Iemesls, kāpēc cilvēki joprojām nav bijuši uz Marsa (3)

Plānos, kas tika apspriesti jau 70. gados, ietilpa arī vairāku kosmosa staciju būvēšana, jauni ceļojumi uz Mēnesi, kā arī pirmā misija uz Marsu. 

Bet NASA arī 80. gados tā arī nevienu uz Marsu nenosūtīja. Arī tagad, 30 gadus vēlāk, joprojām tiek sapņots par šo soli. Iemesls, kāpēc tas nav noticis, nav saistīts ar tehnoloģijām vai jauniem izgudrojumiem. Atbilde meklējama politikā. 

» Bijušais NASA zinātnieks: Pierādījumi dzīvībai uz Marsa atrasti jau 70. gados

Tā kā NASA saņem fiansējumu no valsts budžeta, tās mērķus nosaka valsts vadība. NASA eksistējusi 12 dažādu prezidentu pakļautībā. Un jau no paša sākuma bijis skaidrs, ka ne visi prezidenti būs vienisprātis ar NASA plāniem.

Niksona prezidentūras beigās 1974. gadā NASA piešķirtais valsts finansējums krietni samazinājies. Kā arī Niksonam vairāk interesējis tieši Zemes orbītā notiekošais. 

Inženieris Pīters Diamandis stāsta, ka "tas, kas noticis kosmosa vēsturē pēc Apollo programmas, bija uzsākt kaut ko jaunu, tad procesu apstādināt, atkal uzsākt, apstādināt, un beigās atlikt pavisam. Piemēram, Bušs atbalstīja misijas uz Mēnesi un Marsu, nākamais prezidents tās atcēla. NASA saskārās ar grūtībām noturēt finansējumu, lai šīs misijas īstenotu". 

2004. gadā Bušs paziņoja, ka NASA tiks piešķirta jauna vīzija: "Mēs būvēsim jaunus kosmosa kuģus, kas cilvēkam ļaus ceļot vēl tālāk kosmosā."

Rezultātā tika radīta NASA "Zvaigznāja programma". Ja par šādu programmu nekas nav dzirdēts, tam par iemeslu ir fakts, ka pāris gadus vēlāk programmu atcēla. Tās mērķis bija nosūtīt jaunu misiju uz Mēnesi 2020. gadā un līdz 2030. gadam doties uz Marsu. 

» Noklausies! Pētnieki iemūžinājuši, kā "skan" Marss

Savukārt 2010. gadā Obama teica: "Visam ir jāmainās. Un ar jaunu stratēģiju, es garantēju, ka tā notiks."

Obama vairāk koncentrējās tikai uz Marsa misijām. Viņš aicināja NASA budžetu nākamajos piecos gados palielināt par sešiem miljardiem dolāru. 

Tā rezultātā, 2010. gadā NASA aizsāka projektu "Ceļojums uz Marsu" ar mērķi nosūtīt misiju uz Marsu līdz 2030. gadam. Nākamajos gados NASA sekoja plāna izpildei, līdz atkal mainījās prezidenti. 

2017. gadā Maiks Penss ziņoja, ka "oktobrī notikušajā Nacionālās kosmosa padomes sanāksmē visi vienbalsīgi apstiprināja lēmumu amerikāņu astronautus sūtīt misijās uz Mēnesi, kas vēlāk palīdzetu organizēt misijas uz Marsu".

NASA pie šādām izmaiņām jau ir pieradusi. Aģentūra ir iemācījusies vecos projektus pārstrādāt tā, lai tos varētu izmantot jaunajās misijās. 

NASA turpina cīnīties par finansējumu, bet ir parādījusies vēl cita iespēja. Tādas privātas kompānijas kā "SpaceX" sāk izrādīt interesi par Marsa apciemojumu. 

Diamandis norāda, ka "NASA zinātnieki un inženieri ir apbrīnojami. Viņi ir paveikuši neparastas lietas. Bet iesākt kaut ko jaunu un iespaidīgu ir grūti. NASA zinātnieki ir gatavi riskēt un daudz ko upurēt."

Sacensība par iespēju pirmajiem būt uz Marsa ir sākusies. Lai gan NASA sadarbojas ar "SpaceX" un citām privātām kompānijām, NASA var nebūt tie, kas spers nākamos soļus kosmosa izpētē.