"Pamodos, stāvot virs viņas ķermeņa ar asiņainu nazi." Slepkavības, kas notikušas miegā (2)

Slepkavība bez motīva

Tas ir bijis sestdienas rīts. Uz Floridas štata glābšanas dienesta numuru piezvanījis kāds satraukts jauns vīrietis un paziņojis, ka notikusi slepkavība. "Lūdzu, vienkārši atsūtiet policiju. Tas biju es," viņš teicis dispečeram.

Izsaukto policiju sagaidījis pats zvanītājs - 24 gadus vecais Rendijs Hermans, kurš ir bijis pilnībā noklāts ar asinīm. Policijas darbinieki mājās atklājuši arī nozieguma upuri - Rendija 21 gadus veco kaimiņieni Brūku Prestoni. Uz viņas ķermeņa konstatēti 20 naža dūrieni, vēsta portāls "Palm Beach Post".

» Deviņi baisi noziegumi, ko ārzemēs pastrādājuši latvieši

Rendijs policijai nav spējis paskaidrot, kādēļ tā ir rīkojies. Viņš, Brūka un viņas māsa Džordana, kas slepkavības laikā bijusi ceļojumā, bijuši pazīstami jau piecus gadus un nākuši no vienas pilsētas. Sešus mēnešus pirms slepkavības trijotne bija kopīgi pārvākusies no Pensilvānijas štata un Floridu un kopīgi īrēja trīsistabu māju. Viņu starpā valdījušas lieliskas attiecības. Slepkavības motīva nav bijis.

Liktenīgajā dienā Brūkai bija paredzēts doties uz Ņujorku. Viņa esot pamodinājusi Rendiju, lai atvadītos un savāktu mantas, kuras puisis bija lūdzis nodot abu kopīgajiem paziņām. Vīrietis tiesas zālē atminējies, ka abi pirms šķiršanās apskāvušies un tad sieviete devusies prom, savukārt Rendijs atgriezies pie miera.

Nākamais ko Hermans atcerējies ir tas, kā viņš stāv virs sievietes nekustīgā ķermeņa ar nazi rokā. Viņš neesot atcerējies, kas ir noticis, taču sapratis, ka pie notikušā varētu būt vainojams tikai viņš pats. Tad viņš piezvanījis policijai.

Visus kriminālprocesā iesaistītos patiesi mulsinājis nozieguma motīva trūkums. Versija par notikušo radusies tad, kad apsūdzētā māte ir atcerējusies, ka viņš bērnībā ir sirdzis ar mēnessērdzību.

Sapņi par strausu uzbrukumu

Mēnessērdzība jeb somnambulisms ir parādība, kas rodas tad, kad cilvēks ne līdz galam pamostas no dziļā miega fāzes. Šādā stāvoklī cilvēki var veikt dažādas pietiekami sarežģītas darbības un pēc tam nemaz neatminēties, kas ir noticis. 

Šis gadījums nebūt nav pirmais, kas radījis diskusijas par to, vai cilvēki, kas paveikuši slepkavības miegā, ir uzskatāmi par vainīgiem. Pirmie likumi, kuros minēti mēnessērdzīgie, pieņemti Rietumeiropā jau viduslaikos, precīzāk - 1312. gadā. Katoļu baznīca Vīnē toreiz nospriedusi, ka bērnus, cilvēkus ar garīgiem traucējumiem un guļošos nedrīkstot saukt pie atbildības pat tad, kad viņi ir kādu ievainojuši vai pat nogalinājuši. 

Līdzīgi likumi nesenākā pagātnē pieņemti arī mūsu reģionā - cariskajā Krievijā 1845. gadā pieņemts likums, kas nosaka, ka mēnessērdzība ir pielīdzināma smagām psihiskām kaitēm un cilvēki, kas izdarījuši noziegumus miegā, ir uzskatāmi par nevainīgiem.

Tiesa, vēsture rāda, ka cilvēki, kas veikuši noziegumus miegā, mēdz saņemt dažāda barguma sodus un nereti viņu liktenis ir atkarīgs no noalgotā advokāta meistarības. 1943. gadā ASV Kentuki štatā pilnībā attaisnoja 16 gadus veco vietējā politiķa meitu Džoannu Keigeri, kura miegā bija nošāvusi savu tēvu un sešus gadus veco brāli, kā arī smagi ievainojusi savu māti. Tiesas zālē atklājies, ka meitene tonakt ir sapņojusi, ka aizstāv savu ģimeni no bandītu uzbrukuma. Meitene pavadījusi gadu psihiatriskajā slimnīcā un tad iznākusi brīvībā.

Līdzīgs gadījums noticis arī 2001. gadā Spānijā, kur kādam 58 gadus vecam vīrietim esot bijuši uzmācīgi sapņi par strausu uzbrukumu. Viņš ir miegā cīkstējies ar savu iedomu tēliem, taču tad, kad pamodies, konstatējis, ka ir noslepkavojis savu sievu un sievasmāti. Vīrietim nācies psihiatriskajā slimnīcā pavadīt desmit gadus.

2008. gadā brits Braiens Tomass nogalināja savu sievu ceļojuma laikā. Pāris nakšņojis dzīvojamajā treilerī un vīrietim esot bijis sapnis, kurā viņš kaujas ar nepazīstamiem jauniešiem, taču realitātē viņš ir žņaudzis savu dzīvesbiedreni. Tiesas nozīmētie psihiatri apstiprinājuši, ka vīrietis cieš no somnambulisma un nemelo. Tiesa viņu atzinusi par nevainīgu un viņam nav bijis jāpavada laiks ne cietumā, ne ārstniecības iestādēs.

Sapnis vai realitāte?

Speciālisti ir izstrādājuši kritēriju sarakstu, pēc kura esot iespējams noteikt, vai slepkavība patiesi ir notikusi, cilvēkam neesot pie apziņas, vai arī tas ir vien ērts attaisnojums, ar kura palīdzību ir iespējams izbēgt no soda. Mēnessērdzīgajiem "noziedzniekiem" ir vairākas kopīgas pazīmes - tie pārsvarā esot vīrieši vecumā no 27 līdz 48 gadiem, kuriem mēnessērdzība ir novērojama vairākiem ģimenes locekļiem. Parasti šie cilvēki cieš arī no ļoti spilgtiem murgiem.

Pilnīgas pārliecības par šo cilvēku nevainīgumu, diemžēl, nevar būt. Arī psihiatrus esot iespējams apmānīt, īpaši tad, ja vainīgais jau zina, ko tieši meklē speciālists. Braiena Tomasa lietā piesaistītais psihiatrs Kriss Indžikovskis izteicies, ka "potenciāli ir iespējama situācija, kurā mēnessērdzīgais varētu veikt slepkavību ar iepriekšēju nodomu, zinot, kādas ir tās detaļas, kuras sniegt psihiatram, lai viņu maldinātu. Šādu cilvēku atklāt būtu samērā sarežģīti".

» Bērnu sērijveida slepkava un bibliotekāre, kas atklāja viņa noslēpumu

Kā beidzās Rendija Hermana lieta? Viņa māte tiesā, kas notika šī gada maijā, atklājusi, ka Rendijs reiz bērnībā miegā ar riteni aizbraucis līdz viņas darbam un pēc tam atgriezies mājās. Pēc šī gadījuma zēna vecāki sākuši viņa istabas durvīm likt priekšā smagu krēslu. Arī piesaistītais psihiatrs atzinis, ka visas pazīmes norāda, ka vīrietis ir mēnessērdzīgs un nav apzinājies, ko dara. Viņš tāpat uzsvēris, ka noziegumam nav nekāda motīva.

Neskatoties uz speciālista slēdzieniem, prokuratūra uzstājusi uz to, ka vīrietis ir rīkojies apzināti. Nogalinātās sievietes māsa minējusi, ka netic šai notikuma versijai, jo nekad nav piedzīvojusi, ka vīrietis būtu staigājis miegā. Sasauktos zvērinātos tā arī nepārliecināja Rendija Hermana stāsts un viņi pēc trīs stundu apspriedes paziņojuši, ka uzskata vīrieti par vainīgu. Viņam piespriests mūža ieslodzījums.