Virsstundas un smags darbs. Latvijas medmāsu nākotne ir apdraudēta

Gan Ortveina, gan Latvijas Ārstu biedrības prezidente Ilze Aizsilniece arī uzsvēra, ka ārstu un medicīnas māsu vidējais vecums Latvijā pārsniedz 50 gadus. Nepalielinot finansējumu veselības nozarei, nav cerību, ka tajā ienāks jauni speciālisti, norādīja organizāciju vadītājas. 

Latvijas Slimnīcu biedrības priekšsēdētājs Jevgēnijs Kalējs un Jēkabpils reģionālās slimnīcas valdes priekšsēdētāja Margarita Meļņikova deputātiem atgādināja, ka valdība šajā reizē nepilda Veselības aprūpes finansēšanas likuma normas. Viņi zināja teikt, ka nākamā gada valsts budžetā nav plānots uzlabot plānveida palīdzības sniegšanu, kā rezultātā pasliktināsies iedzīvotāju veselības stāvoklis un akūtu pacientu ārstēšanai nāksies tērēt vairāk naudas.

Ārsts, anesteziologs-reanimatologs Roberts Spručs (KPV LV) komisijas sēdē pauda viedokli, ka valdības pieeja veselības nozares budžeta veidošanā ir vieglprātīga.

Nenodrošinot pietiekamu finansējumu, tiek ļauts sabrukt veselai nozarei, pauda Spručs. Viņš sacīja, ka par šī problēmām tiek runāts jau kopš 2004.gada, kad notika "anesteziologu nemieri", taču valstisks risinājums tā arī nav rasts.

"Viens problēmu loks ir nepietiekamais finansējums nozarei, otrs - sistēmiski jautājumi, jo veselības aprūpes sistēma ir daudzšķautņaina," uzsvēra mediķis.

Viņaprāt, citās valstīs ārstiem ir radīti ļoti labvēlīgi apstākļi - attiecīgi arī Latvijas jaunie ārsti brauc strādāt tur, kur viņu darbs tiek novērtēts arī naudas izteiksmē.

Spručs arī kritizēja Veselības ministrijas apkopotos datus par ārstu ienākumiem, kurā nav norādīta slodze par kādu viņi tos guvuši. Viņš uzskata, ka tā ir ļoti virspusēja pieeja sistēmas detalizētām problēmām.

Vienlaikus viņš pauda atbalstu veselības ministrei Ilzei Viņķelei (AP) un aicināja deputātus izprast situāciju, valsts budžeta projektā atrodot trūkstošo finansējumu.

Savukārt Latvijas Darba devēju konfederācijas pārstāvis Pēteris Leiškalns uzsvēra, ka, veidojot valsts budžetu, nedrīkst paredzēt finansējumu jaunām politikas iniciatīvām, ja pilnā apjomā nav iespējams finansēt tās vajadzības, kas ir noteiktas likumos.

Darba devēju pārstāvis pauda viedokli, ka diferencētā neapliekamā minimuma palielināšana ir bezjēdzīga un no šī priekšlikuma vajadzētu atteikties.

Jau ziņots, ka mediķu organizācijas ceturtdien plāno vienoties par iespējamajām protesta akciju formām, iebilstot pret nepietiekamo nozares finansējumu 2020. gada valsts budžeta projektā.

Ceturtdien tikties plāno Latvijas Ārstu biedrība, Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība, Latvijas Jauno ārstu asociācija, Latvijas Māsu asociācija un citas medicīnas nozares organizācijām.

Ministru kabineta 11.oktobrī apstiprinātais likuma "Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2020., 2021. un 2022. gadam" projekts paredz, ka 2022.gadā valsts veselības aprūpes finansējumam tiks atvēlēti vien 3,3% no prognozētā iekšzemes kopprodukta (IKP). Salīdzinājumam - atbilstoši VM sniegtajai informācijai, valsts budžeta izdevumi veselības aprūpes nozares finansējumam 2019.gadā ir 3,9% no IKP. Vidēji Eiropas Savienībā (ES) valsts veselības aprūpei atvēl 7% no IKP, bet Lietuvā un Igaunijā - vairāk par 5% no IKP.

Arodbiedrības uzsver, ka Eiropas Komisijas un Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) jaunākie ieteikumi Latvijai paredz būtisku valsts finansējuma palielināšanu veselības aprūpei, lai uzlabotu tās pieejamību un kvalitāti, bet valdība to ignorē.