Restorāns "Sēnīte" grimst aizmirstībā. Kas aizkavējis ikoniskās vietas rekonstrukciju? (7)

"Samazināt ātrumu tikai tāpēc, lai divām vai trim mašīnām būtu, kur pie veikala durvīm piestāt, – mēs neuzskatām, ka tas ir pareizi situācijā, kad ir ļoti daudzi laukumi, kas nodrošina iespēju apmeklēt šo objektu."

Dagnis Čākurs saka, ka būtībā "pacēlis balto karogu", kad sapratis, ka stāvlaukuma jautājumu nebūs iespējams atrisināt.

"Liepkalnu" īpašnieka argumentus par stāvlaukumu aizstāv arī Ivars Zorgenfrejs, kurš cīņā par "Sēnītes" atjaunošanu gatavs vērsties ārzemju institūcijās. Pēc viņa teiktā, noteikti ir jābūt divām stāvvietām, tostarp īslaicīgai apstāšanās vietai pie kulinārijas, jo tikai tā saskaņā ar biznesa plānu varēs nodrošināt pietiekamu apmeklētāju skaitu.

LVC pārstāve Anna Kononova raidījumam skaidro, ka "satiksmes drošības jautājums prevalē pār kaut kādām citām vēlmēm, turklāt nevienu reizi nav izskanējis neviens tiešām pamatots arguments, kāpēc tur būtu vajadzīga tā saucamā kabata." Kononova norāda, ka, lai piekļūšanu padarītu ērtāku, viena iebrauktuve no Siguldas puses jau ir pārcelta. Tur esot iespējams izveidot lielu stāvvietu. 

"Liepkalnu" īpašnieks atzīst, ka kompromisu gadījumā ir gatavs turpināt idejas īstenošanu. Arī Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde (NKMP) norāda, ka šādā veidā tiktu turpināta "Sēnītes" vēsturiskā funkcija. NKMP Rīgas reģionālās nodaļas vadītājs, galvenais valsts inspektors un arheologs Jānis Asaris norāda, ka pie objekta nepieciešams saglabāt pagaidu apstāšanās vietu. 

Arhitekts Uldis Lukševics bija no viens no atbalstītājiem, kuri vēlējās iekļaut "Sēnīti" valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā. Viņš norāda, ka "Sēnīte" ir viens no izcilākajiem Latvijas pēckara modernisma arhitektūras pieminekļiem. 

"Mums likās – vismaz tos gadus atpakaļ, ka tajā brīdī, kad ēkai tiek piešķirts šis arhitektūras pieminekļa statuss, tā ir kaut kāda zināma garantija, ka tā vienkārši viņa nepazudīs, ka ēku vienkārši nevar nojaukt, jo, visdrīzāk, es pieņemu, ka tas būtu arī noticis," saka Lukševics.

Tomēr pēc restorāna ēkas iekļaušanas kultūras mantojumā īpašnieki iesūdzēja tiesā Kultūras ministriju. Vēlāk gan tika panākts mierizlīgums. 

Lukševics saka, ka Latvijā tā notiekot bieži: "Pārsvarā īpašnieki nejūtas laimīgi ar to, ka viņu īpašumam tiek piešķirts arhitektūras pieminekļa statuss. Lielākā daļa biznesmeņu diezgan aktīvi pret to iestājas."

Jānis Asaris norāda, ka pārvalde ir izvērtējusi objekta vērtības, kas jāsaglabā. Tiek minēts restorāna zāles apjoms, uz trīs atbalsta punktiem sfēriskā čaula ar visu oriģinālo apdari. Kā arī vasaras terases fona siena ar dekoratīvo cilni un bijušā kulinārijas veikala apjoms.

Īpašnieki ir atbildīgi par īpašuma uzturēšanu kārtībā, tomēr, ja kompromisu meklējumi ieilgs uz nenosakāmu laiku, pieminekļa statuss nekādas īpašas privilēģijas neparedz, minēts raidījumā. Saskaņā ar likumu kultūras pieminekļa saglabāšanu, uzturēšanu, remontu un restaurāciju veic pieminekļa īpašnieks par saviem līdzekļiem.

NKMP pārstāvis norāda, ka viņu iespējās, ja objekts netiek uzturēts kārtībā, ir īpašniekus administratīvi sodīt. "Diemžēl es teiktu, ka tas nav galīgais risinājums, jo no tā objekts neatdzīvosies."

NKMP cer, ka "Sēnītes" attīstības jautājumu izdosies izkustināt nākamgad, kad noslēgsies autoceļa remontdarbi.

Arhitekts Lukševics ir skeptisks par "Liepkalnu" ieceri: "Es neesmu īsti pārliecināts, vai tā funkcija, ko konkrētais attīstītājs gribēja tur ielikt iekšā... Manā sajūtā - tā neiet kopā ar to ekskluzivitātes auru, kas šai ēkai un restorānam bija senos laikos."

Īpašumu var atsavināt arī valsts, kas būtu viens no situācijas risinājumiem, taču arī tādā gadījumā tas nonāks kārtējā finanšu strupceļā.

"Sēnītes" komplekss 2016. gadā tika iekļauts valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā. "Liepkalnu" vadītāja plāns šajā kompleksā bija ierīkot maiznīcu, kā arī restorānu ar veikaliem. Janvārī izsludinātajā konkursā uzvarēja Jāņa Ruciņa piedāvātais projekts. Šīs koncepcijas ietvaros ap restorānu bija plānots būvēt arī stāvlaukumu automašīnam un treileru parku. Iepriekš minēts, ka projektā iekļauta arī "kabatas" izbūve pie "Sēnītes" kulinārijas veikala ieejas durvīm. Tostarp bijis paredzēts atjaunot arī nobrauktuves uz valsts īpašumā esošo stāvlaukumu, kā arī pašu piekļuvi īpašumam.

Foto: Ikoniskais restorāns "Sēnīte"