Drošības elements vai naudas pelnīšanas mašīna? Nedienas ar fotoradariem Latvijā (1)

Jau gandrīz 10 gadus uz Latvijas šosejām un apdzīvotās vietās atrodas fotoradari. Ceļš līdz to uzstādīšanai bijis pat mokošs un skandalozs. 2011. gadā stacionāru, kā arī pārvietojamo radaru iegādi un uzturēšanu uzticēja Latvijas - Vācijas kopuzņēmumam "Vitronic Baltica un Partneri".

"Toreiz pēc līguma bija tā, ka privātajam pēc līguma pašam šī sistēma bija jāievieš un no iekasētā soda [saņem] 30%. Pārējais – valsts budžetā," norāda bijišais iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (JV).

Vēlme gūt peļņu noveda pie tā, ka uzņēmums sāka uzstādīt vairāk pārvietojamos radarus. Šādi kompānija izpelnījās kritiku, ka nereti fotoradari izvietoti vietās, kur autovadītāji, lai arī ātrumu pārkāpj, taču bīstamību satiksmei nerada. Turklāt kavējās stacionāro radaru uzstādīšana. Pēc ilgām diskusijām valdība nolēma līgumu lauzt.

Tomēr sadarbības pārtraukšana nozīmēja robu valsts budžetā. Ātruma mērīšanas ierīču uzstādīšanu valsts nolēma veikt pati.

"Nākamais projekts jau tika veidots uz tāda principa, ka to realizēs valsts iestāde – CSDD. Un katrs projekts nes līdzi izmaksas, un pretim bija jāliek prognozētie ieņēmumi. Par atskaites punktu tika ņemti vērā skaitļi, kas bija pirmā projekta laikā. Skaidrs, ka tie bija provizoriski cipari," turpina Kozlovskis.

Dažu gadu laikā stacionāro radaru skaits Latvijā no 14 vienībām sasniedzis simtu un tas turpinās augt. 

Nākamā gada valsts budžeta veidošanas procesā Iekšlietu ministrija konstatēja, ka pēdējos četros gados ieņēmumu līkne no iekasētajām soda naudām bija augšupejoša. Šobrīd, lai gan gads vēl nav beidzies, aiz muguras ir aktīvākais pārkāpumu gadalaiks – vasara, ieņēmumi tomēr strauji sarūk. Nav zināms, kāpēc situācija ir šāda. Iespējams, ka to ietekme ceļu remonti posmos, kur radari uzstādīti, vai autovadītāju ieradumu maiņa.

"Uz 2019. gadu mēs esam iekasējuši piecus miljonus eiro, tas ir vairāk nekā radaru uzturēšanas izmaksas. Bet tā nauda nonāk kopējā katlā, valsts budžetā," akcentē iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens.

Sarunā ar LNT Ģirģens ir mīkstinājis pozīciju, kuru vēl šīs nedēļas laikā iepriekš bija paudis ministrijas valsts sekretārs Dimitrijs Trofimovs. Ideja bijusi, ka ja nav soda naudu, nav arī radaru. Interesanti, ka šī ziņa netika uztverta ar sajūsmu, bet drīzāk ar neizpratni.

"Esmu priecīgs dzirdēt, ka radari neienes tik daudz naudas, cik bija domāts. Tātad – ievērojam satiksmes noteikumus. Tātad – ātrums ir mazinājies. Manuprāt, tā ir laba zīme," piebilst Vanks.

Šobrīd visu simts Latvijā esošo stacionāro fotoradaru apkalpošana, kas sevi ietver maksājumus par elektrību, programmatūru, tās apkalpošanu, fizisku soda apstrādi un nosūtīšanu autovadītājiem, izmaksā ap trim miljoniem eiro gadā.

Teorētiski varētu paļauties cerēt, ka iekasējamība palielināsies, taču ministrs vēlas veikt izmaiņas. Atteikties no paļaušanās un pat soda apmēru plānošanas, bet esošo un potenciāli nākotnē plānoto mērierīču izdevumus fiksēt.

Saskaņā ar statistiku visbiežāk sodi piemēroti par atļautā braukšanas ātruma pārsniegšanu līdz 20 km/h virs konkrētajā ceļa posmā maksimāli atļautā braukšanas ātruma.

"Es uzskata, ka, uzstādot radaru, ieņēmumiem jābūt nulle, kas gan ir utopija. Bet radara funkcijas ir, nevis pelnīt naudu, bet nodrošināt, lai autovadītāji ievērotu atļauto ātrumu un samazinātu CSNg skaitu," papildina Ģirģens.

Ministrs noliedz, ka tagad būtu plāns samazināt radaru toleranci, kas nekur nav atrunāta, taču vidēji svārstās ap 10 kilometriem stundā virs atļautā. "Tas radars nav naudas pelnīšanas mašīna vai komersantu klondaika. Jāizbeidz šī politika."

Kopumā radaru ieviešana un efektivitāte ir apstiprinājusies, liecina Iekšlietu ministrijas ziņojums valdība. Pozitīvo ietekmi apstiprina Ceļu satiksmes un drošības direkcijā (CSDD).

Nākamgad bija plānots sākt jaunu stacionāro ātruma mērierīču uzstādīšanas kārtu. Tiesa, ar vienu atkāpi – paralēli 50 reāliem fotoradariem uzstādīt 50 mulāžas. Tādus pašus kā īstie, tikai bez tehnikas pildījuma. Taču visticamāk, ka nākamgad tos neuzstādīs, jo neplānoti samazinājušies prognozētie ienākumi. 

Cerības, ka nauda varētu tikt atrasta jau nākamā gada budžetā, ir niecīgas. Tas varētu būt iespējams aiznākamgad.