"Rīgas karte" arī nākamgad rīdziniekiem izmaksās 20,6 miljonus (4)

Šodien Rīgas domes Satiksmes un transporta lietu komitejā domnieki iztaujāja "Rīgas satiksmes" padomes priekšsēdētāju Normundu Narvaišu un pagaidu valdes vadītāju Ernestu Saulīti.

Viens no visbiežāk uzdotajiem jautājumiem bija par sadarbību ar "Rīgas karti". Pamatā domnieki interesējās, vai sadarbība ar uzņēmumu tiks lauzta, kā arī to, kādu nākotnē "Rīgas satiksmes" vadība redz norēķinu sistēmu sabiedriskajā transportā. 

Deputāts Valters Bergs (JKP) atgādināja par auditorkompānijas "Deloitte Latvia" atzinumu, kurā, kā ziņoja Latvijas Televīzijas raidījums "De facto", konstatēts, ka rīdzinieki par "Rīgas kartes" pakalpojumiem, iespējams, pārmaksā vairākus desmitus miljonus.

Raidījums ziņoja, ka par e-talona sistēmas uzturēšanu Rīga maksā 18 miljonus eiro gadā, kamēr Tallina - aptuveni 1,2 miljonus.

Komentējot savu nostāju par auditā secināto, Narvaišs atzina, ka ar to detalizēti nav iepazinies un zina tik, cik izskanējis publiskajā telpā. Vienlaikus viņš pauda viedokli, ka, "protams, ka šie līgumi "Rīgas satiksmei" ir neizdevīgi."

Viņš atzīmēja, ka sadarbība ar "Rīgas karti" noslēgta 2010. gadā un beigsies 2020. gada gada beigās. Lai izlemtu, ko darīt tālāk, "Rīgas satiksmē" esot izveidotas divas darba grupas, vienā no kurām strādā tehniskie eksperti, bet otrā - stratēģiskie plānotāji.

"Mēs sagaidām, ka divu mēnešu laikā viņi mums prezentēs savu skatījumu par elektronisko norēķinu sistēmu gan kopumā, gan konkrēti piedāvās nākotnes variantus," pauda padomes priekšsēdis. 

Pēc viņa teiktā, viens no variantiem varētu būt, ka visu elektronisko norēķinu sistēmu savā pārziņā pārņem "Rīgas satiksme", bet otrs, ka, mainot nosacījumus, tiek turpināta sadarbība ar "Rīgas karti", bet trešais, ka tiek sludināts jauns konkurss un tiek piesaistīts jauns apakšuzņēmējs pakalpojuma nodrošināšanai. 

Narvaišs atzina, ka nevēlas steigties ar secinājumiem pirms darba grupas pabeigušas savu darbu, jo izvēli var ietekmēt vairāki faktori.

"Ir nepieciešama sistēmas modernizācija, jāņem vērā prasības uz valsts noteiktajiem braukšanas maksas atvieglojumiem un citas lietas. Ir jāaprēķina, cik katrs variants izmaksās," pauda amatpersona. 

Abu pušu sadarbības līgums gan paredz, ka visa izveidotā sistēma pēc līguma darbības beigām nonāks "Rīgas satiksmes" īpašumā.

Tikmēr Saulītis audita rezultātus nekomentēja ne deputātiem, ne žurnālistiem, norādot, ka tā ir konfidenciāla informācija.

Vienlaikus viņš pastāstīja, ka šogad "Rīgas satiksme" "Rīgas kartei" samaksājusi jau 15,7 miljonus eiro, bet līdz gada beigām iecerēts pārskaitīt kopumā 20,6 miljonus. 93% no šīs summas ir par e-talonu sistēmas uzturēšanu, bet 7% - par autostāvvietām. Vienlaikus viņš uzsvēra, ka "Rīgas karte" apsaimnieko ne tikai e-talonus, bet arī skolēnu apliecības.

Arī nākamgad uzņēmumam tiks pārskaitīta tādi pat summa.

Saulītis norādīja, ka līgumu lauzt ar "Rīgas karti" nav izdevīgi, jo būs jāmaksā līgumsods. Cik liels tas ir, viņš nosaukt atteicās, sakot, ka summa ir pietiekami iespaidīga. Vēlāk gan viņš atzina, ka tā varētu būt tuvu dotācijai, ko "Rīgas satiksme" katru gadu pārskaita uzņēmumam.

Arī Narvaišs sacīja, ka līgumu tā pēkšņi nevar lauzt, uzsverot, ka rīdziniekus nedrīkst atstāt bez biļetēm. "Tieši tādēļ gaidīsim darba grupu izvērtējumu, jo jebkurā gadījumā ir izdevumi, kurus nevar samazināt, vienkārši laužot līgumu," pauda padomes vadītājs. 

Abas amatpersonas arī atzina, ka sadarbība ar "Rīgas karti" tika noslēgta 2010. gadā un līgumā maksājamās summas tika atrunātas jau sākotnēji, tādēļ to, vai tās ir pamatotas, komentēt nevar. 

"Rīgas karte" ir 2007. gadā dibināts uzņēmums, kas izveidoja un uztur Rīgas sabiedriskā transporta un autostāvvietu elektronisko norēķinu sistēmu. Uzņēmuma akcionāri ir "Rīgas satiksme" un ASV tehnoloģiju kompānija "Conduent". 51% "Rīgas kartes" pieder "Rīgas satiksmei", bet 49% - Francijas uzņēmumam "Conduent Business Solutions".

Bijušais "Rīgas satiksmes" pagaidu valdes priekšsēdētājs Anrija Matīss bija izteicies, ka uzņēmums "Rīgas karte" esot "vislielākais "Rīgas satiksmes" naudas izsūcējs".

Piemēram, par e-talonu sistēmas uzturēšanu sabiedriskajā transportā pērn "Rīgas kartei" samaksāti 15 miljoni eiro, lai gan ieņēmumi no biļetēm bijuši vien aptuveni 40 miljoni eiro. Savukārt par termināļiem skolu ēdnīcās uzņēmums maksā "Rīgas kartei" 60 eiro īri mēnesī jeb 720 eiro gadā, lai gan šāda iekārta esot nopērkama par 485 eiro.

Savukārt žurnāls "Ir" vēstīja, ka "Rīgas kartes" apgrozījuma dati neatbilst pašvaldības "Rīgas satiksmes" ik gadu samaksātajai naudai, tādējādi neesot zināms, kam tērēti laikā posmā no 2009. līdz 2017. gadam samaksātie 20 miljoni eiro.

"Rīgas satiksmes" sniegtā informācija liecinot - kopš 2008. gada uzņēmums samaksājis "Rīgas kartei" 216 miljonus eiro, ieskaitot pievienotās vērtības nodokli (PVN).

ŠĪ summa ir gan par e-talonu sistēmas uzturēšanu, gan par autostāvvietu sistēmas un termināļu skolu ēdnīcās uzturēšanu.

Par sistēmas uzturēšanu 2009. gadā maksāti 5,87 miljoni eiro bez PVN, 2014. gadā - 10,24 miljoni, bet 2018. gadā - 14,75 miljoni. Pieaugums desmit gadu laikā veidojās 150% liels. Lai gan pēdējos četros gados "Rīgas satiksme" pasažieru skaits turpina sarukt, "Rīgas kartes" peļņa tieši otrādi - kāpj. Desmit gados uzņēmuma peļņa sasniedz 13,34 miljonus eiro, un šajos datos vēl nav jaunākās informācijas par 2018. gadu.

"Rīgas kartes" valdes priekšsēdētājs un ASV akcionāru pārstāvis uzņēmumā Ēriks Morizūrs ir paudis viedokli, ka "Ir" aprēķini ir "neprofesionāli un maldinoši interpretēti dažādi grāmatvedības dati".

Pret SIA "Rīgas karte" bijušo valdes locekli Aleksandru Brandavu ir izvirzītas aizdomas par koruptīviem noziegumiem.