Cik Latvija ir gatava piemaksāt, lai lielie kino grandi pie mums rautos uzņemt filmas?

Šovasar Rīgā uzturējās pasaules slavu ieguvusī latviešu izcelsmes amerikāņu komponiste un diriģente Lolita Ritmanis. Viņas pamatuzdevums bija sadarbībā ar vietējiem mūziķiem ierakstīt skaņu celiņu spēlfilmai "Dvēseļu putenis". Taču ne tikai. Sadarbībā ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru (LIAA) tika izveidots video rullītis, aicinot veidot filmas Latvijā.

"Teju ikkatrs šeit spēj sazināties angļu valodā. Ir ļoti ātrs internets. Jūs paralēli varat turpināt savas biznesa lietas Ņujorkā… To saku pilnīgi atklāti, šeit ir labāks savienojums nekā manās mājās Losandželosā Ietaupiet naudu, dodieties uz Latviju, lai pārliecinātos par to paši," saka Ritmanis.

Filmēt Latvijā, nozīmē investēt Latvijā. Tā iesaistīšanos industrijas iespēju veicināšanā pamato LIAA vadītājs Andris Ozols. "Kino jomu pavada peļņu nesošas citas nozares. Frizieri, namdari, make-up, plašs spektrs," norāda Ozols.

Galvenās priekšrocības, ieguvumi, āķis, kas tiek izmests filmu veidotājiem no citām valstīm ir sekojoši: iespēja attēlot pilnu gadalaiku gammu, šeit var atrast elementus no jebkuras Eiropas pilsētas, filmēšanas sistēma darbojas kā ieeļļota, kā arī iespējas saņemt līdzfinansējumu. Tam apliecinājums nule dienasgaismu ieraudzījušais Holandiešu seriāls "Heirs of the night", kas tapis sadarbībā ar Latvijas kompāniju "Tasse film".

Studijas "Tasse film" producente Alise Ģelze norāda: "Šo holandiešu seriālu mēs filmējām gan Liepājā, gan Rīgā – interjeros un eksterjeros, kaut gan darbība notika Eiropas sirdī. Tā kā mēs varam radīt ilūziju par citām vietām šeit."

Vietējiem producentiem mieles gan palikušas par Rīgas Filmu fonda – galvaspilsētas atbalstītā līdzfinansējuma apraušanos gada sākumā. Kavējoties valdības izveidei, līdz ar to valsts budžeta pieņemšanai, kā arī līdz ar skandāliem pašā domē, atbalsts kino palika uz lielas jautājuma zīmes. Iztrūkstošo, bet paredzēto sadaļu partneriem neplānoti nācās segt pašiem.

"Filmēšanas dienas Latvijā bija 82, bet viņas sadalījās divos gados. Pagājušajā gadā bija lielākā daļa, bet šogad bija astīte, teiksim tā. Nepatīkama situācija bija, ka nosacījumi, ar kuriem līdzfinansējām pērn bija citi, bet šogad tikai NKC finansējumu," bilst Ģelze.

Līdzekļu apjoms, kuru Latvijas puse var piedāvāt kā līdzfinansējumu, galvenokārt, sastāv no divām daļām. Nacionālā Kino centra (NKC) piešķirtais, kā arī no Rīgas Filmu fonda.

Piemēram, kopš 2013. gada līdz 2018. gadam līdzfinansējumu saņēmuši 23 starptautiski filmu projekti. Visvairāk 2017. gadā – septiņi.

NKC kopējais līdzfinansējums ir 2,4 miljoni eiro un ir mainījies atkarībā no projektu skaita. Taču tas nenozīmē, ka iespējas,pie lielāka pieprasījuma būtu bezgalīgas.

Iepriekš bija plānots, ka šogad kopējā summa kopprojektiem varētu sasniegt divus miljonus, NKC ieguldītu 835 000, bet pārējo Rīgas Filmu fonds.

Taču pēc krīzes šīgada pirmajā pusē galvaspilsēta sākumā atrada iespēju piešķirt ap 300 0000, bet vēlāk vēl ap 400 000 eiro. Mazāk nekā sākotnēji plānots un ar īsu pieteikšanās termiņu.

Rīgas domes izpilddirektors Juris Radzevičs norāda: "Pieteikumi bija iesniegti četri. Tie tiks izvērtēti, un tad mēs redzēsim atbilstību projektiem. Situācija varētu būt labāka, bet tas ir saistīts ar to, kā tiek pieņemts pašvaldības budžets."

Par nākamo gadu gan atkal valda neziņa. Tas nozīmē, ka projekti, kurus producenti ir vai vēl tikai grasījās realizēt, var aiziet citur.

"Manā izpratnē to pārtraukt ir nepareizi, kaut vai tādēļ, ka tādi ir spēles noteikumi. Tā rīkojas konkurenti. Samērīgumu izvērtēt, cik daudz naudas jāuzdāvina par filmēšanu Rīgā un Latvijā, cik ienāks valsts apritē, un cik atpelnīsim atpakaļ," saka LIAA direktors.

Lai Latviju reklamētu kā vietu, kur filmēt un veidot kopražojumus, LIAA uz Latviju ataicinājusi virkni ārvalstu ekspertu. Konferencei pat uzbūvējot speciālu telti uz AB dambja. Tieši iepretim skaistajiem Vecrīgas skatiem. Taču mūsdienās ar perfektu lokāciju var nepietikt. Nepieciešams līdzfinansējums, kuru iespējams likt pretim.

Lietuva ir izvēlējusies ārvalstu filmu veidotājiem un atbalstītājiem sniegt nodokļu atlaides, kas neierobežo projektu skaitu viena gada ietvaros. Igaunijā sistēma ir līdzīga Latvijai, taču ja projekts ir vērienīgs, līdzmaksājums tiek segts no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem. Šādu praksi mēģinās iedzīvināt arī pie mums.

NKC direktore Dita Rietuma pauž: "Tas ir veids, kas ir ierakstīts budžeta likumā. Ja Saeima to akceptēs, tad to varēs darīt jau nākamgad. Ja tiešām mums nāks liels filmu projekts, ar investīcijām, kas pārsniedz mūsu finansiālās iespējas kompensēt daļu izdevumu, tad tā ir atsevišķa saruna ar valdību, un Finanšu ministrija ir gatava šādām sarunām."

Viens no kinomīļu gaidītākajiem projektiem šā gada rudenī ir kompānijas HBO miniseriāls ”Katrīna Lielā” ar pasaules slavu ieguvušo Helēnu Mirrenu galvenajā lomā. Šis stāsts, kurš domāts izrādīšanai straumēšanas servisos. Liels skaits epizožu tika uzņemts Rundāles pilī. Taču šis nav Latvijas un HBO kopdarbs. Projektu uz Rundāli atveda lietuvieši, savukārt, sadarbību ar Lietuvu organizēja “Baltic Film Services” vadītājs Garijs Taks.

“Pirms daudziem, daudziem gadiem, šķiet 2004.gadā, es jau sadarbojos ar Helēnu Mirrenu filmā ”Elizabete”. Daļa no tās uzņēmām Lietuvā. Arī atzinību guvušo seriālu ”Černobiļa” veidojām Lietuvā priekš HBO, tāpat arī “Katrīnu Lielo”,” saka Taks.

Viens no iemesliem kādēļ tik daudz slavenu projektu tapuši tieši Lietuvā, ir tas, ka Gerijs Taks tur dzīvo, jo ir ieprecējies. Otrs, vide. Trešais, ne mazsvarīgs – līdzfinansējuma mehānisms.

“Latvijas gadījumā jūs esat ierobežoti ar politiķu lēmumiem, cik katrā gadā tiek piešķirts. Lietuvā līdzfinansējumu veic privātais investors, kuram par to piemēro uzņēmuma nodokļa atlaides. Mīnuss ir tajā, ka šādi investori ir jāsameklē. Pluss, ka neesam atkarīgi no valsts iespējām,” skaidro Taks.

Tātad, lai piesaistītu ārvalstu producentu uzmanību ar skaistām vietām, kā piemēram, veco Spilves lidostu, var nepietikt. Nepieciešama nauda. Baltijas valstu filmu studijas savā starpā draudzējas, taču vienlaikus arī konkurē.

Tā, piemēram, pērn Lietuvas privātie investori kopumā ieguldījuši vismaz ap astoņiem miljoniem eiro. Šogad skaitļi varētu būt vēl lielāki, jo daļu, kuru ļauts filmas budžeta ieguldīt no 20% palielināta līdz 30%. Attiecīgi palielinās arī privāto donoru nodokļu atlaide.

Kāds būs nākamais gads Latvijas kopražojumiem, pagaidām ir neskaidrs. Nedaudz palielināsies NKC sniegtais atbalsts, taču apdraudēts ir Rīgas Filmu fonda līdzfinansējums. Vienlaikus notiek sarunas par īpašu režīmu vērienīgiem projektiem. Taču tā kā valsts budžets nākamajam gadam vēl apstiprināts nav, teikt “hop” ir pāragri.