/nginx/o/2018/08/29/11322502t1h50ca.jpg)
/nginx/o/2018/07/16/10227450t1hb3be.jpg)
14 gadus vecās klimata aktīvistes Austras Krones iedvesmas avots ir Grēta Tūnberga. Austra ir arī viena no klimata protestu dalībniekiem Latvijā, vēstīts raidījumā "Tieša runa".
Vai Latvijai būs sava Grēta? Skolniece Austra televīzijā runā par klimata pārmaiņām (16)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Visā pasaulē simtiem tūkstošu cilvēku dodas protesta gājienus pret klimata pārmaiņām. Šos protestus aizsāka zviedru skolniece Grēta Tūnberga. Pagājušajā nedēļā, 21. septembrī, Grēta uzstājās ANO klimata samitā Ņujorkā, pārmetot pasaules līderiem rūpēšanos nevis par nākotni, bet par naudu.
Skolniece Austra ir aktīva šo protestu dalībniece Latvijā. Meitene protestos piedalās, jo uzskata, ka nepieciešams rīkoties, lai pievērstu cilvēku uzmanību klimata pārmaiņām.
"Mums ir jāpievērš uzmanība, lai politiķi, kas sēž lielajos krēslos, kaut ko sāk darīt," sacīja Austra.
Meitene stāsta, ka starp vienaudžiem ir daudz domubiedru, tomēr joprojām ir daudz cilvēku, kuri nevēlas neko dzirdēt par zinātniskajiem pētījumiem. "Man ļoti žēl visu šo cilvēku, jo izpēte ir acu priekšā. Viņiem šķiet labāk vienkārši nepievērst uzmanību," uzsvēra Austra.
"Tiem, kuri netic, ka visiem ir jāmainās, katram, kuram ir vienalga, adresēju savu protestu un savu cīņu," skaidroja Austra.
Meitene uzskata, ka viens no iemesliem, kāpēc Latvijas iedzīvotāji tik ļoti nesatraucas par klimata pārmaiņām, ir tāpec, ka ikdienā to nepiedzīvo.
Diskusijas dalībnieki min vēl citus iemeslus. Rīgas Stradiņa universitātes profesore, Komunikācijas fakultātes dekāne Anda Rožukalne stāstīja, ka klimats nav bijis pietiekami liels jautājums sabiedrības diskursā. Latvijas Riteņbraucēju apvienības vadītājs Viesturs Silenieks un Rīgas Nacionālā zooloģiskā dārza valdes priekšsēdētājs Ingmārs Līdaka runā par to, ka jautājumā par vidi nozīmīgi faktori ir izglītības līmenis, kā arī finansiālā nodrošinātība.
Izskanējis aicinājums domāt par to, ko katrs no mums var darīt, lai pēc iespējas mazāk kaitētu videi. Tā vietā, lai brauktu ar personīgo automašīnu, braukt ar velosipēdu vai sabiedrisko transportu. Arī neēst gaļu vai to ēst mazāk, pievērst vairāk uzmanības atkritumu šķirošanai, nepirkt jaunas drēbes. Skolniece Austra uzsvēra, ka tā ir katra paša izvēle, kā rīkoties. No šīm lietām meitene cenšas darīt pēc iespējas vairāk.