Kāda ir dzīves jēga? Vai vispār ir tāda jēga? Pirms trīs gadiem avārijā cieta mūziķis Rolands Ūdris - daļa viņa ierastās dzīves apravās un rūpes par viņu uzņēmās viņa sieva - Ilona Balode. Raidījumā "Apollo 1h" mūziķe un grāmatu autore stāsta par dzīvi pirms un pēc avārijas.
Kā tu pavadīji savu bērnību?
(Smejas.) Sāksim ar to, ka es uzaugu brīnišķīgajos astoņdesmitajos-deviņdesmitajos, kad vēl nebija interneta, es piedzimu Padomju savienībā 1982. gadā. Es esmu tik sena. Manā bērnībā Ventspils bija diezgan skarba robežpilsēta, armijas zonas riņķī apkārt, tā iela, kur es kādreiz dzīvoju un tagad dzīvo mana mamma, bija riktīgs grants ceļš - dubļi, mums nebija ūdens, kā jau lielākajai daļai. Mēs braucām uz kolonku (pumpi - no krievu val.) pēc ūdens ar tādiem lieliem platmasas bačokiem (mucām - no krievu val.) un ratiem.
Tualete bija ārā - koka būdelīte. Man bija daudz visādu kaimiņu bērnu, pārsvarā visi puikas - vienā pusē viens Uldis dzīvoja, otrā - cits. Skola man bija minūtes attālumā no mājām, tur arī mana mamma strādāja par skolotāju. Tur arī viņa bija mācījusies un mans opaps bija mācījies. Atlika drusku tālāk paieties, sākās pļavas, tur jau zirgi ganījās, govis...
It sevišķi vasarās mēs ar sīkajiem no rīta - kā izvēlāmies ārā, ar riteņiem dragājām, spēlējām kariņus, šaudījāmies ar trubiņām ar aronijām. Pētījām grāvjos visādus ķoboņus, gliemežus. Pēc tam stiepu viņus mājās, mēģināju taisīt akvāriju, jo es biju salasījusies Džeralda Darela grāmatas un man tas viss likās baigi forši. Tās bija tās foršās lietas manā bērnībā.