Arī Francija apsver karavīru atsaukšanu no Sīrijas. Tramps Turcijai draud ar sankcijām (1)

Parīze piešķīrusi aptuveni 1000 karavīru koalīcijai pret "Islāma valsti" Sīrijā un Irākā un to vidū ir pāris simti īpašo uzdevumu vienību karavīri Sīrijas ziemeļos.

"Mēs nekad neesam slēpuši faktu, ka valstis ar maziem kontingentiem nevarēs palikt, ja izstāsies ASV," pavēstīja avots.

Lielbritānija arī ir gatava atsaukt īpašo uzdevumu spēkus no Sīrijas ziemeļiem, ja ASV dosies prom.

ASV aizsardzības ministrs Marks Espers svētdien paziņojis, ka prezidents Donalds Tramps devis rīkojumu izvest no Sīrijas ziemeļiem līdz 1000 amerikāņu karavīru.

Pēc viņa teiktā, šāds lēmums pieņemts, kad Vašingtona konstatējusi, ka Turcija noskaņota virzīties tālāk uz dienvidiem un rietumiem, nekā sākotnēji prognozēts, turklāt saņemta informācija, ka kurdu vadītie Sīrijas Demokrātiskie spēki (SDF) gribot panākt vienošanos ar Sīrijas režīmu un Krieviju "par pretuzbrukumu turkiem ziemeļos".

Kā Espers sacījis ASV telekanālam CBS, tas nozīmē, ka "amerikāņu spēki nonāktu starp divām uzbrūkošām armijām, un tā ir ļoti nepieņemama situācija".

"Aizvadītajā naktī es runāju ar prezidentu, pirms tam apspriežoties ar pārējo nacionālās drošības komandu, un viņš norādīja, lai mēs sākam pārdomātu spēku izvešanu no Sīrijas ziemeļiem," viņš izteicies, bet piebildis, ka par precīzu izvešanas grafiku nevar runāt, jo situācija "mainās pa stundām".

"Mēs gribam būt pārliecināti, ka izdarām to ļoti drošā un pārdomātā veidā," piebildis ministrs. "Redziet - tur šobrīd ir ļoti briesmīga situācija, ko izraisījuši turki. Neraugoties uz mūsu iebildumiem, viņi nolēma veikt šo iebrukumu,"

Lūgts precizēt, vai ASV spēki tiks pilnībā izvesti no Sīrijas, viņš atbildējis, ka runa ir tikai par valsts ziemeļiem, kur atrodas lielākā daļa amerikāņu spēku.

Jautāts, vai ASV spēki uzbrukuma gadījumā varētu atklāt atbildes uguni, Espers paziņojis, ka tiem "ir tiesības uz pašaizsardzību".

Kā ziņots, Turcija trešdien sāka plašu uzbrukumu kurdu kontrolētajām teritorijām Sīrijas ziemeļaustrumos pēc tam, kad Tramps deva rīkojumu atvilkt no abu valstu robežas ASV īpašo uzdevumu spēkus, kuri līdz tam aizsargāja kurdus no turku uzbrukuma.

ASV prezidents izpelnījies asu nosodījumu, ka viņš sagatavojis ceļu Turcijas operācijai pret Sīrijas kurdiem, kuriem kā ASV sabiedrotajiem Sīrijā bijusi izšķiroša loma uzvarās pret džihādistu grupējumu "Islāma valsts".

Iepriekš Espers apgalvoja, ka Vašingtona nav pametusi savus kurdu sabiedrotos.

Ankara apgalvo, ka SDF saistīti ar Turcijā aizliegto kurdu bruņoto grupējumu "Kurdistānas strādnieku partija" (PKK).

Turcijas operācija izpelnījusies rietumvalstu un arābu valstu nosodījumu un Vašingtona pat piedraudējusi Ankarai ar sankcijām, bet Turcija šo kritiku nosaukusi par "melno propagandu".

ASV prezidents Donalds Tramps pirmdien brīdinājis, ka Turcijai draud nenovēršamas sankcijas par iebrukumu Sīrijas ziemeļaustrumos, vēršoties pret kurdu kaujiniekiem, vienlaikus viņš norādīja, ka ASV izvairīsies no bruņota konflikta ar Turciju.

"Gaidāmas lielas sankcijas pret Turciju," Tramps sacīja pēc tam, kad Turcija nedēļas nogalē pastiprināja savus uzbrukumus Sīrijas kurdiem, kas ilgstoši ir bijuši ASV sabiedrotie cīņā pret džihādistu grupējumu "Islāma valsts".

Vienlaikus Tramps norādīja, ka kurdi varētu mēģināt ievilkt ASV plašākā konfliktā. Viņš pieļāva, ka kurdi apzināti atbrīvo dažus "Islāma valsts" cietumniekus, lai "panāktu mūsu iesaisti" konfliktā.

"Vai cilvēki tiešām domā, ka mums vajadzētu karot pret NATO dalībvalsti Turciju?" ASV prezidents retoriski jautāja, paužot nožēlu par "nebeidzamajiem kariem".

"Tie paši cilvēki, kas ievilka mūs Tuvo Austrumu juceklī, visdedzīgāk vēlas, lai mēs tur paliktu," viņš piebilda.