No eksorcisma līdz džakuzi. Kolumbiešu narkobarona un transseksuālas sievietes mīlasstāsts

Tulkojot sievietes stāstu, pēc iespējas saglabātas izmantotās gramatiskās konstrukcijas un darbības vārdu laiki.

Bērnībā es nekad nebūtu domājusi, ka nodošos ielu dzīvei vai iesaistīšos narkotiku biznesā. Mans tēvs ir jurists un viņš man nodrošināja privātskolas izglītību. Mana bērnība bija samērā finansiāli komfortabla un man nebija lielu grūtību - ja neskaita to, ka esmu transpersona.

Es samērā agrā vecumā sapratu, ka esmu meitene, kas ir piedzimusi puikas ķermenī. Es mēdzu doties pie viena no maniem homoseksuālajiem draugiem un ģērbties sieviešu drēbēs, taču patiesībā sapņoju par to, ka varētu būt atklāts arī savas ģimenes priekšā. Galu galā es izlēmu, ka vairs nevēlos dzīvot melos un pastāstīju patiesību savam tēvam.

Teikt, ka viņa reakcija bija negatīva, būtu nepilnīgi. Viņš bija ļoti reliģiozs un, protams, vājprātīgi nikns.

Mans tēvs mani smagi piekāva un nākamajā dienā aizveda uz baznīcu, kur viņš pieprasīja, lai piekrītu ļauno garu izdzīšanai.

Man tas šķita absurdi un es atteicos, kas viņu padarīja vēl niknāku. Situācija kļuva aizvien saspīlētāka un, visbeidzot, man nācās pamest mājas un doties dzīvot uz ielas.

Pirmo nakti es pavadīju parkā. Nākamajā rītā mani tur atrada viena no manām transseksuālajām draudzenēm, kas mani aizveda pie vietējās suteneres. Tā bija gados vecāka transseksuāla sieviete, kura piedāvāja man pārdot savu ķermeni. Kad atteicos, viņa man iedeva nazi un piparu gāzi, un piekodināja, lai aizsargāju prostitūtas un pieskatu, lai viņas teritorijā nestrādātu citas šīs profesijas pārstāves.

Es tāpat biju atbildīga par noklīdušu dzērušu vīriešu aplaupīšanu, draudot viņiem ar nazi.

Tajā laikā ģērbos samērā gotiski, tādēļ ir diezgan interesanti iztēloties, ko tieši domāja cilvēki, kad redzēja, kā šī drūmi tērptā pusaudze apsargāja ielas ar kabatas nazi.

Pēc kāda laika es pievērsos ielu zādzībām un bruņotām veikalu aplaupīšanām. Diemžēl lietas, kuras darīju, lai izdzīvotu, nav nemaz tik liels retums daudzos Kolumbijas nostūros. Ielas, uz kurām pavadīju lielu daļu sava laika, bija ļoti bīstamas. Mani un prostitūtas regulāri vajāja policija, kas gribēja mūs piekaut. Tas bija ļoti saspringts un nedrošs manas dzīves periods. Man bija 17 gadi.

Pēc pāris mēnešiem man uzsmaidīja veiksme. Kādu dienu manā ielā iebrauca džips. No tās izkāpa vīrietis, kurš prasīja sutenerei, vai ir pieejama kāda transseksuāla meitene. Viņš ieraudzīja mani un teica, ka viņš ļoti vēlas ar mani uzsmēķēt kādu cigareti. Mēs aprunājāmies un viņš atklāja, ka jūtas ļoti vientuļš un vēlas kādu, ar kuru kopīgi pavadīt laiku. Izrādījās, ka viņu sauc Karloss (vārds mainīts).

Mēs devāmies kopīgās pusdienās un tad atklājās, ka viņš ir nozīmīgs spēlētājs narkotiku biznesā.

Mēs sākām tikties. Viņš man noīrēja dzīvokli un mēs kopīgi devāmies dažādos ceļojumos pa visu valsti - tas bija ļoti romantiski. Mēs mēdzām ar motociklu braukt kalnos un kopīgi lūkoties zvaigznēs. Viņa mājās bija džakuzi vanna, kurā mēs regulāri gulšņājām un klausījāmies džezu un "deep house" mūziku. Dažkārt mēs kopīgi devāmies uz elektroniskās mūzikas ballītēm un viņa miesassargu pavadījumā dejojām visu nakti.

Es reti redzēju viņa tumšo pusi - spilgti atceros tikai vienu biedējošu epizodi. Viņa mājās notika ballīte un kāda sieviete, kura bija pārāk daudz iedzērusi un lietojusi narkotikas, sāka nekontrolēti klaigāt dažādas muļķības.

Karloss un viņa draugi bija uztraukušies par to, ka viņa varētu netīšām atklāt kādus neērtus faktus. Vienā mirklī mani lūdza pamest telpu, lai es neredzētu, kas ar viņu notiek.

Es viņu vairs nekad neredzēju. Klīda baumas par to, ka Karloss ir nogalinājis daudzus cilvēkus un regulāri organizē kokaīna aviosūtījumus. Esmu pārliecināta, ka tas, kas notika, noteikti nebija jauks skats.

Tiesa, pret mani viņš vienmēr bija ļoti jauks un nekad necentās slēpt mūsu attiecības. Viņš mani iepazīstināja ar visiem saviem biznesa partneriem un pēc kārtīgākas iepazīšanās viņi mani pieņēma. Tas, ka esmu transseksuāla, ātri vien kļuva par nesvarīgu detaļu. Lai arī kriminālajā pasaulē valda diezgan skarbi aizspriedumi par cilvēkiem, kas ir mainījuši savu dzimumu vai arī ir ar citādu seksuālo orientāciju, man patīk domāt, ka mūsu attiecības mazināja vismaz daļu no stigmas, kas valda šajās aprindās.

Mūsu attiecības beidzās 2013. gadā, kad es pārvācos uz ASV, lai dzīvotu ar savu mammu. Viņa bija kaut kur uzzinājusi, ka dzīvoju uz ielām un ļoti uztraucās par mani. Viņa lūdza mani pārvākties uz Ņujorku un es piekritu, jo vēlējos uzlabot savu angļu valodu. Es tāpat vēlējos arī pamainīt savu apkaimi.

Kad es par savu ieceri pastāstīju Karlosam, viņš kļuva vai traks un sāka apšaudi savā mājā.

Tas bija baisi, taču es zināju, ka viņš mani nesāpinās. Laikam jau katram ir savs veids, kā tikt galā ar šķiršanos.

Man tīri labi patika dzīvot ar mammu, taču pēc kāda laika viņa atgriezās Kolumbijā un man vajadzēja saprast, kā izdzīvot pašai. Es ātri vien liku lietā savas zināšanas no Kolumbijas ielām un sāku pārdot recepšu medikamentus un stimulantus. ASV ielu dzīve bija krietni mazāk saspringta, nekā Kolumbijā, un es relatīvi veigli varēju nopelnīt līdz pat tūkstotim ASV dolāru nedēļā.

Es iekrāju mazliet naudas un izlēmu doties uz Kolumbiju, lai apciemotu savus radus un draugus. Pēc pāris nedēļām pamanīju zīmes, kas norādīja, ka Karloss liek man sekot. Manīju, ka gar manam mājām visu laiku brauc garām tās pašas mašīnas un ballītēs mani uzmana šaubīga izskata tipi. Sapratu, ka tas ir saistīts ar manu bijušo draugu, tādēļ piezvanīju viņam un uzzināju, ka viņš manai aizsardzībai ir nozīmējis pāris miesassargus. Viņš atzina, ka esmu viņam pietrūkusi un ka viņš vēlas satikties. Es piekritu.

Mēs tikāmies viņa mašīnā. Viņš tūdaļ pat izplūda asaru straumēs un lūdza, lai es atgriežos pie viņa.

Karloss atklāja, ka viņš ir gatavs pārtraukt pašreizējās attiecības un sākt visu no jauna. Es viņam pastāstīju, ka man Ņujorkā ir draugs un ka vēlos, lai vienkārši paliekam draugi.

Īsi pēc šīs tikšanās es pārtraucu attiecības ar savu partneri un tā arī neatgriezos Ņujorkā. Es tā arī neatjaunoju attiecības ar Karlosu - saka, ka atgriezties pie sava bijušā vienmēr ir slikta doma un es pie tā arī pieturos.

Es viņu joprojām ļoti cienu, jo viņš vienmēr bija labs pret mani un bija gatavs palīdzēt man vistumšākajos laikos. Par spīti viņa kriminālajai darbībai viņam ir laba sirds, un es viņu nekad neaizmirsīšu.