Visakūtākie gadījumi, kad mīlulis būtu jāved pie veterinārārsta, ir tad, kad novērota bieža caureja vai ilgstoša vemšana. Speciāliste uzsver, ka šādos gadījumos ar steigu jādodas pie daktera, jo dzīvnieka organisms var atūdeņoties un pēc nedēļas jau varētu būt par vēlu. Caureju un vemšanu bieži vien var izraisīt nepareiza barības izvēle mīlulim.
Protams, dzīvnieki ir jāved pie veterinārārsta ar steigu uz pārbaudi pēc saķeršanās ar citiem dzīvnieku vai pēc čūsku kodumiem, lai pārliecinātos, ka mājdzīvnieka veselība nav apdraudēta.
Speciāliste atgādina, ka "ja jādodas pie veterinārārsta, tad nevajadzētu barot vai dzirdīt dzīvnieku pirms procedūrām, jo, ja būs nepieciešama steidzama operācija, mājdzīvniekam jābūt tukšā dūšā, lai pārciestu anestēziju".
"Kaut kas nav labi ar kaķa veselību, ja viņš elso ar atvērtu muti, jo tā parasti kaķi neelpo," norāda speciāliste. "Daudzi saimnieki domā, ka kaķis ir noskrējies un noguris, un ka elsošana neko nenozīmē, taču tas patiesībā liecina par kādu veselības problēmu."
Elsošana ir suņu atdzesēšanās veids, bet apgrūtināta elpošana vai aizdusa var būt arī viens no suņu slimības simptomiem, kas norāda uz dzīvībai bīstamām problēmām. Aizdusu var izraisīt komplikācijas degunā, rīklē, plaušās vai krūtīs.
Lai nodrošinātu mīlulim labus dzīves apstākļus un veselību, dzīvnieks ir jāved vismaz reizi pusgadā vai gadā pie veterinārārsta uz analīzēm. "Jāveic ikgadējas pārbaudes. Var arī pārbaudīt mīluli, kad ved to vakcinēties," norāda "PetCity" speciāliste Beāte Grīsle.