"Domā, ko tu vari dot sunim, nevis, ko tev no viņa vajag!" Divu patversmes suņu saimniece Laura par cilvēku nolaidību (1)

Vanagu ģimenē suns Tobijs nokļuva pēc negaidīta dēla ierosinājuma iepirkšanās vietā doties uz dzīvnieku patversmi.

"Mēs iegājām, un tur visur suņi rej, tik šausmīgi skaļi rej, bet Tobijs tā sēž, vienīgais no visiem, kas nerēja vispār nemaz," atceras Tobija saimniece Aiga Vanaga. "Laikam jau tas arī bija tas - visi tādi dusmīgi un rej, un pēkšņi viens sēž un mierīgi uz mums skatās."

Suņa iepriekšējie saimnieki pārcēlās uz ārzemēm, bet lidmašīnas biļetes vietā sagādāja viņam braucienu vienā virzienā - uz patversmi.

Veselu gadu adoptētais Tobijs mājās bija vienīgais luteklis, un tā tas arī būtu palicis, taču dzīve ģimenei piespēlēja vēl kādu astaini.

Kādu, kurš bija atstāts pilnīgi viens - piesiets pie ķēdes bez ūdens un pārtikas.

"Mēs Tobiju vedām vienmēr pastaigāties uz mežu, un turpat blakus bija māja, kurā dzīvoja cilvēki. Mēs zinājām, ka tur dzīvo arī sunītis. Tad pēc kaut kāda laika tie cilvēki bija tās mājas pametuši," stāsta Aiga. "Vīrs ar sievu bija pašķīrušies, un tad viens otru tā kā nesaprata, kam tad tas suns īsti pieder. Beigu beigās, viņš bija palicis viens pats, piesiets pie būdas." 

Pamestais suns bija Timija. Ilgu laiku viņa bija nodzīvojusi gluži viena - vienīgais kontakts ar cilvēku bija reizes, kad mežstrādnieks suni atbrauca pabarot. Aiga un Laura devās sunim palīdzēt ar domu atrast jaunas mājas.

"Mēs sākumā domājām, ka nez vai varēs pieiet viņai klāt - ja suns ir izsalcis, varbūt viņš ir nikns un nobijies. Bet viss bija kārtībā. Atsējām suni vaļā un paņēmām mašīnā, jo sapratām, ka tur jau nebūs viņai ilga palikšana," stāstu turpina Laura.

Saimniekus pārsteidza Timijas labsirdība. Viņas acīs nebija ne miņas no sāpēm, nodevības, bailēm vai agresijas par spīti tam, ka suns tika atstāts likteņa varā.

"Daudzi cilvēki ņem suni ar domu - man vajag, lai viņš sargā māju, man vajag, man vajag, man no viņa vajag.

To, ko sunim vajag, tas neinteresē,"

stāsta Laura.

Sieviete arī atklāj, ka Timija un Tobijs ir kā divi mazi bērni, kuri nekad neizaugs, taču arī bērniem ir savs raksturs.

"Man liekas, ka Timija sākumā vairāk līda mīļoties, bet Tobijs visu laiku ir bijis tāds vēsais. Es viņu paņemu, apķeru galvu, aplieku rokas, viņš velkas ārā - tikai, nedod Dievs, nebučo mani," stāsta Aiga. 

Divi lieli ķepaiņi ir pamatīgs pārbaudījums, tādēļ pirms nopietnā lēmuma Laura iesaka padomāt - vai tavā dzīvē sunim vispār būs vieta?

"Es zinu, ka daudziem jauniešiem liekas - man ļoti gribas suni, jo būs baigi forši! Tu vispirms izdomā, vai tiešām tu vari veltīt tam sunim laiku, vai tu vari dot visu to, ko viņam vajag, pirms tu domā, ka tev vajag," norāda Laura.