taču pēc dažām nedēļām simptomi atgriezās. Ārstniecība vairs nepalīdzēja, neskatoties uz vairāku speciālistu apmeklējumiem.
Vīrietis pat kļuva tik apreibis, ka viņš nokrita, kā rezultātā viņam sākās smadzeņu asiņošana. Vīrietis tika nogādāts neiroķirurģijas centrā, kur atlaba 10 dienas.
Viņš meklēja palīdzību tiešsaistes atbalsta grupā un sazinājās ar Ričmondas Universitātes Medicīnas centra pētniekiem. Speciālisti vīrieti informēja, ka, viņuprāt, slimība sākusies antibiotiku dēļ, ko viņš pirms daudziem gadiem bija dzēris pēc operācijas. Pētnieki pieļauj, ka dzertās antibiotikas izmainīja vīrieša gremošanas trakta mikrobiomu, tādēļ tajā varēja augt rauga sēnītes.
Speciālisti izmantoja probiotiķus un pretsēnīšu medikamentus, lai normalizētu vīrieša gremošanas trakta baktērijas. Ārstēšana turpinās līdz šai dienai, bet nu vīrietis atkal var ēst picu un dzert limonādes.