Šodienas redaktors:
Marina Latiševa

"Trešdaļai Latvijas sabiedrībā varētu diagnosticēt psihiskas problēmas." Psihiatrs par garīgo veselību un stigmu (13)

Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Psihiatrs Ņikita Bezborodovs
Psihiatrs Ņikita Bezborodovs Foto: Gints Bāliņš/TVNET

Psihiskā veselība izsenis bijusi apvīta ar dažādiem nostāstiem un stigmu. Nereti valda uzskats - ja cilvēks meklē psihiatra palīdzību, tad viņš ir nepieskaitāms, taču mūsdienu trauksmainajā vidē psihiskās veselības problēmas vairs nav nekas neparasts. Par to, kā cīnieties ar stigmu un kur rodas bailes, raidījumā "Apollo 1h" stāsta psihiatrs Ņikita Bezborodovs.

Video: Ņikita Bezborodovs par garīgo veselību un stigmu

Psihiatrs Ņikita Bezborodovs norāda, ka, viņaprāt, psihiatrija un psihiskā veselība vienmēr ir apvīta ar daudz mītiem un sabiedrības stigmu: "Ir negatīva attieksme. Un šī stigma nav tikai Latvijā, tā ir daudz kur pasaulē."

"Ja mēs runājam par tendenci, tad, manuprāt, tendence ir tāda, ka cilvēki sāk aizvien vairāk runāt par savām grūtībām un tas ir ļoti labi. Ir daudzi pētījumi par to, ko darīt ar šo sabiedrības stigmu un kā cīnīties ar nosodījumu, un ir daudzi pētījumi, kas norāda, ka ir ļoti grūti to mainīt. Vienīgais zinātniski pierādītais veids, kā var mainīt sabiedrības priekšstatus, ir pozitīvs sociālais kontakts," stāsta psihiatrs.

Bezborodovs norāda, ka ļoti liela nozīme ir arī izglītībai: "Piemēram, parastie bērni mācās parastajā skolā, speciālie bērni - speciālajās skolās. Tādējādi tu nekad nenonāksi saskarsmē ar bērnu, kuram ir, piemēram, dauna sindroms vai intelekta attīstības traucējumi. Ja izglītība ir iekļaujoša un visi bērni mācās kopā, vismaz bērnudārzā, tad bērni saprot, ka, piemēram, tas cilvēks ar dauna sindromu ir tikpat labs kā pārējie - viņam ir savas sliktās īpašības, savas labās īpašības, bet tev ir tas pozitīvais sociālais kontakts. 

Mēs baidāmies no tā, ko mēs nezinām, līdz ar to mēs baidāmies arī no tām problēmām, kas ir sevī."

"Kaut kādas grūtības ir visiem, ap 30 gadu vecumu sabiedrībā vismaz trešdaļai varētu diagnosticēt kādas psihiskas problēmas," atklāj Bezborodovs. "Tas ir ļoti liels procents, bet tās problēmas ir tās pašas, ko mēs labi pazīstam - trauksme un depresija."

Aktuālākās ziņas
Nepalaid garām
Uz augšu