Raidījums: Lietuvā sākts kriminālprocesu pret AS "Latvijas tilti" (2)

Par KNAB sākto izmeklēšanu vēstīts Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) nesen publicētajā ziņojumā, kurā vērtēti Latvijas panākumi cīņā ar pārrobežu kukuļošanu. Ziņojumā norādīts, ka līdz šim Latvijas tiesām nav nodota neviena lieta par gadījumiem, kad Latvijas uzņēmumu interesēs būtu kukuļotas ārvalstu amatpersonas.

» Raidījums: "Latvenergo" par kukuļdošanu apsūdzētas amatpersonas Satversmes tiesā grib pierādīt, ka nemaz nav amatpersonas

AS "Latvijas tilti" vārds parādās arī citos skandālos iesaistītajā LNK grupā, ko kontrolē uzņēmēja Aleksandra Milova ģimenes locekļi. "Latvijas tiltu" bijušo valdes priekšsēdētāju Genādiju Kamkalovu Lietuvā apsūdz par kukuļošanu. Starp kukuļiem bijis dārgs rokaspulkstenis, konjaka pudeles kastē noslēpti 5 tūkstoši eiro, ar ko pirms trīs gadiem tika pieķerts Klaipēdas ostas pārvaldes infrastruktūras direktors Gedimins Zumars.

Abus vīriešus Lietuvā aizturēja pretkorupcijas dienests STT. Vienlaikus Latvijā KNAB veica vairākas kratīšanas, tostarp arī LNK holdinga telpās. Tika aizturēti četri uzņēmuma "LNK Industries" darbinieki. Toreiz KNAB izkratīja arī Rīgas domes Satiksmes departamentu un aizturēja amatpersonu Uģi Brožu. Apjomīgajā kriminālprocesā bija vairāki virzieni, arī Salu tilta remontdarbi – šo sadaļu KNAB prokuratūrai nosūtīja šogad augustā.

Savukārt 2016. gada beigās Lietuvas iestādēm KNAB nodeva izmeklēt Klaipēdas ostas epizodi. OECD ziņojumā atstāstīts KNAB skaidrojums: tas esot darīts, lai paātrinātu lietas izskatīšanu un nejauši nesodītu Kamkalovu par vienu nodarījumu divreiz. OECD eksperti gan netika līdz galam pārliecināti par to, kāpēc izmeklēšanu neturpināja pats KNAB.

OECD pārstāvji arī nesaprata, kāpēc izmeklēšana pret uzņēmumu "Latvijas tilti" netika sākta uzreiz. KNAB pārstāvji skaidroja, ka tā esot izlēmis uzraugošais prokurors, kurš licis vispirms pabeigt pirmstiesas izmeklēšana pret fiziskajām personām. Raidījumam "de facto" zināms, ka sākotnēji lietu uzraudzīja nesen amatā pazeminātais prokurors Arvis Miglāns.

Šobrīd gan KNAB izmeklēšana pret AS "Latvijas tilti" patiešām notiek, noskaidroja "de facto". KNAB birojā apliecināja, ka "atbilstoši OECD ziņojumā minētajai informācijai, KNAB ir uzsākts kriminālprocess ar piespiedu ietekmēšanas līdzekļa piemērošanu pret juridisku personu". Sīkākus komentārus KNAB izmeklēšanas interesēs gan nesniedz.

LNK grupa, kurā ietilpst arī "Latvijas tilti", atteicās sniegt komentārus par lietu, kuru KNAB uzsāka pret uzņēmumu. Galvenais arguments bijis, ka Lietuvā spriedums vēl nav stājies spēkā, jo Augstākā tiesa to atcēla un lika lietu vēlreiz skatīt apelācijas instancē. Raidījums "de facto" gan noskaidroja, ka Lietuvas Augstākās tiesas argumenti bija galvenokārt par tehniskiem jautājumiem un mazāk – par lietas būtību.

OECD eksperti raksta, ka KNAB lietu uzsāka pēc tam, kad Lietuvā stājās spēkā notiesājošs spriedums, ar kuru bijušajam "Latvijas tiltu" vadītājam Kamkalovam piesprieda deviņu tūkstošu eiro naudas sodu. Tomēr OECD ziņojumā nav minēts, ka šogad pavasarī Lietuvas Augstākā tiesa spriedumu atcēla, un tagad decembrī Apelācijas tiesa lietu skatīs atkal.

Lietuvas Augstākā tiesa secināja, ka lietā trūkst pierādījumu. Visā vairāk nekā gadu ilgajā telefonsarunu noklausīšanās laikā spēkā bijusi tiesas dotā sankcija - bažas ir par trīs mēnešu periodu. Tāpat tiesa šaubījās, vai Lietuvas tiesībsargājošās iestādes bija ievērojušas visas procedūras un saņēmušas Latvijas puses atļaujas. Tādas būt vajadzīgas, noklausoties Kamkalova sarunas ar citiem Latvijas iedzīvotājiem, piemēram, LNK vadību, laikā, kad viņš neatradās Lietuvas teritorijā. Tā kā zemākās instances to nepārbaudīja, Augstākā tiesa uzdeva to izdarīt tagad, lai Lietuvai nevarētu pārmest cilvēktiesību pārkāpumus.

Visi trīs Lietuvas instanču spriedumi ir publiski pieejami un anonimizēti tā, ka personas ir viegli atšifrējamas. Spriedumos aprakstītas G.K. jeb Genādija Kamkalova sarunas ar A.M. Raidījumam "de facto" zināms, ka zem šī atšifrējuma dažādās sarunās slēpjas gan tagadējais "Latvijas tiltu" padomes priekšsēdētājs Aleksandrs Milovs, gan viņa dēls Artjoms Milovs, kurš padomi vadīja līdz 2018. gadam.

Piemēram, 2016. gada februārī telefonsarunā ar kādu no Miloviem Kamkalovs stāsta par tikšanos ar Klaipēdas ostas amatpersonu Zumaru. Dāvana esot uzņemta ļoti labi: viņš noņēmis savu pulksteni un uzvilcis jauno, ļoti pateikdamies, stāsta Kamkalovs. Tālāk Zumars esot arī apsolījis palīdzēt atrisināt problēmu ar estakādes pārbaudi, jo par testiem maksāšot pati osta.

"Es domāju, ka mēs par piecīti uzdāvinājām, bet tagad 17 ietaupīsim," saka Kamkalovs.

"Jā, veca laba metode, jā," atbild Milovs.

Lietā ir pierādījumi, ka par Zumaram dāvināto 5 tūkstošus eiro vērto rokaspulksteni samaksāja "Latvijas tilti". Bet lentīti uz jaunās estakādes Klaipēdas ostas teritorijā pirms trīs gadiem grieza arī Aleksandrs Milovs.

Foto: Zemitānu tilta stāvoklis

Savukārt 2016. gada martā Kamkalovs telefonsarunā vienam no Miloviem paziņo, ka ar Zumaru panākta vienošanās doties tālāk ar 66. piestātnes rekonstrukciju, jo ir solījums, ka līgums tiks parakstīts. Uz Milova jautājumu, vai viņš to sakot "pirms vai pēc iesmērēšanas", Kamkalovs stāsta, ka agrāk ik mēnesi notikušas "mazas iesmērēšanas", tāpēc nezinot, vai viņš, proti, Zumars, tagad tā izdomājis iesmērēšanas dēļ.

Raidījums lūdzis LNK holdinga izveidotājam Aleksandram Milovam interviju, lai viņš varētu pakomentēt kriminālprocesus, kuros iesaistīti LNK grupas uzņēmumi. Tomēr Milovs atteicies, jo neesot publiska persona.

"Tā ir privāta lieta, un kāpēc man tā būtu jākomentē?" par iespējamo kukuļdošanu Lietuvas amatpersonai telefonsarunā pauda Aleksandrs Milovs.

"Klausieties, es vēlreiz gribu teikt, ka neesmu gatavs komentēt konkrēta cilvēka lietu, ja. (..) Mums uzņēmumos strādā simtiem cilvēku. Simtiem, saprotat? Un kaut kā komentēt likteni katram no šiem cilvēkiem es neesmu gatavs," pauda LNK holdinga vadītājs.

Pēc norādes, ka tagad kriminālprocess ir sākts tieši pret uzņēmumu "Latvijas tilti", kura padomi viņš vada, Aleksandrs Milovs atsaka: "Lūk, man par to nav nekas zināms. Ja būs kaut kas zināms, tad... es arī nesāktu to apspriest."

Raidījuma "de facto" rīcība gan ir informācija, ka "Latvijas tilti" jau ir piesaistījuši advokātu, kas uzņēmumu pārstāv KNAB sāktajā kriminālprocesā.

OECD ziņojumā minēts, ka saistībā ar Klaipēdas ostas lietu izmeklēšanas notiek arī Valsts policijā un Valsts ieņēmumu dienestā. Lai gan "Latvijas tilti" norādīja, ka par to neesot informēti, raidījumam zināms, ka VID Nodokļu un muitas policija jau divus gadus izmeklē lietu, kurā figurē "Latvijas tilti" un vēl kāds uzņēmums. Kriminālprocess ir pret divu uzņēmumu atbildīgajām amatpersonām par izvairīšanos no nodokļu nomaksas un darba samaksas noteikumu pārkāpšanu. No 2015. gada sākuma līdz 2016. gada vidum valsts budžetam tādā veidā esot nodarīti vairāk nekā 200 tūkstošu eiro zaudējumi.

» Neskatoties uz bīstami izrūsējušajām apmalēm, Vanšu tilta remonts atlikts

OECD ziņojums atklāj arī to, ka maijā KNAB sāka kriminālprocesu saistībā ar pārrobežu kukuļošanu pret vēl kādu juridisko personu. Pēc tam, kad Baltkrievijā notiesāja somu IT kompānijas "Tieto" Latvijas filiāles bijušo darbinieku par baltkrievu amatpersonai piecu gadu garumā dotiem kukuļiem vairāk nekā 2 miljonu eiro apmērā, KNAB uzsāka procesu jau pret pašu uzņēmumu "Tieto Latvia".