Pēteris Strancis pēc iznākšanas no cietuma uzaicināts strādāt par konsultantu Rīgas domē. Viņš pārstāvējis Rīgas domi arī Mežaparka estrādes projektā. Konkurences padome nekomentē, vai būvnieku karteļa lietā pēta Mežaparka estrādes būvniecības līgumus, ziņo TV3 raidījums "Nekā personīga".
Par kukuļņemšanu sodītais Strancis Rīgas domi pārstāvēja Mežaparka estrādes projektā (3)
Mežaparka Lielā estrāde vairākus desmitus gadu bija nolaista un noplukusi. Par estrādes remontu tika runāts jau ilgi, taču tam nebija finansējuma. Divus gadus pirms Latvijas simtgades dziesmu svētkiem parādījās nepieciešamie līdzekļi un Rīgas dome, balstoties uz desmit gadus vecu projektu, izsludināja konkursu.
Celtniecību sadalīja divās kārtās. Pirmajā kārtā bija jāuzbūvē skatītāju daļa. Pasūtījumu ieguva būvfirmu "LNK" un "Re un Re" apvienība par 32 miljoniem eiro (ar PVN). Summa bija par 9 miljoniem lielāka nekā aprēķināja pasūtītāji. Piedāvājumus iesniedza arī apvienība "Lemikainen" un SIA "Monum" un "Litana" apvienība. "Lemikainen" bija par 2 miljoniem lētāks, taču viņu piedāvājumu nepieņēma. SIA "Monum" piedāvājums bija par miljonu dārgāks.
Darbus katru ceturtdienu uzraudzīja Rīgas Domes īpašumu departamenta direktors Oļegs Burovs. Neraugoties uz milzīgo sadārdzinājumu, ģenerāluzņēmēji saviem apakšniekiem nesamaksāja. Firma "Dankors" bija apņēmusies veikt zemes darbus. Kad viss bija padarīts, uzņēmums saņēma ziņu, ka viņiem netiks samaksāts.
SIA "Dankor" bijušais valdes priekšsēdētājs Vitālijs Dančenko 2018. gada 25. martā skaidroja radušos situāciju. Kad jautāts, kāpēc kompānija paļāvusies, ka viņiem tiks samaksāts, Dančenko atbildēja, ka "pie viņiem atradās mūsu nauda. Viņi teica, ja neizdarīsiet darbus līdz galam, tad jūs varat jau tagad braukt prom, mēs ņemam citu firmu un viss, jūs vairs neko nesaņemsiet. Tāpēc mēs pabeidzām tos darbus".
SIA "Dankor" bankrotēja un palika parādā saviem piegādātājiem. "LNK" un "RE un RE" skaidroja, ka uzņēmums pats vainojams pie notikušā, jo darbi tika veikti pārāk lēni. Šāda shēma, kad apakšuzņēmumu piespiež pabeigt darbus draudot nemaksāt, bet beigās tāpat nesamaksā, ir bijusi arī citos "LNK industries" objektos. Pats uzņēmums katru gadu pabeidz ar peļņu. 2018. gadā, piemēram, nopelnīti pieci miljoni.
Dziesmu svētku laikā estrādē pulcējās dziedātāji un visi skandāli tika aizmirsti. Pēc svētkiem atsākās būvniecība skatuves daļai. Darbus veic "LNK" un "Re un Re" apvienība. Šis pasūtījums domei izmaksās 40 miljonus (ar pvn). Otrs, par miljonu dārgāks pretendents bija SIA "Arčers".
Septembra sākumā Konkurences padome un Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) apdraudēja lielākās būvfirmas. Iestādes meklē pierādījumus kartelim, kurā iesaistītās kompānijas vienojušās par tirgus sadali un tur augstas cenas.
Aizdomas krīt arī uz "RE un Re" un "LNK", kas būvē Mežaparka estrādi. KNAB uzmanību saista tieši laika periods no 2015. gada līdz 2018. gada vidum, jo abi lielie iepirkumi par estrādes būvniecību notika šajā laikā.
Mežaparka lielās estrādes projekta virzītājs domē ir Oļega Burova vadītais Īpašumu departaments. Līdz kļūšanai par mēru, Burovs pats regulāri kontrolēja darbus un viņam palīdzēja divi arhitekti. Viens no viņiem ir RISEBA Arhitektūras un dizaina fakultātes dekāns Jānis Dripe. Otrs palīgs ir bijušais Rīgas domes Attīstības departamenta direktora vietnieks Pēteris Strancis, kurš notiesāts par kukuļa pieprasīšanu.
Par kukuļņemšanu sodu izcietušais Pēteris Strancis Mežaparka estrādes projektā pārstāvēja Rīgas Domi. Viņa pienākums bija uzraudzīt, lai būvnieki izvēlas labākos tehniskos risinājumus un ievēro projektu.
Strancis kopā ar savu tā brīža priekšnieku Vilni Štramu notiesāti par piecām kukuļa pieprasīšanas epizodēm 2007. gadā. Lielākā summa, kas bija miljons eiro, tika pieprasīta un saņemta no Ināras Vilkastes, lai mainītu teritorijas plānojumu viņas īpašumam Mežaparkā, Rusova ielā 1.
Bijušais īpašuma departamenta direktors Oļegs Burovs cenšas atturēties no politiskiem skandāliem. Viņš sevi prezentē kā cilvēku, kuram svarīga Rīga un paša labais vārds. Tomēr Stranci uzaicināja tieši viņš. Viņaprāt, spriedums par kukuļņemšanu, nav iemesls, lai norakstītu labu speciālistu.
Rīgas domes priekšsēdētājs Oļegs Burovs norāda, ka izvēlējies Pēteri Stranci pateicoties viņa biogrāfijai. "Tieši tā. Un es nekļūdījos, kad es to teicu. Pateicoties tiem labiem posmiem no viņa biogrāfijas. Par kādu reputāciju mēs runājām? Kukuli viņš ņēma, nu pirmkārt par to ir tiesa. Viņš par to saņēma sodu. Šobrīd nav nekāda lieta, ka viņam kaut kas ir piedāvāts nav ne iepirkumi ne kas," skaidro Burovs.
Strancis nav bijis konsultants tikai uz "papīra". To apliecina arhitekts Jānis Dripe. Strancis piedalījies iknedēļas būvsapulcēs un risinājis specifiskus celtniecības jautājumus.
Dripe norāda, ka Stranča pienesums estrādē bijis praktisks, pragmātisks un profesionāls. Tas attiecoties uz "metāla struktūru izvēli, par atstarojošiem akustikas paneļiem, par viņu stiprinājumu veidu un fiziskajām izturībām mūsu klimatā un tā".
Strancis notiesāts tieši par kukuļņemšanu domes struktūrās, lai ietekmētu pašvaldības lēmumus. Viņš neuzskata, ka viņa piedalīšanās pašvaldības projektā būtu nepieļaujama. Tas arī neesot pretrunā ar viņa paša solīto, ka Rīgas domē vairs nestrādās, jo šis esot bijis tikai īslaicīgs uzņēmuma līgums, nevis darba attiecības.
Bijušais Rīgas Domes Īpašumu departamenta eksperts Pēteris Strancis skaidro, ka uzaicinājumu izteikusi Rīgas Domes Īpašumu departamenta vadība. "Jau toreiz man bija zināmas šaubas par to, ka mana līdzdalība varētu tikt nepatiesi un manipulatīvi interpretēta. Varu izteikt vienīgi izbrīnu par to, ka šī oficiāli dokumentētā īslaicīgā sadarbība tieši šobrīd tiek aktualizēta un viennozīmīgi pasniegta, manuprāt, kādam izdevīgā kontekstā, mēģinot atrast negatīvus aspektus,'' saka Strancis.