FIB izmanto ASV asinskārākās sērijveida slepkavas zīmētos upuru portretus noziegumu atklāšanā

FIB publicē Litla portretus - cerot, ka kāds kaut kur atpazīs sen pazudušās mīļotās seju attēlā, kuru uzzīmējis pats slepkava.

» ASV asinskārākais sērijveida slepkava atzinies 93 slepkavībās

"Es neesmu pārliecināts, ka šis ir labākais risinājums attiecībā uz to, kā iegūt informāciju un kā paziņot ģimenēm iespējamos zaudējumus," sacīja Klēra Pondera Selība, Nacionālās upuru palīdzības organizācijas pagaidu izpilddirektore.

Slepkava ne tikai vēlējās atzīt savus noziegumus FIB, bet arī izteica vēlmi uzzīmēt kā izskatījās viņa upuri, un ar savām mākslinieciskajām spējām reproducēt viņu sejas. Teksasas reindžers, kurš nopratināja Litlu, pamanīja, ka viņam patīk zīmēt, un uz cietumu viņam piegādāja mākslas preces.

79 gadus vecais ieslodzītais Kalifornijā uzzīmēja vairāk nekā 30 krāsainus portretus, un FIB cer, ka tie palīdzēs tiesībaizsardzības iestādēm pielāgot Litla atzīšanos upuriem, kuri daudzos gadījumos vēl nav identificēti.

"Taktika, ka sērijveida slepkava zīmē savu upuru portretus, ir bezprecedenta," sacīja noziegumu pētnieks Enzo Jaksiks, kurš palīdzēja izveidot pirmo nacionālo sērijveida slepkavu datu bāzi.

"Tas parāda, kā sērijveida slepkavas saglabā sīku, spilgtu informāciju par viņu noziegumiem un gadu gaitā tos "izkliedz", jo šie ir iekarojumi, kas viņiem lika justies vareniem un nekontrolētiem."

Litls ir atzinies 93 slepkavībās visā valstī no 1970. līdz 2005. gadam, viņa galvenais mērķis upuros bija prostitūtas - sievietes, kuras ir atkarīgas no narkotikām.

Tiesību aizsardzības aģentūras vairākās valstīs ir spējušas apstiprināt 50 slepkavības. Viņi strādā, lai pārbaudītu citas.

FIB noziegumu analītiķis, kurš vairāk nekā gadu strādā pie Litla lietas, sacīja, ka izmeklētāji uzskatīja, ka viņiem nav citas izvēles, kā tikai publiskot portretus.

"Šobrīd mums atliek tikai vērsties pie sabiedrības, lai palīdzētu mums atrisināt šos gadījumus," sacīja Biroja Vardarbīgās kriminālās uzraudzības programmas analītiķe Kristīna Palazzolo.

"Tie bija tikai centieni, lai mēģinātu pēc iespējas vairāk pievērst uzmanību nesaskaņotajām atzīšanās detaļām."

Palazzolo piebilda, ka izmeklētāji negribēja "retraumatizēt" ikvienu, kurš zaudējis mīļoto.

"Mēs esam iejūtīgi un nevēlamies nevienu satriekt. Mēs tikai cenšamies panākt kaut kādu lietas slēgšanu un taisnīgumu," viņa stāstīja AP.

Spēcīgā publicitāte, kas saistīta ar Litla lietu, ir devusi svaigu potenciālu no cilvēkiem, kuri pirms vairākiem gadiem zaudēja radiniekus vai draugus, piebilda Palazzolo.

Nelieli portreti nesen ļāva policijai Akronā, Ohaio štatā sniegt atbildes Robertas Tandarihas ģimenei, kuras sadalītais ķermenis tika atrasts mežainā apvidū pirms gandrīz 30 gadiem. Varas iestādes jau sen bija nospriedušas nāves cēloni kā "nezināmu/nenosakāmu", bet viņas ģimenei bija aizdomas, ka viņa ir noslepkavota.

Žurnāls "Akron Beacon" piektdien ziņoja, ka detektīvs izsauca Tandariča meitu Toniju Maslaru uz policijas iecirkni un parādīja viņai Litla uzzīmētu sievietes portretu. Uz attēla bija uzraksts "Akrona, atstāta mežā, 1990. – 1991. gads".

"Tā ir viņa!" Maslara sacīja. Paziņojumā teikts, ka viņa sākusi raudāt un apskāvusi vīru.

Advokāti Litlam ir teikuši, ka viņam ir veselības traucējumi, un izmeklētāji apzinās, ka viņiem varētu beigties laiks. Dažos gadījumos izmeklētāji vēlēsies intervēt Litlu, lai iegūtu sīkāku informāciju.

Pat pēc viņa nāves tiesībaizsardzības iestādes varēs izmantot viņa DNS un detalizētas videoierakstu intervijas lietu slēgšanai, sacīja Palazzolo.

Runājot par portretiem, bijušais slepkavību detektīvs un FIB analītiķis Ēriks Vicigs sacīja, ka tas ir "izcils izmeklēšanas paņēmiens".

"Ģimenei, iespējams, būs zināms šoks un trauma," sacīja Vicigs, kurš kopā ar Jaksiku palīdz vadīt slepkavību uzskaites projektu - grupu, kas izseko neatrisinātus slepkavības. "Jums tas jāsabalansē ar taisnīguma interesēm attiecībā uz slepkavības slēgšanu un atbildības noteikšanu vainīgajam."