Astronomi atklājuši planētu, kurai, balstoties šībrīža teorijās, nevajadzētu pastāvēt, ziņo raidorganizācija BBC.
Zinātnieki atklājuši milzu planētu, kurai nevajadzētu pastāvēt (5)
Jupiteram līdzīgā planēta ir netipiski liela zvaigznei, ap kuru ir tās orbītā, kas ir pretrunā plaši pieņemtajiem uzskatiem par to, kā rodas planētas. 184 triljonu kilometru attālumā esošā zvaigzne ir sarkanais punduris, kas ir mūsu galaktikā izplatītākais zvaigžņu veids. Par atklājumu zinātnieku komanda paziņojusi žurnālā "Science".
"Tas ir aizraujoši, jo mēs ilgu laiku esam domājuši, vai tādas planētas kā Jupiters un Saturns var izveidoties pie mazām zvaigznēm," sacīja profesors Pīters Vītlijs no Vorvikas Universitātes. "Vispārpieņemtais uzskats bija tāds, ka šādas planētas vienkārši nepastāv, bet mēs nevarējām būt droši, jo šīs zvaigznes ir blāvas, tādēļ ir grūti tās pētīt."
Pētnieki izmantojuši teleskopus Spānijā un ASV, lai izsekotu zvaigznes gravitācijas paātrinājumu, ko varētu izraisīt planētas, kas riņķo ap to.
Sarkanajam pundurim ir lielāka masa nekā tā orbītā ap planētu - ar nosaukumu "GJ 3512b". Bet atšķirība to lielumā ir daudz mazāka nekā tā ir starp Sauli un Jupiteru.
Zvaigznes masa ir 270 reizes lielāka nekā planētas. Salīdzinājumam - Saule ir apmēram 1050 reizes masīvāka nekā Jupiters.
Astronomi izmanto datoru simulācijas, lai apstiprinātu savas teorijas par to, kā planētas veidojas no mākoņiem jeb "diskiem" par gāzi un putekļiem, kas riņķo ap jaunām zvaigznēm.
Šīs simulācijas paredz, ka daudzām mazām planētām vajadzētu pulcēties ap niecīgām M veida punduru zvaigznēm.
"Ap šādām zvaigznēm vajadzētu būt tikai Zemes izmēra planētām vai nedaudz masīvākām," sacīja līdzautors Kristofs Mordasini, Šveices Bernes universitātes profesors.
Viens teorijai atbilstošs piemērs ir ap zvaigzni, kas pazīstama kā "Trappist-1".
Atklājums liek uzdot jautājumu plaši izplatītai idejai par planētas veidošanos, kas pazīstama kā galvenā akrecija.
"Parasti mēs domājam par milzu planētām, kuras sāk dzīvi kā ledus kodols, un kuras riņķo tālu prom no gāzes diska, kas ieskauj jauno zvaigzni, un pēc tam strauji aug, piesaistot sev citu gāzi," sacīja Vitlijs.
"Bet autori apgalvo, ka diski ap mazajām zvaigznēm nesniedz pietiekami daudz materiāla, lai tas darbotos. Tā vietā viņi drīzāk uzskata, ka planēta pēkšņi izveidojās, kad daļa diska sabruka savas gravitācijas dēļ."
"Ar GJ 3512b mums tagad ir ārkārtējs kandidāts uz planētu, kas varētu būt parādījies diska nestabilitātes dēļ ap zvaigzni ar ļoti mazu masu.