Noslēgts līgums par dzelzceļa elektrifikāciju, kas ir lielākais ES fondu projekts Latvijā (2)

Lai attīstītu un modernizētu dzelzceļu tīklu Latvijā, veicinot tā drošību, kvalitāti un kapacitāti, kā arī tas kļūtu draudzīgāks videi, projekta ietvaros tiks veikta dzelzceļa maģistrālo ceļu elektrifikācija ar 25 kilovoltu (kV) maiņstrāvas tehnoloģiju, tostarp rekonstruējot arī daļēji esošo elektrificēto dzelzceļa tīklu, aizstājot 3,3 kV sistēmu ar 25 kV sistēmu.

Dzelzceļa elektrifikācijas pirmajā posmā, par kura īstenošanu noslēgts līgums, līdz 2023. gadam plānots elektrificēt dzelzceļa līnijas Daugavpils-Krustpils, Rēzekne-Krustpils un Krustpils-Rīga.

Būvdarbi paredzēti laika posmā no 2020. gada beigām līdz 2023. gada beigām. 

Rekonstruējot un modernizējot dzelzceļa līniju 300 kilometru kopējā garumā, CO2 emisijas dzelzceļa pārvadājumos plānots samazināt vismaz par ceturtdaļu. Projekta rezultātā būs iespējams pārvadāt smagākus vilcienus ar maksimālo svaru 9000 bruto tonnas, tādējādi samazinot kravu pārvadātāju izmaksas.

CFLA direktore Anita Krūmiņa norāda, ka dzelzceļa elektrifikācijas projekts, kura īstenošanā ieguldāmās summas kopumā tiek plānotas vairāk nekā pusmiljarda eiro apmērā, ir vēsturisks arī ES fondu kontekstā, jo tas ir visu laiku lielākais ES fondu projekts, kopš Latvijai ir dota iespēja attīstīties ar ES tiešu finansiālu atbalstu. 

"Par tik vērienīgiem ieguldījumiem Latvijas dzelzceļa tīkla attīstībā pretī tiek sagaidīts gan dzelzceļa pārvadājumu konkurētspējas pieaugums un ekonomisks izdevīgums ilgtermiņā, gan investīciju nonākšana ekonomiskajā apritē, jaunas darbavietas un, kas īpaši būtiski, pozitīvas izmaiņas attiecībā uz dzelzceļa draudzīgumu videi," piebilst Krūmiņa.

Dzelzceļa elektrifikācija ir finansiāli apjomīgākais no ES fondiem finansētajiem projektiem šajā plānošanas periodā, tam no Kohēzijas fonda piešķirot finansējumu 318,5 miljonu eiro apmērā un no valsts budžeta - 28,08 miljonus eiro.

Ņemot vērā, ka finansējums projektam pārsniedz 50 miljonus eiro, projekta iecere izskatīta un saskaņota arī Eiropas Komisijā, no kuras 12. jūlijā saņemts pozitīvs atzinums.

Jau ziņots, ka šī projekta īstenošanu 2017. gada sākumā atbalstīja arī Ministru kabinets, vēlāk arīdzan akceptējot LDz panāktās izmaiņas saistībā ar projekta izmaksām, samazinot tās līdz 441 miljonam eiro sākotnēji plānoto 519 miljonu eiro vietā.

Projektam tiks piesaistīti arī Eiropas Investīciju bankas līdzekļi.

LETA jau vēstīja, ka LDz iepirkumā par dzelzceļa tīkla elektrifikācijas pirmās kārtas izbūvi pērn rudenī pieteicās četri pretendenti - personu apvienība "Inabelec", personu apvienība "Siemens-TSO-BMGS", personu apvienība "Cobra-Arčers" un personu apvienība "LREC". Ņemot vērā īstenojamā projekta sarežģītību, turpinās piedāvājumu izvērtēšana. 

Dzelzceļa elektrifikācijas pirmā posma kopējās izmaksas plānotas 441 miljona eiro apmērā.