"Ne aculiecinieku, ne līķa..." Prāmja "Estonia" katastrofā pazudušā kapteiņa mīkla (7)

Todien "Estonia" katastrofā izglābto cilvēku sarakstam tika pievienoti vēl astoņi vārdi, kuri vēlāk pazuda, tostarp māsas-dejotājas Hannika un Hannelija Veides, kapteiņa ceturtais palīgs Kalmers Kikass, prāmja ārsts Viktors Bogdanovs, vecākais mehāniķis Lembits Leigers, veikala direktore Tīna Mjura un kapteinis Avo Pihts, kurš nevadīja attiecīgo reisu.

Vācijas televīzijas rīta ziņās pulksten desmitos parādīja video kadrus, kuros no mikroautobusa iznāk izglābtie cilvēki, satinušies segās.

No busiņa izkāpa Avo Pihts - vismaz sižetu redzējušie bija par to pārliecināti. Pēc stundas tika raidīts tas pats videomateriāls. Savukārt vakara ziņu izlaidumā Pihtu redzēt vairs nevarēja - tobrīd kadrā bija kāda cilvēka plecs, kas aizsedza skatu.

Toreizējais transporta ministrs Andi Meisters, kurš tika nozīmēts par starptautiskās "Estonia" katastrofas izmeklēšanas komisijas priekšsēdētāju, 1996. gadā atkāpās no amata un pēc gada publicēja grāmatu "Nepabeigtais kuģa žurnāls". Tā kļuva par sensāciju.

Meisters raksta - video redzamais cilvēks, ko Igaunijas jūrnieki noturēja par Pihtu, patiesībā bija zviedru pasažieris vārdā Anderss Eriksons.

Tā aizsākās kapteiņa-rēga mīkla, kas līdz šim tā arī nav atminēta.

Sirje Pihta visu savu atlikušo mūžu meklēja atrisinājumu, bet velti.

Egons Pihts stāsta, ka video kadri, kuri izraisīja minējumus par viņa tēva likteni un nepārtraukti izsūca ģimenes dzīvesspēku, pēc tam vairs netika redzēti. Parādījās Vācijas televīzijā un izgaisa. "Acīmredzot kādam tos vajadzēja aizvākt," saka kapteiņa dēls.

Tuvinieku meklējumi

Divus gadus pēc "Estonia" katastrofas Pihta tuvinieki vērsās pie Zviedrijas valdības cerībā, ka tas palīdzēs atminēt kapteiņa pazušanas mīklu. Zviedrijas policijā lieta tika nodota izmeklētājam Pēram Ūlofam Palmgrēnam. Ģimene par šādu izmeklētāja izvēli bija sašutusi, jo Palmgrēna kontā bija neatrisinātā Zviedrijas premjera Ūlofa Palmes slepkavības lietas izmeklēšana.

1996. gada oktobrī Palmgrēns paziņoja, ka kapteinis Pihts gāja bojā "Estonia" katastrofā un ka zviedru izmeklētājiem esot pietiekami daudz pierādījumu, lai pieliktu punktu baumām par viņa iespējamo izglābšanos. Taču nebija ne aculiecinieku, ne līķa.

Sirje Pihta turpināja ticēt, ka vīrs tomēr izdzīvojis. Kā rakstīja vācu izdevums "Der Spiegel", sieviete 1999. gadā pat esot rīkojusi vīra dzimšanas dienas svinības ar daudzu draugu un kolēģu piedalīšanos. 

Pēc kāda laika par šo gadījumu ieinteresējās jaunais igauņu žurnālists Imre Kāss. "Ko jūs, jaunais cilvēk, vispār par tiem laikiem zināt!" viņam toreiz pikti atbildēja Sirje Pihta.

Tomēr tālākajā sarakstē radās rīcības plāns, kurš 2003. gada ziemā rezultējās ar grāmatu "Grūtais ceļš līdz patiesībai".

Sirje Pihta grāmatas priekšvārdā raksta, ka līdz šim neviens ierēdnis neesot varējis ar faktiem atspēkot iespējamību, ka Avo Pihts tomēr tika izglābts.

"Daži vārdi - tika pieļauta kaut kāda kļūda - nav izskaidrojums. Vienubrīd sapratu, ka man ir daudz paziņu un labu draugu, kuri man palīdzēja, bet līdz galam neizprata. Mēs dzīvojām dažādas dzīves!" raksta Pihta. "Tas man lika ķerties pie rakstīšanas, jo vairs nebija, ar ko parunāt."

Ap grāmatas iznākšanas laiku izdevumā "Postimees" publicētā intervijā Egons Pihts stāsta, ka par mātes pārdzīvojumiem esot zinājis maz. Par to, ka viņa raksta grāmatu, viņš uzzinājis medijos. Māte un dēls par "Estonia" traģēdiju nerunā.

Ķīmiķa izglītību ieguvušais Egons stāsta, ka ar māti daudz strīdoties un vispār atšķirīgi raugās uz dzīvi. "Manā skatījumā dzīve nav nekāda cīņa, es uz visu skatos ar lielāku vieglumu," viņš sacīja.

2006. gada sākumā Sirje Pihta nomira. Audzējs smadzenēs.

Imre Kāss atklāj, ka apmēram pusgadu pirms nāves Sirje esot mainījusies. Agrāk viņa vadīja "Estonia" katastrofas upuru tuvinieku sanāksmes, bet dzīves pēdējos mēnešos vairs tajās nepiedalījās.

"Neslēpšu, šī traģēdija noveda viņu kapā," saka 42 gadus vecais Egons. Viņam ir ģimene un uzņēmums, kas darbojas ūdens attīrīšanas tehnoloģiju jomā.

Egons Pihts nepiedalās tiesvedībā Francijā, kurā nesen zaudēja "Estonia" traģēdijā bojāgājušo tuvinieki. Viņš arī necer uz jaunu izmeklēšanu.

"Ko tas mainītu? Manā rīcībā nav faktu, lai kaut ko pierādītu.

Runājot par cilvēcīgo faktoru, esmu gatavs dzīvē doties tālāk, kaut gan šīs lietas ietekmēja arī mani."

Neatbildētie jautājumi

Tomēr viņam ir jautājumi. Piemēram, kāpēc tik daudz ar "Estonia" nogrimšanu saistītās informācijas ir valsts noslēpums.

"Ko slēpj no manis kā no valdības saimnieka? Mēs katrs esam valdības kungs," uzskata Egons Pihts.

"Lietas virzītos labāk, ja mēs pārtrauktu braukt atpakaļgaitā. Var jau katru dienu pieminēt traģēdiju, bet tas ir bezjēdzīgi. Tad jau nebūs nekā jauna un laba," pauž vīrietis. 

25 fakti par prāmja "Estonia" noslēpumaino katastrofu

1. Pasažieru prāmis "Estonia" nogrima 1994. gada 28. septembrī Baltijas jūrā netālu no Somijas piekrastes vētras laikā - viļņu augstums tajā vakarā bija aptuveni seši metri.

2. Kuģi vadīja kapteinis Arvo Andersens.

3. Uz kuģa atradās 989 cilvēki, no kuriem bojā gāja 852.

4. Kad katastrofas vietu sasniedza glābēji, ledainajā ūdenī bija izdzīvojuši tikai 138 cilvēki.

5. Pasažieru vidū bija 24 Latvijas iedzīvotāji, no kuriem bojā gāja 17.

6. Prāmja "Estonia" nogrimšana bija Eiropā traģiskākā miera laika jūras katastrofa.

7. Prāmis devās ceļā 27. septembra vakarā plkst. 19.15. Pulksten vienos naktī prāmi satricināja spēcīgs grūdiens un skaļš troksnis, kas daudziem izklausījās pēc sprādziena. Tas atkārtojās vēl divas reizes, trieciena vilnim pārņemot visu kuģi.

8. Pēc triecieniem kuģis strauji sasvērās uz labo pusi, pārvēršot koridorus par stāvām sienām, bet sienas ar durvīm - par nepārvaramu šķēršļu joslu. Veci cilvēki un bērni nespēja noturēties pie sasvērtā kuģa trepju margām, daudzi kopā ar ripojošām mantām krita lejup dziļajās aizās, par ko bija pārvērtušies kuģa koridori.

9. No pasažieriem neizdzīvoja 97 procenti sieviešu, kā arī neviens bērns, kurš būtu jaunāks par 12 gadiem.

10. Prāmis nogrima ļoti ātri - nepilnas stundas laikā tas jau bija zem ūdens.

11. Kuģa vraks guļ tikai 80 metru dziļumā. Salīdzinājumam - kuģa garums bija 150 metri.

12. Daļa speciālistu un ekspertu uzskata, ka katastrofas cēlonis bija kuģa konstrukcijas nepilnības, spēcīgā vētra un apkalpes kļūmīgā rīcība, tomēr pastāv vēl viena versija - prāmis nogremdēts apzināti, lai slēptu pēdas.

13. Katastrofas oficiālais iemesls - viļņi vētras laikā salauza prāmja viziera priekšgala slēdžus un stiprinājumus, kas bija pārāk mazi, tāpēc 55 tonnas smagais vizieris nolūza. Prāmja autoklājā caur priekšgala rampu ar ātrumu 20 tonnas sekundē ielauzās ūdens, izkustinot kravas automašīnas, kas nebija atbilstoši nostiprinātas. Ūdens pa ventilācijas lūkām strauji izplatījās pārējās kuģa telpās, izraisot strauju prāmja sasvēršanos pa labi.

14. Trīs nedēļas pēc katastrofas Zviedrijas valdība nolēma prāmi "Estonia" apklāt ar betona sienu, bet vēlāk tas izrādījās tehniski neiespējami. Sagatavošanas darbu laikā bojāejas vietai tika uzbērtas 400 000 tonnas smilšu un akmeņu.

15. Uzreiz pēc katastrofas jebkādi niršanas un izpētes darbi šajā vietā tika aizliegti.

16. Vācu žurnālistei Jutai Rābei 2000. gadā, neskatoties uz Zviedrijas varasiestāžu iebildumiem, izdevās nolaisties pie kuģa vraka kopā ar amerikāņu miljonāra Grega Bēmisa ekspedīciju. 

17. Žurnāliste nāca klajā ar videomateriāliem, kuros redzami neizskaidrojami caurumi kuģa korpusā un zem autoklāja, kurus vairākas neatkarīgas ekspertīzes atzina par sprādziena radītiem.

18. Žurnāliste arī apgalvo, ka kapteinim galvā bijusi šauta brūce un kopā ar viņu uz komandtiltiņa atradušies vairāku neatpazītu cilvēku līķi privātās drēbēs.

19. 2005. gadā gan Igaunija, gan Zviedrija sāka jaunu izmeklēšanu, kad daudzi bojāgājušo radinieki, kuģniecības eksperti un politiķi apgalvoja, ka prāmis nogrimis pēc sprādziena.

20. Divi aculiecinieki norādījuši, ka pēdējā brīdī uz prāmja uzbrauca divas kravas automašīnas, kuru dēļ par 15 minūtēm kavējās reiss.

21. Igaunijas prāmja katastrofas izmeklēšanas komisija nav apstiprinājusi, ka uz prāmja nav atradusies militāra krava, toties tā atklājusi, ka starp Zviedriju un Igauniju 1993. gadā tika noslēgta slepena vienošanās par militārā mantojuma transportēšanu. Vienošanās joprojām ir valsts noslēpums un ar to saistītie dokumenti - slepeni.

22. Zviedrijas Apelācijas tiesa 2006. gadā apstiprināja, ka divas reizes "Estonia" slepeni vedis militāru kravu no Tallinas uz Stokholmu, vienu no tām - tikai nedēļu pirms liktenīgā reisa, līdz ar to traģēdijas naktī uz klāja varēja atrasties nezināma krava, kas varēja būt iemesls traģisko notikumu ķēdei.

23. Pirms trīs gadiem izveidots prāmja "Estonia" upuru tuvinieku fonds (SEA), kas regulāri lūdz Zviedrijas valdībai atsākt izmeklēšanu un izmeklēt kuģa vraku. Tas tiek atteikts, pamatojoties uz starptautisko vienošanos, kas liedz veikt jebkādas darbības prāmja bojāejas vietā - tā pasludināta par bojāgājušo kapavietu.

24. Par prāmja bojāeju uzņemta dokumentālā filma.

25. Portāls TVNET pētījis prāmja "Estonia" katastrofu un atklājis vēl nedzirdētus faktus par šo vēstures notikumu.