/nginx/o/2018/08/29/11322502t1h50ca.jpg)
:format(webp)/nginx/o/2019/10/12/12647713t1h3f81.jpg)
Par cietsirdīgu attieksmi pret dzīvniekiem Krimināllikumā paredzēts naudassods, piespiedu darbs un brīvības atņemšana līdz pieciem gadiem. Tomēr veterinārārsti un dzīvnieku aizstāvji uzskata, ka sodam jābūt bargākam, vēsta raidījums "LNT ziņas".
Dzīvnieku aizstāvji rosina piemērot bargākus sodus par dzīvnieku mocīšanu (3)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Par cietsirdīgu izturēšanos pret dzīvniekiem Latvijā tiek ierosinātas apmēram 50 krimināllietas gadā. Tomēr tiesā nonāk tikai dažas no tām. Patversmes ”Mežavairogi” vadītāja Danuta Priede policijai par vairākiem gadījumiem pat neziņo, jo tas bieži vien esot bezcerīgi.
“Mēs esam rakstījuši iesniegumus Valsts policijā par zoofīliju, par dzīvnieku nošaušanu, par dzīvnieku atstāšanu bez aprūpes. Mēs nekad 10 gadu laikā neesam aicināti uz tiesu," stāsta patversmes vadītāja. "Es pat nezinu, kā šis lietas beidzas, jo līdz mums nenonāk pat kaut kāds policijas lēmums."
Pēdējo trīs gadu laikā spriedumi pasludināti 13 lietās. Tikai vienā vainīgais saņēma bargāko sodu – brīvības atņemšanu uz gandrīz pieciem gadiem. Pārējiem tika nozīmēta probācijas uzraudzība, nosacīts sods, īslaicīga brīvības atņemšana vai arī piespiedu darbs.
Septembra beigās tika pasludināts pēdējais šāds spriedums. Tas bija lietā par diviem nobadinātiem Stafordšīras terjeriem Ropažos, viens no suņiem neizdzīvoja. Par spīti pierādījumiem, suņu saimniekiem tika piespriests pagaidu darbs.
Tik maigs sods šokējis dzīvnieku aizstāvjus, tāpēc vairākas patversmes vērsās prokuratūrā ar lūgumu iesniegt apelāciju šajā lietā. Arī Veterinārārstu biedrība aicina tiesnešus nepiemērot formālus sodus.