Džonsons publisko jauno "Brexit" plānu. Lūgs apturēt Lielbritānijas parlamenta darbu (1)

Priekšlikumos jaunas "Brexit" vienošanās noslēgšanai, kurus publiskojusi Lielbritānijas valdība, norādīts, ka būtu jāizvairās no muitas pārbaudēm un ar tām saistītās infrastruktūras uz robežas starp Ziemeļīriju un Īriju.

Pavadvēstulē, kas adresēta Eiropas Komisijas (EK) prezidentam Žanam Klodam Junkeram, Džonsons norādījis, ka viņa priekšlikumos nav iekļauts tā dēvētais pagaidu risinājums, ko atbalstīja ES.

Pagaidu risinājums paredz, ka Lielbritānija sākotnēji paliek muitas ūnijā ar ES, bet Ziemeļīrijai papildus paliek saistoši daļa no bloka iekšējā tirgus noteikumiem, kamēr Londona un Brisele nav atradušas labāku risinājumu.

Lielā mērā tieši šī ierosinājuma dēļ Lielbritānijas parlaments trīs reizes noraidīja breksita vienošanos, ko ar Briseli bija panākusi Džonsona priekštece premjera amatā Terēza Meja.

Džonsons vēstulē Junkeram uzsvēris, ka pagaidu risinājums būtu "tilts uz nekurieni", tāpēc jāatrod jauns veids, kā virzīties uz priekšu.

Premjers norādījis, ka viņa priekšlikums balstīts centienos saglabāt Lielās piektdienas miera līgumu, kas pielika punktu trīs desmitgades ilgušajam asiņainajam konfliktam starp Ziemeļīrijas katoļiem un protestantiem.

Pārbaužu atcelšana uz robežas ar Īriju tika uzskatīta par būtisku aspektu spriedzes samazināšanai, un Džonsona plānā Lielbritānijas valdība ir apņēmības pilna saglabāt atvērtās robežas principu.

Plāns paredz, ka muitas pārbaužu vietā, kas stātos spēkā uz robežas pēc "Brexit" pārejas perioda beigām 2021. gadā, preču kustībai tiks sekots līdzi, izmantojot deklarēšanas sistēmu. Fiziskas pārbaudes tiks veiktas tirgotāja telpās vai specifiskās šim mērķim izveidotās vietās, bet ne uz Ziemeļīrijas un Īrijas robežas.

Īrija stingri iestājas pret ideju par muitas pārbaužu atjaunošanu uz robežas, uzskatot to par bīstamu pieeju.

Saskaņā ar Džonsona plānu muitas pārbaužu vietā tiktu radīta regulējoša zona, kas aptvertu visu Īrijas salu un attiektos uz visām precēm, ne tikai lauksaimniecības produktiem un pārtikas produktiem, kā iepriekš tika minēts medijos, ziņojot par Džonsona plānu.

Tas nozīmētu, ka Ziemeļīrija vēl kādu laiku turpinātu ievērot ES standartus un noteikumus, un lauksaimniecības produkti, kas tiktu ievesti Ziemeļīrijā no pārējās Lielbritānijas teritorijas, tiktu pārbaudīti saskaņā ar ES noteikumiem.

Džonsons arī gatavojas lūgt parlamenta darba apturēšanu no 8. oktobra līdz 14. oktobrim, trešdien paziņojis premjera birojs.

Dauningstrītas biroja publiskotajā paziņojumā norādīts, ka šādu datumu izvēle nozīmētu parlamenta darba apturēšanu "uz īsāko iespējamo laiku," lai varētu sagatavoties Karalienes Elizabetes II uzrunai, kurās tiks izklāstīta jaunā valdības programma.

Džonsons iepriekš ieteica karalienei apturēt parlamenta darbu no 10. septembra līdz 14. oktobrim, un karaliene piekrita premjera lūgumam.

Taču šis Džonsona lēmums apturēt parlamenta darbu piecas nedēļas pirms 31. oktobrī paredzētās izstāšanās no E) izraisīja sašutumu proeiropeiski noskaņotajos deputātos un bezvienošanās "Brexit" pretiniekos un tika apstrīdēts tiesās.

24. septembrī Lielbritānijas Augstākā tiesa atzina Džonsona lēmumu par nelikumīgu, un parlaments 25. septembrī atsāka darbu.

Džonsonam, kurš premjera amatā stājās jūlijā, nepieciešama parlamenta darba apturēšana, lai sagatavotu jauno valdības programmu nākamajai parlamenta sesijai.

Tradicionāli monarha runu parlamenta sesijas oficiālajai atklāšanai gatavo ministri, un karalis vai karaliene to tikai nolasa. Parasti šajā runā tiek izklāstīta valdības programma nākamajam gadam.

Tā ir pieņemta prakse, ka valdība aptur parlamenta darbu pirms monarha runas.

"Caur karalienes runu valdība izklāstīs savus plānus NHS (Nacionālajam veselības dienestam), skolām, cīņai ar noziedzību, investīcijām infrastruktūrā un spēcīgas ekonomikas veidošanai," paziņoja Džonsons, solot, ka Lielbritānija izstāsies no ES 31. oktobrī un valdība pēc tam turpinās strādāt pie šiem jautājumiem.