Raidījums: NEPLP loceklis ieteicis izveidot valsts ziņu aģentūru "sabiedriskās domas ietekmēšanai" (1)

Pēc likuma NEPLP jāgādā, lai mediji Latvijā attīstītos, būtu konkurētspējīgi un stipri. Padomei būtu jāstiprina preses brīvība un neatkarība. Taču tās vadītāja vietnieka Ivara Āboliņa vārds atrodams uz plāna Latvijā izveidot valsts kontrolētu ziņu aģentūru ar mērķi ietekmēt sabiedrības viedokli un informāciju medijos.

Dokumentā rakstīts:

"Valsts oficiālajam informācijas izplatīšanas kanālam jākļūst par nacionāla mēroga mediju, kurš būtiski ietekmē un, kas īpaši svarīgi, veido citu mediju saturu, kā arī sabiedrisko domu."

Āboliņš liedzas, ka būtu dokumentu rakstījis, un apgalvo, ka tikai konsultējis īsto autoru. TV3 gan zināms, ka viņš personīgi ideju prezentējis Tieslietu ministrijā (TM). 

"Latvijas Vēstnesis" ir vieta, kur oficiāli tiek izsludināti likumi, stājas spēkā valdības lēmumi, izsauc uz tiesu, aicina pieteikties mantiniekus, informē par īpašumu izsolēm, izmaiņām uzņēmumu vadībā. Par ziņu publicēšanu maksā visi, kam likums to uzliek par pienākumu. Tomēr naudas nepietiek, un kopš 2013. gada "Latvijas Vēstnesis" vairs nav laikraksts, bet tikai interneta portāls.

"Latvijas Vēstnesis" jau gadiem saskaras ar finanšu problēmām. Ieņēmumi sarūk, bet pienākumu mazāk nepaliek. Pirms trim gadiem tieslietu ministra Dzintara Rasnača komanda lika vēstnesim noslēgt līgumu ar konsultantu, kas solīja atrast risinājumu.

Pirms četriem gadiem "Vēstnesis" brīdināja pārraugošo TM, ka naudas pietiks vien dažiem gadiem. Ministrijā uzskatīja, ka jāmeklē jauni veidi, kā pelnīt, un "Vēstnesī" ieradās pārmaiņu eksperts.

"Latvijas Vēstnesis" valdes priekšsēdētāja Daina Ābele raidījumam pastāstīja, ka "viens no ministra padomniekiem" ieteicis, jo "["Vēstnesī"] tādu mediju eksperti sevišķi pazīstami, ko uzrunāt īsti nebija", tādēļ viņi piekrituši.

Ieteiktais konsultants bija kādreizējais maksātnespējas administrators Māris Stafeckis, kas savukārt atvedis Ivaru Āboliņu.

Radās koncepcija, kā "Vēstnesim" būtu jāmainās - tam jākļūst par ziņu aģentūru un jāpelna ar valstiskām ziņām. Kā 15 lappušu garā dokumenta autors norādīts tobrīd bijušais žurnālists Āboliņš, kam tikko bija noslēgusies īsa karjera "Latvijas Televīzijā". Par darbu konsultanti saņēma 3,5 tūkstošus eiro.

Jaunajai aģentūrai būtu vairākas sadaļas - Latvija, Ārzemes, Sports, Tieslietas, Politika, Ekonomika, Izklaide un kultūra, savi ārštata korespondenti Briselē, Maskavā, Vašingtonā un citur. Valsts iestādēm vajadzētu uzlikt par pienākumu abonēt jauno produktu.

Uzsvērts, ka šim medijam jābūt no politiskajām partijām neatkarīgam. Tajā pašā laikā secināts, ka nepieciešams politisks atbalsts, lai jaunajai ziņu aģentūrai būtu laba sadarbība ar valsts iestādēm un operatīva piekļuve to informācijai. Dokumentā nav minēts nekas par redakcijas neatkarību, kāda ir jāievēro valstij piederošajos sabiedriskajos medijos.

"Tas mērķa uzstādījums, protams, likās… Ko tas nozīmē - veidot sabiedrisko domu? Kas tad mēs būsim, kaut kāds Gēbelsa propagandas birojs?" jautā Ābele

Latvijā jau pastāv ziņu aģentūra - Leta, ko pirms vairāk nekā 100 gadiem dibināja valsts, bet 90. gados privatizēja Latvijas uzņēmēji. Tagad tā pieder Igaunijas mediju grupai. Otra ziņu aģentūra BNS nu jau slēgta.

"Valstij piederošs kaut kas, kas saucas par "ziņu aģentūru", ir raksturīgs vai nu autoritārajos režīmos, gan tepat no mums uz austrumiem, [..]," raidījumam sacīja LETA galvenais redaktors Pēteris Zirnis.

"Visur citur normālā demokrātiskā sabiedrībā ziņu aģentūras ir vai nu pilnībā privāti turētas, vai arī tās ir tādas mediju apvienības, respektīvi, mediju apvienojas, lai visi kopā radītu kaut kādu saturu, kas viņiem pašiem vēlāk ir vajadzīgs," turpināja LETA vadītājs.

Vienīgie koncepcijā minētie pamatojumi, kādēļ "Latvijas Vēstnesim" jākļūst par ziņu aģentūru, ir tas, ka aģentūras LETA un BNS pieder ārzemniekiem. "Ārzemnieks" šajā gadījumā ir pazīstams igauņu uzņēmējs Marguss Linamē.

"Latvijas Vēstneša" pārveides plānā minētas baumas no Āboliņa bijušās darba vietas "Latvijas Televīzijas". Tur apsverot veidot ko ziņu aģentūrai līdzīgu, tādēļ "Vēstnesim" jāsteidzas. Viņš īpaši brīdina, ka sabiedriskie mediji, žurnāls "Ir" un citi mediji iebildīs pret valsts ziņu aģentūras veidošanu. 

Finanšu aprēķini par "Vēstneša" nākotni kā ziņu aģentūrai nebija balstīti reālos faktos. Sarēķināts, ka vajadzēs ceturtdaļmiljona investīcijas, kas gada laikā sāks nest peļņu, bet nekāda pamatojuma tam nav. Ministrijā konsultantu ieteiktais "Vēstneša" modelis neguva atsaucību. 

Kam tieši radusies ideja par "Vēstneša" pārtapšanu valsts ziņu aģentūrā, neviens vairs neatceroties.

Mediju politika ir Kultūras ministrijas pārraudzībā. Tās politiskā vadība gadiem uzticēta Nacionālajai apvienībai, ko pārstāv arī bijušais tieslietu ministrs Rasnačs.

Kultūras ministrs Nauris Puntulis raidījuma norādīja, ka šajā idejā "neesot iedziļinājies".

Šopavasar "Nekā personīga" vēstīja, kā divu NEPLP locekļu Patrika Grīvas un Ivara Āboliņa biedrība apšaubāmā veidā ieguva 50 tūkstošus eiro no Nacionālās apvienības vadītās VARAM ministrijas un Nacionālās apvienības Ogres mēra Egila Helmaņa.

Uzreiz pēc tam NEPLP sāka pārkāpumu procedūru pret TV3 par it kā kādu neprecizitāti vecā TV3 ziņu sižetā. Latvijas Satversme paredz, ka cenzūra ir aizliegta.